SLIMĪBU PROFILAKSES UN KONTROLES CENTRS
SSK-10 klasifikācija - 2. sējums - 4. Mirstības un saslimstības datu kodēšanas noteikumi un norādījumi

4. Mirstības un saslimstības datu kodēšanas noteikumi un norādījumi

Šai nodaļā ir Pasaules Veselības Asamblejas pieņemtie noteikumi un norādījumi par viena cēloņa vai stāvokļa izvēli no nāves cēloņa medicīniskās apliecības un medicīniskās dokumentācijas, lai to izmantotu veselības datu statistikā. Norādījumos paskaidrota arī noteikumu izmantošana un izvēlēto stāvokļu kodēšana statistisko datu apkopošanā.

4.1. Mirstība: norādījumi par nāves apliecināšanas kārtību un kodēšanas noteikumi

Mirstības statistika ir viens no galvenajiem informācijas avotiem par veselību; daudzās valstīs tā ir visticamākā veselības datu daļa.

4.1.1. Nāves cēloņi

1967. gadā Divdesmitā Pasaules Veselības Asambleja definēja, ka nāves cēloņi, kas jāiekļauj nāves cēloņa medicīniskajā apliecībā, ir "visas tās slimības, patoloģiskie stāvokļi vai ievainojumi, kuru dēļ iestājas nāve vai kas to veicināja, un nelaimes gadījuma vai vardarbības apstākļi, kuros radās šie ievainojumi". Definīcijas mērķis ir nodrošināt visas svarīgākās informācijas dokumentēšanu un neļaut, lai apliecības izsniedzējs izvēlētos ierakstam kādu patoloģiju, atmetot citas. Definīcijā nav jāiekļauj simptomi un tiešie miršanas veidi, piemēram, sirds vai elpošanas mazspēja.

Ja dokumentēts tikai viens cēlonis, to izvēlas statistiskai uzskaitei. Ja dokumentēti vairāki nāves cēloņi, izvēlas vienu no tiem atbilstībā 4.1.5. apakšnodaļā aprakstītajiem noteikumiem, kas atbilst nāves pamatcēloņa koncepcijai.

4.1.2. Nāves pamatcēlonis

Sestajā Starptautiskajā Desmitgadu redakcijas konferencē nolēma, ka nāves cēlonis, ko izmanto primārai statistiskai uzskaitei, saucams par nāves pamatcēloni.

No nāves novēršanas viedokļa nepieciešams pārtraukt fatālo norišu rindu un kādā tās posmā veikt ārstēšanu. Vissvarīgākais sabiedrības veselības mērķis ir novērst sākotnējā cēloņa iedarbi. Tādēļ nāves pamatcēlonis ir jādefinē kā "(a) slimība vai ievainojums, kas aizsāk pie nāves tieši novedušo patoloģisko procesu rindu vai (b) nelaimes gadījuma vai vardarbības apstākļi, kuros radās nāvējošais ievainojums".

4.1.3. Nāves cēloņa medicīniskās apliecības starptautiskā veidlapa

Lietojot Pasaules Veselības Asamblejas ieteikto apliecības veidlapu, pastāvīgi jāievēro šis princips. Ārstniecības personas, kas izraksta nāves cēloņa medicīnisko apliecību, pienākums ir norādīt, kuri patoloģiskie stāvokli tieši noveduši pie nāves, un noteikt jebkurus iepriekšējos apstākļus, kas veicināja šā cēloņa darbību.

Turpmāk ieteiktā nāves cēloņa medicīniskās apliecības veidlapa ir sakārtota tā, lai atvieglotu nāves pamatcēloņa izvēli, ja dokumentēti divi vai vairāki cēloņi.

Veidlapas I daļa dokumentē notikumu rindu, kas noved tieši pie nāves; II daļa paredzēta ar nāvi tieši nesaistītiem, bet pastiprinošiem apstākļiem.

Ārstniecības personai vai citam kvalificētam apliecības aizpildītājam vajadzētu izmantot savu klīnisko spriestspēju, ierakstot nepieciešamo informāciju nāves cēloņa medicīniskajā apliecībā. Automātiskajās sistēmās nevajadzētu iekļaut sarakstus vai cita veida gatavas norādes, kas varētu ietekmēt veidlapas aizpildītāja domas, jo tas neglābjami ierobežos diagnožu diapazonu, līdz ar to negatīvi ietekmējot ziņojuma precizitāti un noderīgumu.

STARPTAUTISKI IETEIKTĀ NĀVES CĒLOŅA MEDICĪNISKĀS APLIECĪBAS VEIDLAPA

Nāves cēlonis Aptuvens intervāls starp sākumu un nāvi
I
Slimība vai stāvoklis, kas ir tiešais nāves cēlonis* (a)..........................................
(kas ir (b) rindā minētās patoloģijas komplikācija)
.................................
Iepriekšējie cēloņi
Katrs patoloģiskais stāvoklis ir augstākā rindā minētā stāvokļa cēlonis; nāves pamatcēlonis tādējādi ierindojams I daļas zemākajā aizpildītajā rindā
(b)..........................................
(kas ir (c) rindā minētās patoloģijas komplikācija)
(c)..........................................
(kas ir (d) rindā minētās patoloģijas komplikācija)
(d)..........................................
.................................


.................................


.................................
II
Citi būtiski patoloģiski stāvokļi, kas tuvinājuši nāvi, bet nav tieši saistīti ar slimību vai apstākļiem, kas to izraisīja .................................

.................................
.................................

.................................
* Nāves cēlonis nav miršanas veids, piemēram, sirds vai elpošanas mazspēja, bet tas ir slimība, ievainojums vai komplikācija, kas izraisa nāvi.

1990. gadā Četrdesmit Trešā Pasaules Veselības Asambleja rekomendēja valstīm apsvērt ieteikumu pievienot apliecības I daļā papildus (d) rindu. Valstis šo priekšlikumu var pieņemt vai arī turpināt lietot apliecību ar trīs rindām I daļā, ja ceturtā rinda nav lietderīga vai ja ir tiesiski vai citi šķēršļi 31. lpp. ieteiktās apliecības pieņemšanai.

Patoloģija, kas dokumentēta apliecības I daļas zemākajā aizpildītajā rindā, parasti ir nāves pamatcēlonis, ko izmanto statistiskai datu uzskaitei. Tomēr šā sējuma 4.1.4.-4.1.5. apakšnodaļā aprakstītās situācijas var prasīt citas patoloģijas izvēli par nāves pamatcēloni. Atšķirībai starp abām situācijām ieteic terminu "primārais sākumcēlonis" (sākumcēlonis), lai nosauktu īsto cēloni, kaut gan tas neatrodas apliecības I daļas zemākajā aizpildītajā rindā. Tad termins "nāves pamatcēlonis" tiks lietots statistiskai uzskaitei izvēlētā cēloņa apzīmēšanai.

Ja notikumu rindā ir tikai viena patoloģija, to var ierakstīt I daļas (a) rindā. Ja fatālo notikumu rindā ir vairāki posmi, tiešais nāves cēlonis būs (a) rindā un primārais sākumcēlonis seko pēdējā rindā pēc starpcēloņiem (b) vai (b) un (c) rindās.

Lūk, nāves cēloņa medicīniskās apliecības piemērs ar četriem posmiem patoloģisko procesu rindā, kas tieši noved pie nāves:

(a) Plaušu embolija

(b) Patoloģisks lūzums

(c) Gūžas kaula sekundārs (metastātisks) audzējs

(d) Krūts vēzis

Apliecības II daļā dokumentē citas būtiskas patoloģijas, kas tuvinājušas letālo iznākumu, bet nav saistītas ar slimību, kas tieši izraisīja nāvi.

Pēc izteiksmes "kas ir ... rindā minētās patoloģijas dēļ vai tās komplikācija" apliecībā jāiekļauj ne tikai tiešais cēlonis vai patoloģiskais process, bet arī netiešie cēloņi, ja, piemēram, sākumcēlonis var veicināt tiešo cēloni pat pēc ilga laika, bojājot audus vai pasliktinot kādu to funkciju.

Aptuvena intervāla atzīmēšana (minūtes, stundas, dienas, nedēļas, mēneši vai gadi) starp katra patoloģiskā procesa sākumu un nāves datumu palīdz ārstam, kurš izsniedz apliecību, restaurēt notikumu norisi, kas novedusi pie nāves, un turpmāk noder par orientieri kodētājam piemērota koda izvēlei.

1990. gadā Pasaules Veselības Asambleja ieteica dalībvalstīm apsvērt priekšlikumu, lai iekļautu nāves cēloņa medicīniskajā apliecībā ziņas par esošu vai gada laikā pirms nāves bijušu grūtniecību.

4.1.4. Nāves pamatcēloņa izvēle mirstības statistikā

Ja dokumentēts tikai viens nāves cēlonis, tad to izmanto statistiskai uzskaitei, piemērojot viena cēloņa likumu.

Ja dokumentēti vairāki nāves cēloņi, pirmā darbība pamatcēloņa izvēlē ir noteikt, vai sākumcēlonis atbilst apliecības I daļas zemākajā rindā rakstītajam, izmantojot Galveno principu vai 1., 2. un 3. izvēles noteikumu.

Dažos apstākļos SSK pieļauj sākumcēloņa nomaiņu ar citu precīzāku un piemērotāku pamatcēloni. Piemēram, kombinētām patoloģijām ir savi kodi, vai var tikt pārvērtēti epidemioloģiskas dabas iemesli, lai apliecībā dotu priekšroku citai patoloģijai.

Atbilstībā šai konkrētajai situācijai, nākamā darbība ir noteikt, vai jālieto viens, vai vairāki nomaiņas noteikumi A līdz D (sk. 4.1.9. apakšnodaļu). Iegūtais kods ir pamatcēloņa kods statistiskai uzskaitei.

Ja sākumcēlonis ir XIX nodaļā klasificējams ievainojums vai cita veida ārējas iedarbes sekas, par nāves pamatcēloni statistiskai uzskaitei ar V01-Y89 kodē ārējos apstākļus, kas izraisīja šo patoloģiju. Ievainojuma mehānisma vai ārējās iedarbes dabas precizēšanai var lietot papildkodu.

4.1.5. Nāves sākumcēloņa izvēles noteikumi

Secība

Termins "secība" saistāms ar diviem vai vairākiem patoloģiskiem stāvokļiem, kas ierakstīti apliecības I daļas secīgās rindās. Ja vērojama secība, tad katra patoloģija ir pieņemama par cēloni tai, kas ierakstīta iepriekšējā rindā.

1. piemērs: I (a) Barības vada vēnu asiņošana
(b) Portāla hipertensija
(c) Aknu ciroze
(d) B hepatīts

Ja apliecībā vienā rindā ir vairāki nāves cēloņi, iespējami vairāki secības veidi. Šajā piemērā ir dokumentēti četri secības veidi:

2. piemērs: I (a) Koma
(b) Miokarda infarkts un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi
(c) Ateroskleroze. Hipertensija

Iespējamā notikumu secība:

  • ateroskleroze (kam seko) miokarda infarkts
(kam seko) koma;
  • ateroskleroze (kam seko) galvas smadzeņu asinsrites traucējumi
(kam seko) koma;
  • hipertensija (kam seko) miokarda infarkts
(kam seko) koma;
  • hipertensija (kam seko) galvas smadzeņu asinsrites traucējumi
(kam seko) koma;

Ja miršanas apliecībā ierakstīta vairāk nekā viena notikumu secība, ir ļoti svarīgi noteikt pirmās pieminētās notikumu secības sākumcēloni. Pretējā gadījumā nav iespējams pareizi izmantot izvēles un nomaiņas noteikumus un netiks noteikts pareizais pamatcēlonis.

Lai identificētu pirmās pieminētās secības sākumcēloni, jāsāk ar tiešo nāves cēloni (pirmā pieminētā patoloģija augstākajā izmantotajā I daļas rindā). Tad jānoskaidro, vai pirmais I daļas nākamajā rindā minētais stāvoklis var būt tiešs nāves cēlonis. Ja tas nevar būt tiešs nāves cēlonis, pārbaudiet, vai otrais šajā rindā minētais stāvoklis nevar būt tiešs nāves cēlonis. Turpiniet šādā veidā līdz tiek atrasta patoloģija, kas varētu būt tiešs nāves cēlonis. Tālākajā tekstā šo patoloģiju sauc par "pagaidu sākumcēloni". Ja nav iespējams atrast stāvokli, kas var būt tiešs nāves cēlonis, tad šī secība nav nobeidzama ar tiešu nāves cēloni.

Ja ir atrasts pagaidu sākumcēlonis, bet apliecības I daļas zemāk esošajās rindās ietverti citi stāvokļi, tad turpiniet meklēt nākamajā rindā. Tagad jāsāk ar iepriekšējā

Pamatcēļoņa noteikšanas secības

darba posmā noskaidroto pagaidu sākumcēloni. Novērtējiet, vai pirmais I daļas nākamajā rindā minētais stāvoklis varētu izraisīt primāro cēloni. Ja tas tā nevar būt, pārliecinieties, vai nākamie šajā rindā norādītie stāvokļi var izraisīt pagaidu sākumcēloni. Turpiniet līdz brīdim, kamēr atrodat cēloni, kas varētu izraisīt pagaidu sākumcēloni. Tas arī būs jaunais pagaidu sākumcēlonis.

Ja ir atrasts jauns pagaidu sākumcēlonis, bet citās zemāk esošajās I daļas rindās vēl arvien ir minēti dažādi stāvokļi, tad atkārtojiet procesu tik ilgi, kamēr ir iespējams identificēt jaunu pagaidu sākumcēloni. Kad vairs nav iespējams atrast nevienu stāvokli, kas varētu izraisīt pagaidu sākumcēloni, tad pēdējais identificētais pagaidu sākumcēlonis ir pirmās pieminētās secības sākumcēlonis.

Attēlā redzamie piemēri uzskatāmi parāda konkurējošās secības. Pirmās pieminētās secības pamatcēlonis iezīmēts pelēkā krāsā ar treknu, melnu maliņu.

Galvenais princips

Ja apliecībā ir vairāki patoloģiski stāvokļi, tad vienīgo I daļas zemākā rindā ierakstīto patoloģiju izvēlas par sākumcēloni tikai tad, ja tā izraisa visus pirms tās iepriekšējās rindās ierakstītos stāvokļus.

Izvēles noteikumi

1. noteikums: Ja Galveno principu nevar piemērot un apliecībā ir dokumentēta notikumu cēloņsecība, kas noslēdzas ar pirmajā rindā ierakstīto patoloģisko stāvokli, tad kodēšanai izvēlas šīs secības sākumcēloni. Ja ir minēta vairāk nekā viena secība, kas noslēdzas ar apliecībā pirmām kārtām minēto patoloģiju, tad izvēlas tās secības sākumcēloni, kas pirmā ierakstīta.
2. noteikums: Ja nav dokumentēta notikumu cēloņsecība, kas noslēdzas ar apliecības pirmajā rindā minēto patoloģisko stāvokli, tad kodēšanai par sākumcēloni izvēlas pirmajā rindā ierakstīto patoloģiju.
3. noteikums: Ja ar Galveno principu, 1. vai 2. noteikumu izvēlētais stāvoklis neapšaubāmi ir tiešas sekas citai apliecības I vai II daļā dokumentētai patoloģijai, tad to izvēlas par sākumcēloni.

4.1.6. Daži apsvērumi par izvēles noteikumu piemērošanu

Pareizi aizpildītā apliecībā sākumcēlonis atradīsies viens pats I daļas zemākā rindā, katra šā iniciālā cēloņa dēļ radusies patoloģija atradīsies virs tā augšupejošā cēloņsecībā un tikai viena katrā rindā.

3. piemērs: I (a) Urēmija
(b) Hidronefroze
(c) Urīna retence
(d) Prostatas hipertrofija
4. piemērs: I (a) Bronhopneimonija
(b) Hronisks miokardīts
II Hronisks bronhīts

Tādēļ pareizi aizpildītai apliecībai var piemērot Galveno principu. Pat ja apliecība nav pareizi aizpildīta, Galveno principu tomēr var lietot, ja zemāk aizpildītajā I daļas rindā ierakstītā patoloģija var būt cēlonis visiem augstākās rindās ierakstītajiem patoloģiskiem stāvokļiem, pat ja tie nav sakārtoti pareizā cēloņsecībā.

5. piemērs: I (a) Ģeneralizētas metastāzes
(b) Bronhopneimonija
(c) Plaušu vēzis
5 nedēļas
3 dienas
11 mēneši

Galveno principu nevar piemērot, ja apliecības I daļas zemākā rindā minēta vairāk nekā viena patoloģija vai ja vienīgā ierakstītā patoloģija nevarēja ierosināt visus procesus, kas ierakstīti rindās virs tās. Noteikumu izskaidrojuma nobeigumā ir norādes par dažādu cēloņsecības rindu pieņemamību, bet nedrīkst pavirši neievērot nāves cēloņa medicīniskās apliecības izsniedzēja apgalvojumu, jo tas sniedz informētas personas viedokli par nāves cēloņiem, apstākļiem un to savstarpējo saistību.

Ja Galveno principu nevar piemērot, skaidrību par apliecību iespējams gūt no tās izsniedzēja, jo izvēles noteikumi reizēm var būt arī uztiepjoši un vienmēr nenodrošina pareizu pamatcēloņa izvēli. Ja detalizētāka apstākļu noskaidrošana nav iespējama, tad piemērojami izvēles noteikumi. 1. noteikums der tikai tad, ja apliecībā ir cēloņsecība, kas beidzas ar apliecībā vispirms minēto patoloģiju. Ja šādu secību neatrod, tad piemēro 2. noteikumu un izvēlas pirmajā rindā ierakstīto patoloģija par sākumcēloni.

Piemērojot šos noteikumus, izvēlētā patoloģija var tomēr būt neapšaubāmas sekas citai, kas nav dokumentēta pareizā cēloņsaistībā ar izvēlēto, t.i., apliecības II daļā vai tai pašā I daļas rindā. Tad piemēro 3. noteikumu un izvēlas primāro stāvokli par sākumcēloni. Šādi rīkojas, ja nav šaubu par divu patoloģiju cēloņsaistību; taču tas nav pietiekami, ja cēloņattiecības starp patoloģijām varētu akceptēt vienīgi tad, ja apliecības aizpildītājs tās būtu šādā veidā dokumentējis.

4.1.7. Galvenā principa un izvēles noteikumu piemēri

Galvenais princips

Ja apliecībā ir vairāki patoloģiski stāvokļi, tad vienīgo I daļas zemākā rindā ierakstīto patoloģiju izvēlas par sākumcēloni tikai tad, ja tā izraisa visus virs tās ierakstītos stāvokļus.

6. piemērs: I (a) Plaušu abscess
(b) Lobāra pneimonija

Izvēlas neprecizētu lobāru pneimoniju (J18.1).

7. piemērs: I (a) Aknu mazspēja
(b) Žultsvadu nosprostojums
(c) Aizkuņģa dziedzera galvas karcinoma

Izvēlas aizkuņģa dziedzera galvas ļaundabīgu audzēju (C25.0)

8. piemērs: I (a) Cerebrāls asinsizplūdums
(b) Hipertensija
(c) Hronisks pielonefrīts
(d) Prostatas adenoma

Izvēlas prostatas adenomu (D29.1).

9. piemērs: I (a) Traumatisks šoks
(b) Multipli lūzumi
(c) Gājēja savainojums sadursmē ar kravas automašīnu

Izvēlas gājēja savainojumu sadursmē ar smago kravas automašīnu vai autobusu (V04.1).

10. piemērs: (šis piemērs svītrots)

1. noteikums

Ja Galveno principu nevar piemērot un apliecībā ir dokumentēta notikumu cēloņsecība, kas noslēdzas ar pirmajā rindā ierakstīto patoloģisko stāvokli, tad kodēšanai izvēlas šīs secības sākumcēloni. Ja ir minēta vairāk nekā viena secība, kas noslēdzas ar apliecībā pirmām kārtām minēto patoloģiju, tad izvēlas tās secības sākumcēloni, kas pirmā ierakstīta.

11. piemērs: I (a) Bronhopneimonija
(b) Cerebrāls infarkts un hipertensīva sirds slimība

Izvēlas smadzeņu infarktu (I63.9). Šeit ir divi secības veidi, kas beidzas ar apliecības pirmajā rindā ierakstīto patoloģiju; bronhopneimonija kā cerebrāla infarkta komplikācija un bronhopneimonija hipertensīvas sirds slimības dēļ. Izvēlas kodēšanai pirmās minētās secības sākumcēloni.

12. piemērs: I (a) Paplašinātas barības vada vēnas un sirds mazspēja ar sastrēgumu
(b) Hronisks sirds reimatisms un aknu ciroze

Izvēlas aknu cirozi (K74.6). Secība, kas beidzas ar apliecības pirmajā rindā vispirms ierakstīto patoloģisko stāvokli, ir paplašinātas barības vada vēnas aknu cirozes dēļ.

13. piemērs: I (a) Akūts miokarda infarkts
(b) Sirds išēmiskā slimība
(c) Gripa

Izvēlas sirds išēmisko slimību. Secība, kas beidzas ar apliecības pirmajā rindā ierakstīto patoloģisko stāvokli, ir akūts miokarda infarkts sirds išēmiskās slimības dēļ. Piemērojams arī nomaiņas C noteikums; sk. 47. piemēru.

14. piemērs: I (a) Perikardīts
(b) Urēmija un pneimonija

Izvēlas urēmiju. Šeit ir divi secības veidi, kas beidzas ar apliecības pirmajā rindā ierakstīto patoloģiju: perikardīts urēmijas dēļ un perikardīts pneimonijas dēļ. Izvēlas pirmās minētās secības sākumcēloni. Piemērojams arī nomaiņas D noteikums; sk. 64. piemēru.

15. piemērs: I (a) Cerebrāls infarkts un hipostatiska pneimonija
(b) Hipertensija un diabēts
(c) Ateroskleroze

Izvēlas aterosklerozi. Šeit ir divas iespējamas secības, kas beidzas ar apliecības pirmajā rindā vispirms ierakstīto patoloģisko stāvokli: cerebrāls infarkts hipertensijas dēļ, kas savukārt radies aterosklerozes dēļ, un cerebrāls infarkts diabēta dēļ. Izvēlas kodēšanai tās secības sākumcēloni, kas minēta pirmā. Piemērojams arī nomaiņas C noteikums; sk. 48. piemēru.

2. noteikums

Ja nav dokumentēta notikumu cēloņsecība, kas noslēdzas ar apliecības pirmajā rindā minēto patoloģisko stāvokli, tad kodēšanai par sākumcēloni izvēlas pirmajā rindā ierakstīto patoloģiju.

16. piemērs: I (a) Pernicioza anēmija un pēdas gangrēna
(b) Ateroskleroze

Izvēlas perniciozu anēmiju (D51.0). Šeit nav secības, kas noslēdzas ar apliecības pirmajā rindā minēto patoloģisko stāvokli.

17. piemērs: I (a) Reimatiska un aterosklerotiska sirds slimība

Izvēlas reimatisku sirds slimību (I09.9). Secība šeit nav dokumentēta; abi patoloģiskie stāvokļi ierakstīti vienā rindā.

18. piemērs: I (a) Aizkuņģa dziedzera cistiska fibroze
(b) Bronhīts un bronhektāzes

Izvēlas cistisko fibrozi (E84.9). Secība šeit nav dokumentēta.

19. piemērs: I (a) Senilitāte un hipostatiska pneimonija
(b) Reimatoīds artrīts

Izvēlas senilitāti. Šeit ir secība: hipostatiska pneimonija reimatoīda artrīta dēļ, bet tā nebeidzas ar apliecībā vispirms dokumentēto patoloģisko stāvokli. Piemērojams arī nomaiņas A noteikums; sk. 33. piemēru.

20. piemērs: I (a) Bursīts un čūlainais kolīts
(b)
(c)

Izvēlas bursītu. Secība nav dokumentēta. Piemērojams arī nomaiņas B noteikums.

21. piemērs: I (a) Akūts nefrīts, skarlatīna

Izvēlas akūtu nefrītu. Secība nav dokumentēta. Piemērojams arī 3. noteikums; sk. 28. piemēru.

3. noteikums

Ja ar Galveno principu, 1. vai 2. noteikumu izvēlētais stāvoklis neapšaubāmi ir tiešas sekas citai apliecības I vai II daļā dokumentētai patoloģijai, tad to izvēlas par sākumcēloni.

Pieņemtās citu patoloģisko stāvokļu tiešās sekas*

* Šajā vietā 4.1.7. apakšnodaļa atjauninātajā redakcijā būtiski paplašināta, nomainot lielāko daļu teksta, kas attiecināms uz 3. noteikuma piemērošanu. – M.B., 2012.

Par tiešām dokumentētas HIV slimības sekām uzskatāma Kapoši sarkoma, Bērkita audzējs un katrs ar C46.- vai C81-C96 kodējams limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgs audzējs. Uz citiem ļaundabīgiem audzējiem šis pieņēmums nav attiecināms.

Par tiešām dokumentētas HIV slimības sekām uzskatāma ikviena infekcijas slimība, izņemot punktā 4.2.2. A.(a) minētās.

Clostridium difficile izraisīto enterokolītu vajadzētu uzskatīt par acīmredzamām antibiotiku terapijas sekām.

Noteiktus stāvokļus vajadzētu uzskatīt par tiešām medicīnisku manipulāciju sekām tad, ja manipulācija ir tikusi veikta četru nedēļu laikā pirms nāves. Šo stāvokļu saraksts ir atrodams 7.1.A pielikumā.

Noteiktas pēcoperācijas komplikācijas (visu veidu pneimonija, asiņošana, tromboflebīts, embolija, tromboze, sepse, sirds apstāšanās, akūta nieru mazspēja, aspirācija, atelektāze un infarkts) atzīstamas par tiešām operācijas sekām, ja vien ķirurģiskā iejaukšanās nav notikusi četras vai vairāk nedēļas pirms nāves.

Sirds mazspēju (I50.-) un neprecizētu sirds slimību (I51.9) vajadzētu uzskatīt par parastām citu sirds slimību sekām.

Barības vada varikozās vēnas (I85.-) vajadzētu uzskatīt par tiešām ar B18.-, K70.-, K73.-, K74.-, un K76.- klasificējamu aknu slimību sekām.

Plaušu tūska (J81) jāuzskata par tiešām sekām sirds slimībām (ieskaitot kardiopulmonārās slimības), tādiem plaušu parenhīmu ietekmējošiem stāvokļiem kā plaušu infekcijas, aspirācija un [kaitīgu vielu] ieelpošana, respiratoriskā distresa sindromam, liela relatīvā augstuma [retināts augstkalnu gaiss] un [organismā] cirkulējošu toksīnu ietekmei, tādiem ar pārliecīgu šķidruma uzkrāšanos saistītiem stāvokļiem kā nieru mazspēja un hipoalbuminēmija, kā arī iedzimtām anomālijām, kas ietekmē plaušu asinsriti, piemēram, iedzimtai plaušu vēnu stenozei.

Piezīme: Pilnu šo stāvokļu sarakstu var iegūt Pasaules Veselības organizācijas mājaslapā.

Neprecizēta lobāra pneimonija (J18.1) jāuzskata par tiešām alkohola atkarības sindroma sekām. Jebkura veida pneimonija, kura klasificējama ar kodiem J12-J18, uzskatāma par tiešām sekām katram stāvoklim, kas skar imūnsistēmu. Pneimoniju, kas apzīmējama ar J15.0-15.6, J15.8-J15.9, J16.8,J18.0 un J18.2-J18.9, var uzskatīt par tiešām sekām vārdzinošām slimībām (piem., ļaundabīgiem audzējiem vai malnutrīcijai) un slimībām, kas izraisa paralīzi (piem., asinsizplūdumam smadzenēs vai smadzeņu asinsvadu trombozei), kā arī smagām elpošanas sistēmas slimībām, lipīgām slimībām un smagām traumām. Gadījumus, kad pneimonija kodējama ar J15.0-15.6, J15.8-J15.9, J16.8, J18.0 un J18.2-J18.9, J69.0 un J69.8, varētu uzskatīt arī par tiešām sekām veselības stāvokļiem, kas skar rīšanas procesu. Pneimonija, ja tā atbilst J18.- (izņemot lobāru pneimoniju) un šai gadījumā dokumentos pieminēts nekustīgums (imobilitāte) vai ierobežots kustīgums, ir jākodē ar J18.2.

Citus biežāk sastopamos sekundāros stāvokļus (kā plaušu trombembolija, izgulējums un cistīts) vajadzētu uzskatīt par tiešām sekām vārdzinošām slimībām (piem., ļaundabīgiem audzējiem vai malnutrīcijai) un slimībām, kas izraisa paralīzi (piem., asinsizplūdumam smadzenēs vai to asinsvadu trombozei), kā arī smagām elpošanas sistēmas slimībām, lipīgām slimībām un smagām traumām. Tomēr šos sekundāros stāvokļus nevajadzētu uzskatīt par parastām elpošanas sistēmas stāvokļu sekām.

Piezīme: Šo stāvokļu saraksts pieejams Pasaules Veselības organizācijā.

Par tiešām cukura diabēta (E10-E14) sekām vajadzētu uzskatīt šādus stāvokļus: Acidoze (E87.2); Citi precizēti vielmaiņas traucējumi (E88.8); Citas mononeiropātijas (G58.-); Neprecizēta polineiropātija (G62.9); Citas perifēriskās nervu sistēmas slimības (G64); citur neklasificēta amiotrofija, kas kodējama kā Cita veida primāra muskuļu patoloģija (G71.8), Neprecizēta autonomās (veģetatīvās) nervu sistēmas patoloģija (G90.9), Neprecizēts iridociklīts (H20.9); Neprecizēta katarakta (H26.9); Neprecizēts horioretinīts (H30.9); Tīklenes asinsvadu oklūzijas (H34); Retinopātijas un tīklenes asinsvadu pārmaiņas (H35.0); Cita veida proliferatīva retinopātija (H35.2); Tīklenes asinsizplūdums (H35.6); Neprecizētas tīklenes slimības (H35.9); Ekstremitāšu artēriju ateroskleroze (I70.2); Neprecizētas perifērisko asinsvadu slimības (I73.9); Citur neklasificēta necrobiosis lipoidica (L92.1); Citur neklasificēta apakšējās ekstremitātes čūla (L97); Neprecizēts artrīts (M13.9); Neprecizēta neiralģija un neirīts (M79.2); Neprecizēti kaulu bojājumi (M89.9); Nefrotisks* sindroms (N03–N05); Hroniska nieru slimība (N18.-); Neprecizēta nieru mazspēja (N19); Neprecizēta sarukusi niere (N26); nieru slimība, kas kodējama ar kodu Neprecizēta nieru un urīnvadu slimība (N28.9); Neprecizēta persistējoša proteinūrija (N39.1); Gangrēna, citur neklasificēta (R02); Neprecizēta koma (R40.2); un acetonēmija, azotēmija un tai līdzīgi stāvokļi, kas atbilst kodam Cita precizēta anomāla asins ķīmisko izmeklējumu atrade (R79.8).

* Oriģinālā vērojama neatbilstība starp terminu lietojumu 1. sējuma atjauninātajā versijā un šeit, jo Nefrotiskajam sindromam atbilst tikai kods N04.-, bet N03 un N05 atbilst nefrītiskam sindromam. – M.B., 2012.

Šiem kodiem atbilstošie veselības stāvokļi uzskatāmi par tiešām sekām stāvokļiem, kas ietilpst "vārdzinošu un paralītisku slimību" sarakstā. Stāvokļi, kas atzīmēti ar "I" (iespējams), uzskatāmi par tiešām "vārdzinošu un paralītisku slimību" sekām tikai gadījumos, ja ievēroti 1. tabulas pēdējā ailē minētie kodēšanas priekšnosacījumi ar atbilstošu kodu.

1. tabula
Kods Nosauktais stāvoklis Stāvokļa
nosacījumi
Aprakstošs apzīmētājs
E86 Hipovolēmija
G81-G83 Citi paralītiskie sindromi
I26.0- I26.9 Plaušu embolija
I74.2-I74.4 Arteriālā embolija un tromboze
I80.1-I80.3 Apakšējo ekstremitāšu flebīts un tromboflebīts
I80.9 Neprecizētas lokalizācijas flebīts un tromboflebīts
I82.9 Neprecizētas vēnas embolija un tromboze
K55.0 Akūtas zarnu asinsvadu slimības I Ar kodu K55.0 apzīmētajam stāvoklim jābūt precizētam kā embolijai.
K56.4 Citi zarnu nosprostojuma veidi
K59.0 Aizcietējumi
L89 Izgulējumi (decubitus)
N10-N12 Tubulointersticiāls nefrīts I Slimības, kas izraisa urīnpūšļa paralīzi vai nespēju kontrolēt urīnpūsli.
N17, N19 Nieru slimība, akūta vai neprecizēta
N28.0 Nieres išēmija un infarkts I Ar kodu N28.0 apzīmētajam stāvoklim jābūt precizētam kā nieres artērijas embolijai.
N30.0-N30.2 Cistīts, akūts, intersticiāls un cita veida hronisks cistīts I Slimības, kas izraisa urīnpūšļa paralīzi vai nespēju kontrolēt urīnpūsli.
N30.9 Neprecizēts cistīts I Slimības, kas izraisa urīnpūšļa paralīzi vai nespēju kontrolēt urīnpūsli.
N31 Citur neklasificēta urīnpūšļa neiromuskulāra disfunkcija
N34.0-N34.2 Uretrīts I Slimības, kas izraisa urīnpūšļa paralīzi vai nespēju kontrolēt urīnpūsli.
N35.1-N35.9 Urīnizvadkanāla striktūra I Slimības, kas izraisa urīnpūšļa paralīzi vai nespēju kontrolēt urīnpūsli.
N39.0 Urīnceļu infekcija, neprecizējot lokalizāciju I Slimības, kas izraisa urīnpūšļa paralīzi vai nespēju kontrolēt urīnpūsli.

Par emboliskām dēvētas slimības var uzskatīt par vēnu trombozes, flebīta vai tromboflebīta, sirds vārstuļu kaites, dzemdību vai ikvienas operācijas tiešu komplikāciju. Tomēr jābūt skaidram ceļam no tromba veidošanās vietas līdz embolijas vietai. Tādējādi vēnu tromboze vai tromboflebīts var izraisīt plaušu asinsvadu emboliju. Trombi, kas izveidojas sirds kreisajā pusē (piem., uz mitrālā vai aortālā vārstuļa) vai arī kas rodas priekškambaru mirdzēšanas dēļ, var kļūt par lielā asinsrites loka arteriālās embolijas cēloni. Līdzīgā veidā arī trombi, kas veidojas sirds labajā pusē (uz trikuspidālā vai pulmonālā vārstuļa), var izraisīt plaušu artēriju emboliju. Tomēr trombi, kas veidojas sirds kreisajā pusē, var nonākt labajā, ja pastāv starpsienas defekts.

Arteriāla embolija lielā asinsrites lokā būtu uzskatāms par tiešām priekškambaru mirdzēšanas sekām. Ja dokumentēts, ka plaušu embolija radusies priekškambaru mirdzēšanas dēļ, tad šo secību vajadzētu pieņemt par patiesu. Tomēr plaušu emboliju nevajadzētu allaž uzskatīt par parastām priekškambaru mirdzēšanas sekām.

Neprecizēta demence (F03) un Alcheimera slimība (G30.-) būtu uzskatāma par tiešām Dauna sindroma sekām (Q90.-). Demence, ja vien nav minēts kāds precīzāks tās cēlonis, jāuzskata par tādu stāvokļu sekām, kas parasti saistīti ar neatgriezenisku smadzeņu bojājumu. Tomēr, ja ir norādīts noteikts cēlonis, par demences cēloni jāpieņem vienīgi tāds stāvoklis, kas var novest pie neatgriezeniska smadzeņu bojājuma, pat tad, ja neatgriezenisks smadzeņu bojājums nav tipiska šī stāvokļa izpausme.

Ikviena par sekundāru dēvēta slimība atzīstama par tiešu apliecībā minētā visticamākā primārā cēloņa komplikāciju.

Sekundāra vai neprecizēta anēmija, malnutrīcija, marasms vai kaheksija atzīstama par ikviena ļaundabīga audzēja, paralītiskas slimības vai slimības, kas ierobežo spēju veikt pašaprūpi, ieskaitot demenci un deģeneratīvas nervu sistēmas slimības, komplikāciju.

Pielonefrīts uzskatāms par urīnceļu obstrukcijas komplikāciju, piemēram, prostatas hiperplāzijas vai urīnvada stenozes dēļ.

Nefrītisko sindromu var uzskatīt par jebkuras streptokoku infekcijas (skarlatīnas, streptokoku faringīta u.c.) komplikāciju. Akūta nieru mazspēja būtu jāpieņem kā nepārprotamas urīnceļu infekcijas sekas visos gadījumos, ja nav norādes, ka nieru mazspēja bijusi jau pirms urīnceļu infekcijas.

Dehidratāciju vajadzētu uzskatīt par acīmredzamu jebkuras zarnu infekcijas slimības komplikāciju.

Jaundzimušo atelektāzi (P28.0) vajadzētu uzskatīt par acīmredzamu iedzimtas nieru patoloģijas (Q60, Q61.0-Q61.1, Q61.3-Q61.9, Q62.1, Q62.3, Q62.4), priekšlaicīgas ūdenspūšļa apvalku plīšanas (P01.1) un mazūdeņainības (oligohydramnion) (P01.2) komplikāciju.

Priekšlaicīgas ūdenspūšļa apvalku plīšanas vai mazūdeņainības (oligohydramnion) ietekmi uz augli un jaundzimušo (P01.1-P01.2) vajadzētu uzskatīt par tiešu iedzimtas nieru patoloģijas (Q60, Q61.0-Q61.1, Q61.3-Q61.9, Q62.1, Q62.3, Q62.4) komplikāciju.

Konkrēta orgāna operācija uzskatāma par tiešām sekām tā paša orgāna ķirurģiskai slimībai (piem., ļaundabīgam audzējam vai ievainojumam) neatkarīgi no tā, kurā vietā apliecībā tā dokumentēta.

Ja notikusi antikoagulantu pārdozēšana vai saindēšanās ar tiem, tad asiņošana uzskatāma par nepārprotamām tās sekām. Taču asiņošanu nevajadzētu uzskatīt par parastām antikoagulantu terapijas sekām, ja vien nav norādes par to pārdozēšanu vai saindēšanos ar tiem. Kuņģa asiņošanu vajadzētu uzskatīt par tiešām glikokortikoīdu (steroīdu), aspirīna un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanas sekām.

Garīgo atpalicību vajadzētu uzskatīt par tiešām šādu stāvokļu sekām: P00-P04 (Mātes patoloģijas un grūtniecības un dzemdību komplikāciju ietekme uz augli un jaundzimušo); P05 (Lēna augļa augšana un augļa malnutrīcija); P07 (Citur neklasificēta ar īsu grūtniecības laiku un zemu dzimšanas svaru saistīta patoloģija); P10 (Intrakraniāls plīsums un intrakraniāls asinsizplūdums dzemdību traumas dēļ); P11.0 (Smadzeņu tūska dzemdību traumas dēļ); P11.1 (Citi precizēti galvas smadzeņu bojājumi dzemdību traumas dēļ); P11.2 (Neprecizēti galvas smadzeņu bojājumi dzemdību traumas dēļ); P11.9 (Neprecizēta centrālās nervu sistēmas dzemdību trauma); P15.9 (Neprecizēta dzemdību trauma); P20 (Intrauterīna hipoksija); P21 (Asfiksija dzemdību laikā); P35 (Iedzimtas vīrusslimības); P37 (Citas iedzimtas infekcijas un parazitāras slimības); P52 (Augļa un jaundzimušā netraumatiska intrakraniāla asiņošana); P57 (Kodoldzelte (kernicterus)); P90 (Jaundzimušo krampji) un P91 (Cita jaundzimušo galvas smadzeņu patoloģija).

22. piemērs: I (a) Kapoši sarkoma
II AIDS

Izvēlas HIV infekciju ar Kapoši sarkomu (B21.0).

23. piemērs: I (a) Olnīcas vēzis
II HIV slimība

Izvēlas olnīcu ļaundabīgu audzēju (C56).

24. piemērs: I (a) Tuberkuloze
II HIV slimība

Izvēlas HIV infekciju ar mikobaktēriju infekciju (B20.0).

25. piemērs: I (a) Cerebrāla toksoplazmoze un herpes zoster
(b) Bērkita limfoma, HIV slimība

Izvēlas HIV infekciju ar multiplām citur klasificētām slimībām (B22.7). Cerebrāla toksoplazmoze, ko izvēlas atbilstībā 2. noteikumam, uzskatāma par tiešām HIV slimības sekām.

26. piemērs: I (a) Bronhopneimonija
II Sekundāra anēmija un hroniska limfoleikoze

Izvēlas hronisku limfoleikozi (C91.1). Bronhopneimonija, ko būtu jāizvēlas atbilstībā Galvenajam principam (sk. 10. piemēru*), un sekundāra anēmija jāatzīst par hroniskas limfoleikozes tiešām sekām.

* Atjauninātajā versijā 10. piemērs svītrots. – M.B., 2012.

27. piemērs: I (a) Cerebrāls asinsizplūdums
(b) Hipertensija
(c) Hronisks pielonefrīts un prostatas hiperplāzija

Izvēlas prostatas hiperplāziju (N40). Hronisks pielonefrīts, ko var izvēlēties saskaņā ar 1. noteikumu, atzīstams par tiešām prostatas hiperplāzijas sekām.

28. piemērs: I (a) Akūts nefrīts, skarlatīna

Izvēlas skarlatīnu (A38). Akūts nefrīts, ko var izvēlēties saskaņā ar 2. noteikumu, (sk. 21. piemēru), atzīstams par tiešām skarlatīnas sekām.

29. piemērs: I (a) Nefrektomija
II Nieres gaišo šūnu karcinoma

Izvēlas nieres gaišo šūnu karcinomu (C64). Nav šaubu, ka nefrektomija tikusi veikta nieres ļaundabīga audzēja dēļ.

30. piemērs: I (a) Akūta anēmija
(b) Asins vemšana
(c) Varikozu barības vada vēnu asiņošana
(d) Portāla hipertensija
II Aknu ciroze

Izvēlas aknu cirozi (K74.6). Portāla hipertensija, kuru būtu jāizvēlas atbilstībā Galvenajam Principam, atzīstama par tiešu aknu cirozes komplikāciju.

31. piemērs: I (a) Hipostatiska pneimonija
(b) cerebrāls asinsizplūdums un krūts vēzis

Izvēlas cerebrālu asinsizplūdumu, (I61.9). Hipostatiska pneimonija, ko var izvēlēties saskaņā ar 2. noteikumu, atzīstama par abu minēto patoloģiju tiešu komplikāciju; izvēlas pirmo dokumentēto.

32. piemērs: I (a) Plaušu infarkts
II Kreisās puses pneimonektomija pirms 3 nedēļām plaušu vēža dēļ

Izvēlas plaušu vēzi (C34.9).

4.1.8. Izvēlētā cēloņa nomaiņa

Izvēlētais nāves cēlonis ne vienmēr ir derīgākais un informatīvākais patoloģiskais stāvoklis statistiskai uzskaitei. Piemēram, senilitātes vai vispārējo slimību, kā hipertensija un ateroskleroze, izvēle ir mazāk informatīva par vecuma vai slimības izpausmes vai seku dokumentēšanu. Dažkārt nepieciešams mainīt izvēli saskaņā ar klasifikācijas prasībām, gan izvēloties vienu kopēju kodu diviem vai vairākiem dokumentētiem cēloņiem, gan dodot priekšroku kādam cēlonim, kas dokumentēts vienlaikus ar citiem noteiktiem apstākļiem.

Šie nomaiņas noteikumi domāti mirstības datu lietderības un precizitātes uzlabošanai; tos lieto pēc primārā sākumcēloņa izvēles. Savstarpēji saistītais izvēles un nomaiņas process tikai skaidrības labad šeit izklāstīts atsevišķi.

Daži nomaiņas noteikumi ieteic atkārtoti piemērot izvēles noteikumus, kas pieredzējušiem kodētājiem nebūs grūti; svarīga šajā procesā ir darbības secība: veic izvēli, tad nomaiņu un, ja nepieciešams, atkārto izvēli. Pēc nomaiņas noteikumu izmantošanas vēlreiz jāpiemēro 3. izvēles noteikums.

4.1.9. Nomaiņas noteikumi

A noteikums. Senilitāte un citi neprecīzi aprakstīti patoloģiski stāvokļi

Ja izvēlētais cēlonis ir neprecīzi aprakstīts, bet apliecībā dokumentēts kāds cits citur klasificējams stāvoklis, nāves cēlonis jāizvēlas atkārtoti, it kā neprecīzi aprakstītais stāvoklis nemaz nebūtu dokumentēts, atskaitot gadījumus, ja tas ietekmē koda izvēli. Par neprecīzi aprakstītiem jāuzskata šādi stāvokļi: I46.1 (Pēkšņa kardiāla nāve, ja tā nosaukta šādi); I46.9 (Sirds apstāšanās, bez precizējuma); I95.9 (Neprecizēta hipotensija); I99 (Citi un neprecizēti asinsrites sistēmas bojājumi); J96.0 (Akūta elpošanas mazspēja); J96.9 (Neprecizēta elpošanas mazspēja); P28.5 (Jaundzimušo respiratoriska mazspēja); R00-R94 vai R96-R99 (Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade). Ņemiet vērā, ka R95 (Zīdaiņa pēkšņas nāves sindroms) netiek uzskatīts par neprecīzi aprakstītu stāvokli.

Ja visi miršanas apliecībā apzīmētie stāvokļi ir neprecīzi norādīti vai nenozīmīgi, nav nepieciešams atkārtoti izvēlēties nāves cēloni. Tādējādi A noteikums uz šiem gadījumiem nav attiecināms.

B noteikums. Nenozīmīgs (triviāls) patoloģisks stāvoklis

Ja izvēlētais nāves cēlonis ir nenozīmīgs un maz ticams (sk. 7.1. pielikumu), ka tas var būt nāves cēlonis, un ja ir dokumentēts daudz nopietnāks patoloģiskais stāvoklis (jebkurš stāvoklis, izņemot neprecīzi aprakstītus stāvokļus vai citus nenozīmīgus stāvokļus), atkārto nāves pamatcēloņa izvēli tā, it kā nenozīmīgā stāvokļa nemaz nebūtu. Ja nāves cēlonis ir nenozīmīgas patoloģijas ārstēšanas nevēlamas blakusparādības, tad par nāves pamatcēloni izvēlas nevēlamās blakusparādības.

Ja ir dokumentēts, ka nenozīmīgais patoloģiskais stāvoklis kļuvis par cēloni jebkuram citam patoloģiskam stāvoklim, tad nenozīmīgais stāvoklis netiek atmests, proti, B noteikums nav piemērojams.

C noteikums. Sasaiste

Ja izvēlētais nāves cēlonis jau klasifikācijas nosacījumos vai piezīmēs par nāves pamatcēloņa kodēšanu ir saistībā ar vienu vai vairākiem citiem patoloģiskiem stāvokļiem, kas dokumentēti apliecībā, tad kodē to apvienojumu.

Ja sasaistes nosacījumi skar tikai vienu patoloģisko stāvokli, kas izveidojies citas patoloģijas dēļ, tad abu apvienojumu kodē vienīgi tad, ja apliecībā ir pareiza cēloniska secība, vai tā atklājas pēc izvēles noteikumu piemērošanas.

Ja izraisās vairāku sasaistes iespēju konflikts, tad veidojama sasaiste ar to patoloģisko stāvokli, kurš būtu jāizvēlas arī tad, ja sākotnēji izvēlētais nāves cēlonis nebūtu dokumentēts: veidojama nākamā iespējamā sasaiste.

Ja iespējams, vajadzētu izmantot kodu kombināciju, kas stāvokli raksturo precīzāk par iepriekš izvēlēto nāves cēloni. Taču gadījumos, kad kombinētais kods atrodas citā trīszīmju kodu grupā nekā iepriekš izvēlētais cēlonis, kombinācijai precīzi jāparāda, kāds bijis iepriekš izvēlētais sākotnējais nāves cēlonis. Pēc iespējas vairāk detaļu jāsaglabā tad, ja tiek īstenota daudzcēloņu kodēšana.

D noteikums. Specifiskums

Ja izvēlētais cēlonis apraksta patoloģisko stāvokli tikai vispārīgi, bet apliecībā ir ierakstīts termins, kas ļauj precīzāk spriest par patoloģiskā stāvokļa dabu vai lokalizāciju, tad priekšroku dod informatīvi ietilpīgākam terminam. Piemērojot šo noteikumu, vispārīgais termins bieži kļūst par apzīmētāju, kas raksturo precīzāko terminu.

4.1.10. Nomaiņas noteikumu piemēri

A noteikums. Senilitāte un citi neskaidri aprakstīti patoloģiski stāvokļi

Ja izvēlētais cēlonis ir neprecīzi aprakstīts, bet apliecībā dokumentēts kāds cits citur klasificējams stāvoklis, nāves cēlonis jāizvēlas atkārtoti, it kā neprecīzi aprakstītais stāvoklis nemaz nebūtu dokumentēts, atskaitot gadījumus, ja tas ietekmē koda izvēli. Par neprecīzi aprakstītiem jāuzskata šādi stāvokļi: I46.1 (Pēkšņa kardiāla nāve, ja tā nosaukta šādi); I46.9 (Sirds apstāšanās, bez precizējuma); I95.9 (Neprecizēta hipotensija); I99 (Citi un neprecizēti asinsrites sistēmas bojājumi); J96.0 (Akūta elpošanas mazspēja); J96.9 (Neprecizēta elpošanas mazspēja); P28.5 (Jaundzimušo respiratoriska mazspēja); R00-R94 vai R96-R99 (Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade). Ņemiet vērā, ka R95 (Zīdaiņa pēkšņas nāves sindroms) netiek uzskatīts par neprecīzi aprakstītu stāvokli.

Ja visi miršanas apliecībā apzīmētie stāvokļi ir neprecīzi norādīti vai nenozīmīgi, nav nepieciešams atkārtoti izvēlēties nāves cēloni. Tādējādi A noteikums uz šiem gadījumiem nav attiecināms.

33. piemērs: I (a) Senilitāte un hipostatiska pneimonija
(b) Reimatoīdais artrīts

Kodē reimatoīdo artrītu (M06.9). Senilitāti, kuras izvēli noteic 2. noteikums (sk. 19. piemēru), neievēro un piemēro Galveno principu.

34. piemērs: I (a) Anēmija
(b) Splenomegālija

Kodē anēmiju ar splenomegāliju (D64.8). Splenomegāliju, kuras izvēli noteic Galvenais princips, neievēro un maina kodu.

35. piemērs: I (a) Miokarda deģenerācija un
(b) emfizēma
(c) Senilitāte

Kodē miokarda deģenerāciju (I51.5). Senilitāti, kuras izvēli noteic Galvenais princips, neievēro un piemēro 2. noteikumu.

36. piemērs: I (a) Klepus un asins vemšana

Kodē asins vemšanu (K92.0). Klepu, kura izvēli noteic 2. noteikums, neievēro.

37. piemērs: I (a) Termināla pneimonija
(b) Plaša gangrēna un cerebrovaskulārs
(c) infarkts

Kodē neprecizētu smadzeņu infarktu (I63.9). Gangrēnu, kuras izvēli noteic 1. noteikums, neievēro un piemēro Galveno principu.

B noteikums. Nenozīmīgs (triviāls) patoloģiskais stāvoklis

(A) Ja izvēlētais nāves cēlonis ir nenozīmīgs un maz ticams, ka tas var būt nāves cēlonis (sk. 7.1. pielikumu), un ja ir dokumentēts daudz nopietnāks patoloģiskais stāvoklis (jebkurš stāvoklis, izņemot neprecīzi aprakstītus stāvokļus vai citus nenozīmīgus stāvokļus), atkārto nāves pamatcēloņa izvēli, it kā nenozīmīgā stāvokļa nemaz nebūtu.

38. piemērs: I (a) Zobu kariess
II Diabēts

Kodē diabētu (E14.9). Zobu kariesu, kura izvēli nosaka Galvenais princips, neievēro.

39. piemērs: I (a) Ieaudzis nags un akūta nieru mazspēja

Kodē akūtu nieru mazspēju (N17.9). Ieaugušo nagu, kura izvēli noteic 2. noteikums, neievēro.

(B) Ja nāves cēlonis ir nenozīmīgas patoloģijas ārstēšanas nevēlamas blakusparādības, tad par nāves cēloni izvēlas nevēlamās blakusparādības.

40. piemērs: I (a) Asiņošana operācijas laikā
(b) Tonsilektomija
(c) Mandeļu hipertrofija

Kodē asiņošanu ķirurģiskas operācijas laikā (Y60.0). Kodē kā nevēlamas blakusparādības atbilstoši Galvenajam principam izvēlētās mandeļu hipertrofijas ārstēšanas laikā.

(C) Ja ir dokumentēts, ka nenozīmīgais patoloģiskais stāvoklis kļuvis par cēloni jebkuram citam patoloģiskam stāvoklim, tad nenozīmīgais stāvoklis netiek atmests, proti, B noteikums nav piemērojams.

41. piemērs: I (a) Septicēmija
(b) Impetigo

Kodē impetigo (L01.0). Nenozīmīgo patoloģisko stāvokli, kura izvēli noteic Galvenais princips, neatmet, jo norādīts, ka tas ir cita stāvokļa cēlonis.

42. piemērs: I (a) Elpošanas mazspēja
(b) Augšējo elpceļu infekcija

Kodē augšējo elpceļu infekciju (J06.9). Nenozīmīgo patoloģisko stāvokli, kura izvēli noteic Galvenais princips, neatmet, jo norādīts, ka tas ir cita stāvokļa cēlonis.

C noteikums. Sasaiste

Ja izvēlētais nāves cēlonis jau klasifikācijas nosacījumos vai piezīmēs par nāves pamatcēloņa kodēšanu ir saistībā ar vienu vai vairākiem citiem patoloģiskiem stāvokļiem, kas dokumentēti apliecībā, tad kodē to apvienojumu.

Ja sasaistes nosacījumi skar tikai vienu patoloģisko stāvokli, kas izveidojies citas patoloģijas dēļ, tad abu apvienojumu kodē vienīgi tad, ja apliecībā ir pareiza cēloniska secība, vai tā atklājas pēc izvēles noteikumu piemērošanas.

Ja izraisās vairāku sasaistes iespēju konflikts, tad veidojama sasaiste ar to patoloģisko stāvokli, kurš būtu jāizvēlas arī tad, ja sākotnēji izvēlētais nāves cēlonis nebūtu dokumentēts: veidojama nākamā iespējamā sasaiste.

Ja iespējams, vajadzētu izmantot kodu kombināciju, kas stāvokli raksturo precīzāk par iepriekš izvēlēto nāves cēloni. Taču gadījumos, kad kombinētais kods atrodas citā trīszīmju kodu grupā nekā iepriekš izvēlētais cēlonis, kombinācijai precīzi jāparāda, kāds bijis iepriekš izvēlētais sākotnējais nāves cēlonis. Pēc iespējas vairāk detaļu jāsaglabā tad, ja tiek īstenota daudzcēloņu kodēšana.

43. piemērs: I (a) Kardiomiopātija
(b) Alkoholisms

Kodē alkohola kardiomiopātija (I42.6)

44. piemērs: I (a) Zarnu nosprostojums
(b) Femorāla trūce

Kodē iesprūdušu ciskas trūci (K41.3).

45. piemērs: I (a) Epilepsijas lēkme
(b) Hronisks alkoholisms

Kodē hronisku alkoholismu (F10.2). Specifiskie epilepsijas sindromi ir uzskaitīti G40.5, bet šāds kombinētais kods nenorāda uz iepriekš izvēlēto sākotnējo cēloni.

46. piemērs: I (a) Sirds labās kājiņas zaru blokāde un Čagasa slimība

Kodē Čagasa slimību ar sirds bojājumu (B57.2). Sirds labās kājiņas zaru blokāde, kuras izvēli noteic 2. noteikums, saistāma ar Čagasa slimību.

47. piemērs: I (a) Akūts miokarda infarkts
(b) Sirds išēmiskā slimība
(c) Gripa

Kodē akūtu miokarda infarktu (I21.9). Sirds išēmiskā slimība, kuras izvēli noteic 1. noteikums (sk. 13. piemēru), saistāma ar akūtu miokarda infarktu.

48. piemērs: I (a) Smadzeņu infarkts un hipostātiska pneimonija
(b) Hipertensija un diabēts
(c) Aterosleroze

Kodē smadzeņu infarktu (I63.9). Ateroskleroze, kuras izvēli noteic 1. noteikums (sk. 15. piemēru), saistāma ar hipertensiju, bet tā, savukārt, ar smadzeņu infarktu.

49. piemērs: I (a) Paplašināta sirds un nefroskleroze
(b) Hipertensija

Kodē, hipertensīvu sirds slimību un nefropātiju (I13.9). Visas trīs patoloģijas ir savstarpēji saistītas.

50. piemērs: I (a) Insults
(b) Ateroskleroze un hipertensīva sirds slimība

Kodē hipertensīvu sirds slimību (I11.9). Ateroskleroze, kuras izvēli noteic 1. noteikums, ir saistīta ar hipertensīva sirds slimību; atbilstībā Galvenajam principam varētu izvēlēties hipertensīvo sirds slimību, ja nebūtu dokumentēta ateroskleroze.

51. piemērs: I (a) Insults un hipertensīva
(b) sirds slimība
(c) Ateroskleroze

Kodē insultu (I164). Ateroskleroze, kuras izvēli nosaka Galvenais princips, ir saistīta ar insultu; atbilstībā 2. noteikumam varētu izvēlēties insultu, ja nebūtu dokumentēta ateroskleroze.

52. piemērs: I (a) Sekundāra policitēmija
(b) Plaušu emfizēma
(c) Hronisks bronhīts

Kodē hronisku obstruktīvu bronhītu (J44.8). Hronisks bronhīts, kura izvēli nosaka Galvenais princips, ir sasaistīts ar plaušu emfizēmu.

53. piemērs: I (a) Paplašināta sirds
(b) Hipertensija
II Nieru atrofija

Kodē hipertensīvu sirds slimību un nefropātiju (I13.9). Visas trīs patoloģijas ir savstarpēji saistītas.

54. piemērs: I (a) Bronhopneimonija (aspirācijas)
(b) Krampji
(c) Tuberkulozs meningīts
II Plaušu tuberkuloze

Kodē plaušu tuberkulozi (A16.2). Tuberkulozo meningītu, kura izvēli nosaka Galvenais princips, nekodē, jo ir norāde par plaušu tuberkulozi.

55. piemērs: I (a) Pakauša kaula lūzums
(b) Kritiens epilepsijas lēkmes laikā

Kodē neprecizētu epilepsiju (G40.9). Kritiens, kura izvēli noteic 1. noteikums, sasaistāms ar epilepsijas lēkmi.

56. piemērs: I (a) Sirds apstāšanās
II Čagasa slimība

Kodē Čagasa slimību ar sirds bojājumu (B57.2). Sirds apstāšanās, kuras izvēli nosaka Galvenais princips, ir saistāma ar Čagasa slimību.

57. piemērs: I (a) Pneumocystis [jirovecii] carinii pneimonija
(b) HIV

Kodē HIV (B20.6), kura izvēli noteic Galvenais Princips, sasaistē ar Pneumocystis [jirovecii] carinii pneimoniju.

58. piemērs: I (a) Elpošanas mazspēja
(b) HIV

Kodē B24. Elpošanas mazspēja ir neprecīzi aprakstīts stāvoklis un nav saistīts ne ar vienu no B20-B23 minētajiem kodiem.

D noteikums. Specifiskums

Ja izvēlētais cēlonis apraksta patoloģisko stāvokli tikai vispārīgi, bet apliecībā ir ierakstīts termins, kas ļauj precīzāk spriest par patoloģiskā stāvokļa dabu vai lokalizāciju, tad priekšroku dod informatīvi ietilpīgākajam terminam. Piemērojot šo noteikumu, vispārīgais termins bieži kļūst par apzīmētāju, kas raksturo precīzāko terminu.

59. piemērs: I (a) Smadzeņu infarkts
(b) Akūti smadzeņu asinsrites traucējumi

Kodē smadzeņu infarktu. (I63.9).

60. piemērs: I (a) Reimatiska sirds slimība, mitrāla stenoze

Kodē reimatisku mitrālu stenozi (I05.0).

61. piemērs: I (a) Meningīts
(b) Tuberkuloze

Kodē tuberkulozu meningītu (A17.0). Lietotais kods pareizi parāda abu patoloģiju cēloņsaistību.

62. piemērs: I (a) Smaga grūtnieču hipertensija
II Eklamptiski krampji

Kodē eklampsiju grūtniecības laikā (O15.0).

63. piemērs: I (a) Aortas aneirisma
(b) Sifiliss

Kodē sifilitisku aortas aneirismu (A52.0). Lietotais kods pareizi parāda abu patoloģiju cēloņsaistību.

64. piemērs: I (a) Perikardīts
(b) Urēmija un pneimonija

Kodē urēmisku perikardītu (N18.5). Urēmija, kuras izvēli noteic 1. noteikums (sk. 14. piemēru), precizē perikardīta izcelsmi.

E noteikums. Agrīnas un vēlīnas slimības stadijas

[Ar 2013. gada janvāri šis nomaiņas noteikums svītrots]

65.-68. piemērs: [ar 2013. gada janvāri svītroti]

F noteikums. Sekas

[Ar 2013. gada janvāri šis nomaiņas noteikums svītrots]

69.-73. piemērs: [ar 2013. gada janvāri svītroti]

3. noteikuma piemērošana pēc nomaiņas

Pēc nomaiņas noteikumu piemērošanas atkārtoti jāizpilda 3. noteikuma prasības. 3. noteikums nav jāpiemēro, ja pēc nomaiņas noteikumu izmantošanas noteiktais sākumcēlonis ir pareizi norādīts kā attīstījies citas patoloģijas dēļ, izņemot gadījumus, kad šī cita patoloģija ir neprecīzi aprakstīta vai nenozīmīga.

74. piemērs: I (a) Septicēmija
(b) Arteriāla embolija
(c) Asinsrites mazspēja
II Resnās zarnas ļaundabīgs audzējs

Kodē resnās zarnas ļaundabīgu audzēju (C18.9). Asinsrites mazspēja, kas ir izvēlēta saskaņā ar Galveno principu, tiek ignorēta (A noteikums. Senilitāte un citi neskaidri aprakstīti patoloģiski stāvokļi) un par sākumcēloni tiek izvēlēta artēriāla embolija. Artēriālo emboliju var uzskatīt par tiešām sekām resnās zarnas ļaundabīgam audzējam (kā vārdzinošai slimībai). Tiek piemērots 3. noteikums, un par nāves pamatcēloni tiek izvēlēts resnās zarnas ļaundabīgs audzējs (C18.9).

75. piemērs: I (a) Septicēmija
(b) Arteriāla embolija
(c) Ģeneralizēta ateroskleroze
II Resnās zarnas ļaundabīgs audzējs

Kodē artēriālo emboliju (I74.9). Ģeneralizēta ateroskleroze, kas izvēlēta saskaņā ar Galveno principu, ir saistīta ar artēriālo emboliju (3. noteikums). Kaut gan artēriālo emboliju var uzskatīt arī par tiešām sekām resnās zarnas ļaundabīgam audzējam (kā vārdzinošai slimībai), to miršanas apliecībā atzīmē kā ģeneralizētas aterosklerozes izraisītu. Tādējādi 3. noteikums netiek piemērots.

4.1.11. Piezīmes par pamatcēloņa lietošanu nāves gadījumu kodēšanā

Turpmākās piezīmēs parādīta rīcība situācijā, ja provizoriski izvēlēts lapas kreisajā malā stabiņā iespiestais kods un ja apliecībā tas minēts vienlaikus ar kādu no minētajām patoloģijām, jo tad jālieto pustrekniem burtiem iespiestais kods. Ir divi kodu sasaistes veidi:

"ar norādi par" nozīmē, ka otra patoloģija var atrasties jebkurā apliecības vietā;

"ja ... dokumentēts par primāro sākumcēloni" [turpmāk minētām slimībām] nozīmē, ka cits patoloģiskais stāvoklis ir pareizās cēloņattiecībās vai citādi norādīts, ka tas radies šā primārā sākumcēloņa dēļ.

A00-B99 Infekcijas un parazitāras slimības
Ja tās dokumentētas par ļaundabīga audzēja primāro sākumcēloni, tad kodē C00-C97, atskaitot humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) slimību (B20-B24).
A15.- Elpošanas orgānu tuberkuloze, kas pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski
A16.- Elpošanas orgānu tuberkuloze, kas nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski

ar norādi par:
J60-J64 (Pneimokonioze), kodē J65.
A17.- Nervu sistēmas tuberkuloze
A18.- Citu orgānu tuberkuloze

ar norādi par:
A15 vai A16 (Elpošanas orgānu tuberkuloze), kodē A15, A16, ja vien ar A17.- vai A18.- kodējamā patoloģija nav senāka par elpošanas orgānu tuberkulozi, vai nav dokumentēta par tās sākumcēloni.
A39.2 Akūta meningokokcēmija
A39.3 Hroniska meningokokcēmija
A39.4 Neprecizēta meningokokcēmija

ar norādi par:
A39.0 (Meningokoku meningīts), kodē A39.0.
A39.1 (Voterhausa-Friderihsena sindroms), kodē A39.1.
A40.- A40.- Streptokoku sepse
A41.- A41.- Cita veida sepse
A46 Roze (Erysipelas)

Kodē šīs patoloģijas, ja tās radušās pēc virspusējiem ievainojumiem (S00, S10, S20, S30, S40, S50, S60, S70, S80, S90, T00, T09.0, T11.0) vai pirmās pakāpes apdegumiem; ja tās seko smagākam ievainojumam, tad jākodē ievainojuma ārējais cēlonis.
A51.- Svaigs sifiliss

ar norādi par:
A52.- (Vēlīns sifiliss), kodē ar A52.-
B16 Akūts B hepatīts
B17 Citi akūti vīrushepatīti

ja .. dokumentēts par primāro sākumcēloni:
K72.1 (Hroniska aknu mazspēja), kodē B18.-
K74.0-K74.2; K74.4-K74.6 (Aknu fibroze un ciroze), kodē B18.-
B20-B24 Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) slimība

Ar kodiem B20-B23 nevajadzētu saistīt miršanas veidus, neprecīzi aprakstītus vai nenozīmīgus patoloģiskos stāvokļus, kas dokumentēti kā HIV infekcijas komplikācijas, ja vien tam 3. sējumā nav paredzēta speciāla klasifikācijas vienība.

Patoloģiskos stāvokļus, ko varētu kodēt ar vairākiem tā paša koda apakškodiem, kodē ar B20.7 vai B21.7. Ja vēlas, var izmantot citus B20-B24 apakšnodaļas papildkodus, lai precizētu slimības individuālās izpausmes.

D50-D89 Asinsrades un asinsrites sistēmas orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas traucējumi

kā cēlonis:

B20-B24 Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) slimībai un, ja apliecībā ir norādīts, ka HIV slimība ir sekas asins pārliešanai, kas notikusi sākotnējā stāvokļa ārstēšanas ietvaros, tad to kodē ar B20-B24.
B22.7 HIV infekcija ar multiplām citur klasificētām slimībām

Šo apakškodu lieto, ja apliecībā dokumentētas vairākas B20-B22 kodiem atbilstošas patoloģijas. Ja vēlas, var izmantot citus B20-B24 apakšnodaļas papildkodus, lai precizētu slimības individuālās izpausmes.
B95-B98 Baktērijas, vīrusi un citi infekcijas slimību ierosinātāji

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto.
C78-C79 Sekundāri ļaundabīgie audzēji

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Ja nav zināma ļaundabīgā audzēja primārā lokācija vai arī tā nav precizēta, kodē ļaundabīgs audzējs bez norādes par lokalizāciju (C80.-).
C97 Neatkarīgi (primāri) multipli ļaundabīgi audzēji

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Ja miršanas apliecībā dokumentēti multipli, bet neatkarīgi ļaundabīgi audzēji, tad, izvēloties pamatcēloni, parastā veidā jāpiemēro izvēles un nomaiņas noteikumi. Sk. arī sadaļu 4.2.7. Ļaundabīgi audzēji.
E10-E14 Cukura diabēts
ar norādi par:
E87.2 (Acidoze), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .1
E88.8 (Citi precizēti vielmaiņas traucējumi), E10-E14 ar ceturto zīmi .1
G58.- (Citas mononeiropātijas), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .4
G62.9 (Neprecizēta polineiropātija), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .4
G64 (Citas perifēriskas nervu sistēmas slimības), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .4
G71.8 (Cita veida primāra muskuļu patoloģija), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .4
G90.9 (Neprecizēta autonomās (veģetatīvās) nervu sistēmas patoloģija), kodē E10-E14 bez ceturtās zīmes .4
H20.9 (Neprecizēts iridociklīts), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .3
H26.9 (Neprecizēta katarakta), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .3
H30.9 (Neprecizēts horioretinīts), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .3
H34 (Tīklenes asinsvadu oklūzija), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .3
H35.0 (Retinopātijas un tīklenes asinsvadu pārmaiņas), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .3
H35.2 (Cita veida proliferatīva retinopātija), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .3
H35.6 (Tīklenes asinsizplūdums), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .3
H35.9 Neprecizētas tīklenes slimības), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .3
I73.9 (Neprecizētas perifērisko asinsvadu slimības), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .5
I70.2 (Ekstremitāšu artēriju ateroskleroze), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .5
L92.1 (Citur neklasificēta necrobiosis lipoidica), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .6
L97 (Citur neklasificēta apakšējās ekstremitātes čūla), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .5
M13.9 (Neprecizēts artrīts), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .6
M79.2 (Neprecizēta neiralģija un neirīts), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .4
N03-N05 (Nefrotiskais sindroms*), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .2
N18.- (Neprecizēta termināla nieru slimība), kodē E10-E14ar ceturto zīmi .2
N19 (Neprecizēta nieru mazspēja), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .2
N26 (Neprecizēta sarukusi niere), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .2
N28.9 (Neprecizēta nieru un urīnvadu slimība), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .2
N39.1 (Neprecizēta persistējoša proteinūrija), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .2
R02 (Gangrēna, citur neklasificēta), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .5
R40.2 (Neprecizēta koma), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .0
R79.8 (Cita precizēta anomāla asins ķīmisko izmeklējumu atrade), ja novērota acetonēmija, azotēmija un ar tām līdzīgi stāvokļi, kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .1
Jebkuru augstāk uzskaitīto patoloģiju kombināciju, kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .7

* Oriģinālā vērojama neatbilstība starp terminu lietojumu 1. sējuma atjauninātajā versijā un šeit, jo Nefrotiskajam sindromam atbilst tikai kods N04.-, bet N03 un N05 atbilst nefrītiskam sindromam. – M.B., 2012.


ja ... dokumentēts par primāro sākumcēloni:
E15 (Nediabētiska hipoglikēmiska koma, tikai neprecizētai hipoglikēmiskai koma), kodē E1x.0
G70.9 (Neprecizēta mioneirāla patoloģija), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .4
G98 (Citas citur neklasificētas nervu sistēmas patoloģijas, izņemot nesifilitisku Šarko (Charcot) artropātiju), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .4
G98 (Citas citur neklasificētas nervu sistēmas patoloģijas, ja tā ir nesifilitiska Šarko (Charcot) artropātija), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .6
H49.9 (Neprecizēta paralītiska šķielēšana), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .3
H54 (Aklums un vājredzība), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .3
I99 (Citi un neprecizēti asinsrites sistēmas bojājumi), ja ir angiopātija, kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .5
K31.8 (Citas precizētas kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas slimības; tikai gastroparēze), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .4
L30.9 (Neprecizēts dermatīts), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .6
L98.4 (Citur neklasificēta hroniska ādas čūla), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .5
M89.9 (Neprecizēti kaulu bojājumi), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .6
N39.0 (Urīnceļu infekcija, neprecizējot lokalizāciju), kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .6
Jebkuru augstāk uzskaitīto patoloģiju kombināciju, kodē E10-E14 ar ceturto zīmi .7
E86 Hipovolēmija

ar norādi par:
A00-A09 (Zarnu infekcijas slimības), kodē A00-A09
E89.- Citur neklasificēti pēcmanipulāciju endokrīni un vielmaiņas traucējumi

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Sk. 4.2.6. Ķirurģiskas un konservatīvas ārstēšanas komplikācijas.
F03-F09 Organiski psihiski traucējumi, ieskaitot simptomātiskos

Nelieto, ja somātiskais pamatcēlonis ir zināms.
F10-F19 Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ

ar norādi par:
X40-X49 Nejauša saindēšanos un indīgu vielu iedarbe, kodē X40-X49
X60-X69 Tīša saindēšanos un indīgu vielu iedarbe, kodē X60-X69
X85-X90 Uzbrukums, izmantojot kaitīgas vielas, kodē X85-X90
Y10-Y19 Saindēšanās un saskare ar medikamentiem, ķimikālijām vai kaitīgām vielām, kodē ar Y10-Y19
Ja ceturtā zīme ir .0 (Akūta intoksikācija), kodē ar X40-X49, X60-X69, X85-X90 vai Y10-Y19.

Ja ceturtā zīme .2 (Atkarības sindroms)
ar norādi par:
Abstinences stāvokli ar delīriju (.4), kodē ar F10-F19 ar ceturto zīmi .4

Ja ceturtā zīme .2 (Atkarības sindroms)
ar norādi par:
Amnestisko sindromu (.6), kodē ar F10-F19 ar pēdējo zīmi .6.

Ja ceturtā zīme .2 (Atkarības sindroms)
ar norādi par:
Reziduāliem un vēlu sākušamies psihotiskiem traucējumiem (.7), kodē ar F10-F19 ar ceturto zīmi .7

Ja ceturtā zīme ir .5 (Psihotiski traucējumi)
ar norādi par:
atkarības sindromu (.2), kodē ar F10-F19 ar ceturto zīmi .2
F10.- Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ

ar norādi par:
E24.4 (Alkohola izraisīts Kušinga sindroms), kodē E24.4
G31.2 (Nervu sistēmas deģenerācija alkohola dēļ), kodē G31.2
G62.1 (Alkohola miopātija), kodē G72.1
I42.6 (Alkohola kardiomiopātija), kodē I42.6
K29.2 (Alkohola gastrīts), kodē K29.2
K70.- (Alkohola izraisītās aknu slimības), kodē K70.-
K72 (Citur neklasificēta aknu mazspēja), kodē K70.4
K73 (Citur neklasificēts hronisks hepatīts), kodē K70.1
K74.0 (Aknu fibroze), kodē K70.2
K74.1 (Aknu skleroze), kodē K70.2
K74.2 (Aknu fibroze ar aknu sklerozi), kodē K70.2
K74.6 (Cita veida un neprecizēta aknu ciroze), kodē K70.3
K75.9 (Neprecizēti aknu iekaisumi), kodē K70.1
K76.0 (Citur neklasificēta aknu taukainā deģenerācija), kodē K70.0
K76.9 (Neprecizēta aknu slimība), kodē K70.9
K85 (Akūts pankreatīts), kodē K85
K85.2 (Alkohola inducēts akūts pankreatīts), kodē K85.2
K86.0 (Alkohola izraisīts hronisks pankreatīts), kodē K86.0
O35.4 (Grūtnieces aprūpe (iespējama) alkohola izraisīta augļa bojājuma dēļ), kodē O35.4
F10.0 Akūta alkohola intoksikācija

ar norādi par:
F10.2 (Akohola atkarības sindroms), kodē F10.2
F17.- Psihiski un uzvedības traucējumi tabakas lietošanas dēļ

Nav jālieto, ja ir zināms izraisītais somatiskās veselības stāvoklis.
F70-F79 Garīga atpalicība

Nelieto, ja ir zināms somātiskais pamatcēlonis.
F80.- Specifiski runas un valodas attīstības traucējumi
F81.- Specifiski mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi

Neizmanto, ja nav zināma pamatpatoloģija.
G25.5 Cita veida horeja

ar norādi par:
I00-I02 (Akūts reimatisms), kodē I02.-
I05-I09 (Hroniskas reimatiskas sirds slimības), kodē I02.-
G81.- Hemiplēģija
G82.- Paraplēģija un tetraplēģija
G83.- Citi paralītiski sindromi

Nelieto, ja ir zināms paralīzes cēlonis.
G97.- Citur neklasificēti nervu sistēmas bojājumi pēc manipulācijām

Nāves parnatcēloņa kodēšanai nelieto. Sk. 4.2.6. Ķirurģiskas un konservatīvas ārstēšanas komplikācijas.
H54.- Aklums un vājredzība

Nelieto, ja ir zināma pamatpatoloģija.
H59.- Citur neklasificētas acu un to palīgorgānu pārmaiņas pēc manipulācijām

Nāves parnatcēloņa kodēšanai nelieto. Sk. 4.2.6. Ķirurģiskas un konservatīvas ārstēšanas komplikācijas.
H90.- Konduktīvs un sensorineirāls dzirdes zudums
H91.- Cita veida dzirdes zudums

Nelieto, ja ir zināma pamatpatoloģija.
H95.- Citur neklasificēti ausu un aizauss paugura bojājumi pēc manipulācijām

Nāves parnatcēloņa kodēšanai nelieto. Sk. 4.2.6. Ķirurģiskas un konservatīvas ārstēšanas komplikācijas.
I05.8 Citas mitrālā vārstuļa kaites
I05.9 Neprecizēta mitrālā vārstuļa kaite, ja tā ir precizētas cilmes

ar norādi par:
I34.- (Nereimatiskas mitrālā vārstuļa kaites), kodē I34-.
I08 Vairāku vārstuļu kaites

Nelietot gadījumos, ja vairāku vārstuļu kaites ir precizētas, bet tās nav reimatiskas dabas. Ja miršanas apliecībā norādītas nereimatiskas vairāku vārstuļu kaites, pamatcēlonis jāizvēlas parastajā kārtībā, izmantojot Galveno principu vai 1, 2 vai 3. noteikumu.
I09.1 Reimatiskas endokarda slimības ar neprecizētu vārstuļu bojājumu
I09.9 Neprecizēta reimatiska sirds slimība

ar norādi par:
I05-I08 (Hroniska reimatiska sirds slimība), kodē I05-I08
I10 Esenciāla (primāra) hipertensija

ar norādi par:
I11.- (Hipertensīva sirds slimība), kodē I11.-
I12.- (Hipertensīva nefropātija), kodē I12.-
I13.- (Hipertensīva kardionefropātija), kodē I13.-
I20-I25 (Sirds išēmiskā slimība), kodē I20-I25
I50.- (Sirds mazspēja), kodē I11.0
I60-I69 (Cerebrovaskulāra slimība), kodē I60-I69
N00.- (Akūts nefrītisks sindroms), kodē N00.-
N01.- (Ātri progresējošs nefrītisks sindroms), kodē N01.-
N03.- (Hronisks nefrītisks sindroms), kodē N03.-
N04.- (Nefrotisks sindroms), kodē N04.-
N05.- (Neprecizēts nefrītisks sindroms), kodē N05.-
N18.- (Hroniska nieru slimība), kodē I12.-
N19 (Neprecizēta nieru mazspēja), kodē I12.-
N26 (Neprecizēta sarukusi niere), kodē I12.-

ja ... dokumentēts par primāro sākumcēloni:
H35.0 (Retinopātijas un citas tīklenes asinsvadu pārmaiņas), kodē H35.0
I05-I09 (Ar I05-I09 klasificējama patoloģija, kas nav precizēta kā reimatiska), kodē I34-I38
I34-I38 (Nereimatiskas vārstuļu kaites), kodē I34-I38
I11.- Hipertensīva sirds slimība

ar norādi par:
I12.- (Hipertensīva nefropātija), kodē I13.-
I13.- (Hipertensīva kardionefropātija), kodē I13.-
I20-I25 (Sirds išēmiskā slimība), kodē I20-I25
N18.- (Hroniska nieru slimība), kodē I13.-
N19 (Neprecizēta nieru mazspēja), kodē I13.-
N26 (Neprecizēta sarukusi niere), kodē I13.-
I12.- Hipertensīva nefropātija

ar norādi par:
I11.- (Hipertensīva sirds slimība), kodē I13.-
I13.- (Hipertensīva kardionefropātija), kodē I13.-
I50.- (Sirds mazspēja), kodē I13.0
I51.4-I51.9 (Komplikācijas un neskaidri definētas sirds slimības), kodē I13.-
I13.- Hipertensīva kardionefropātija

ar norādi par:
I20-I25 (Sirds išēmiskās slimības), kodē I20-I25
I15.0 Renovaskulāra hipertensija

Nelietot gadījumos, ja sākotnējais stāvoklis ir zināms vai to var izsecināt, piemērojot 3. noteikumu. Ja iepriekšējais stāvoklis nav zināms un to nevar izsecināt, kodē I15.0.
I15.1 Sekundāra hipertensija citu nieru slimību dēļ

Nelietot gadījumos, ja sākotnējais stāvoklis ir zināms vai to var izsecināt, piemērojot 3. noteikumu. Ja iepriekšējais stāvoklis nav zināms un to nevar izsecināt, kodē N28.9.
I15.2 Sekundāra hipertensija endokrīnu slimību dēļ

Nelietot gadījumos, ja sākotnējais stāvoklis ir zināms vai to var izsecināt, piemērojot 3. noteikumu. Ja iepriekšējais stāvoklis nav zināms un to nevar izsecināt, kodē E34.9.
I15.8 Cita veida sekundāra hipertensija

Nelietot gadījumos, ja sākotnējais stāvoklis ir zināms vai to var izsecināt, piemērojot 3. noteikumu. Ja iepriekšējais stāvoklis nav zināms un to nevar izsecināt, kodē I15.8.
I15.9
Neprecizēta sekundāra hipertensija

Nelietot gadījumos, ja sākotnējais stāvoklis ir zināms vai to var izsecināt, piemērojot 3. noteikumu. Ja iepriekšējais stāvoklis nav zināms un to nevar izsecināt, kodē I15.9.
I20.- Stenokardija
I21.- Akūts miokarda infarkts

ar norādi par:
I22.- (Atkārtota miokarda infarkts), kodē I22.-
I23.- Noteiktas drīzas akūta miokarda infarkta komplikācijas

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Kodē miokarda infarktu ar I21.- vai I22.-
I24.- Citas akūtas išēmiskas sirds slimības
I24.0 Koronāra tromboze, kas neizraisa miokarda infarktu.

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Nāves gadījumā uzskata, ka ir bijis miokarda infarkts, un kodē ar I21.- vai I22.-.
I25.- Hroniska sirds išēmiska slimība

ar norādi par:
I21.- (Akūts miokarda infarkts), kodē I21.-
I22.- (Atkārtota miokarda infarkts), kodē I22.-
I25.2 Vecs miokarda infarkts

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto Ja cēlonis nav noteikts, kodē Citas hroniskas sirds išēmiskās slimības formas (I25.8).
I27.9 Neprecizēta kardiopulmonāla slimība

ar norādi par:
I10 (Esenciāla (primāra) hipertensija), kodē I11.0
I11.- (Hipertensīva sirds slimība), kodē I11.0
I12.0 (Hipertensīva nefropātija ar nieru mazspēju), kodē I13.2
I12.9 (Hipertensīva nefropātija bez nieru mazspējas), kodē I13.0
I13.0 (Hipertensīva sirds slimība un nefropātija ar (sastrēguma) sirds mazspēju), kodē I13.0
I13.1 (Hipertensīva sirds slimība un nefropātija ar nieru mazspēju), kodē I13.2
I13.2 (Hipertensīva sirds slimība un nefropātija ar (sastrēguma) sirds un nieru mazspēju), kodē I13.2
I13.9 (Neprecizēta hipertensīva sirds slimība un nefropātija), kodē I13.0
M41.- (Skolioze), kodē I27.1
I44.- Atrioventrikulārās un kreisās kājiņas vadīšanas traucējumi
I45.- Citi vadīšanas traucējumi
I46.- Sirds apstāšanās
I47.- Paroksismāla tahikardija
I48 Priekškambaru mirdzēšana un plandīšanās
I49.- Cita veida sirds aritmijas
I50.- Sirds mazspēja
I50.9 Neprecizēta sirds mazspēja
I51.4-I51.9 Komplikācijas un neskaidri definētas sirds slimības

ar norādi par:
B57.- (Čagasa slimība), kodē B57.-
I20-I25 (Sirds išēmiskās slimības), kodē I20-I25
I51.9 Neprecizēta sirds slimība

ar norādi par:
J81 (Plaušu tūska), kodē I50.1
M41.- (Skolioze), kodē I27.1
I60-I69 Cerebrovaskulārās slimības

ja ... dokumentēts par primāro sākumcēloni:
stāvokļiem, kas atbilst F01-F03, kodē F01
I65.- Precerebrālo artēriju oklūzija un stenoze bez smadzeņu infarkta
I66.- Smadzeņu artēriju oklūzija un stenoze bez smadzeņu infarkta

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Nāves gadījumā uzskata, ka ir bijis insults un kodē ar I63.-.
I67.2 Smadzeņu ateroskleroze

ar norādi par:
I60-I66 (Asinsizplūdums smadzenēs, smadzeņu infarkts vai insults, precerebrālo artēriju un smadzeņu artēriju oklūzija vai stenoze), kodē I60-I64

ja ... dokumentēts par primāro pamatcēloni
F03 (Neprecizēta demence), kodē F01.-
G20 (Parkinsona slimība), kodē G21.4
G21.9 (Neprecizēts sekundārs parkinsonisms), kodē G21.4
I70.- Ateroskleroze

ar norādi par:
I10-I13 (Hipertensīva slimība), kodē I10-I13
I20-I25 (Sirds išēmiskās slimības), kodē I20-I25
I50.- (Sirds mazspēja), kodē I50.-
I51.4 (Neprecizēts miokardīts), kodē I51.4
I51.5 (Miokarda deģenerācija), kodē I51.5
I51.6 (Neprecizēta kardiovaskulāra slimība), kodē I51.6
I51.8 (Citas neskaidri definētas sirds slimības), kodē I51.8
I60-I69 (Cerebrovaskulāras slimības), kodē I60-I69

ja ... dokumentēts par primāro sākumcēloni:
I05-I09 (Ar I05-I09 klasificējama patoloģija, kas nav precizēta kā reimatiskas dabas), kodē I34-I38
I34-I38 (Nereimatiskas vārstuļu kaites), kodē I34-I38
I51.9 (Neprecizēta sirds slimība), kodē I51.9
I71-I78 (Citas artēriju, arteriolu un kapilāru slimības), kodē I71-I78
K55.- (Zarnu asinsvadu slimības), kodē K55.-
N03 (Hronisks nefrīts), kodē I12.-
N26 (Neprecizēta sarukusi niere), kodē I12.-
I70.9 Ģeneralizēta un neprecizēta ateroskleroze

ar norādi par:
R02 (Citur neklasificēta gangrēna), kodē I70.2

ja ... dokumentēta par primāro sākumcēloni:
F01 (Vaskulāra demence), kodē F01.-
F03 (Neprecizēta demence), kodē F01.-
G20 (Parkinsona slimība), kodē G21.4
G21.9 (Neprecizēts sekundārs parkinsonisms), kodē G21.4
I97.- Citur neklasificēti asinsrites sistēmas traucējumi pēc manipulācijām

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. sk. 4.2.6. Ķirurģiskas un konservatīvas ārstēšanas komplikācijas.
J00 Akūts nazofaringīts [parastas iesnas]
J06.- Akūta augšējo elpceļu infekcija ar multiplu un neprecizētu lokalizāciju

ja ... dokumentēta par primāro sākumcēloni:
G03.8 (Meningīts), kodē G03.8
G06.0 (Intrakraniāls abscess un granuloma), kodē G06.0
H65-H66 (Vidusauss iekaisums), kodē H65-H66
H70.- (Mastoidīts un tam radniecīgas slimības), kodē H70.-
J09-J18 (Gripa un pneimonija), kodē J09-J18
J20-J21 (Bronhīts un bronhiolīts), kodē J20-J21
J40-J42 (Neprecizēts un hronisks bronhīts), kodē J40-J42
J44.- (Citas hroniskas obstruktīvas plaušu slimības), kodē J44.-
N00.- (Akūts nefrītisks sindroms), kodē N00.-
J20.- Akūts bronhīts

ar norādi par:
J41.- (Vienkāršs un mukopurulents hronisks bronhīts), kodē J41.-
J42 (Neprecizēts hronisks bronhīts), kodē J42
J44.- (Cita hroniska obstruktīva plaušu slimība), kodē J44.-
J40 Bronhīts, neprecizējot akūts vai hronisks
J41.- Vienkāršs un mukopurulents hronisks bronhīts
J42 Neprecizēts hronisks bronhīts

ar norādi par:
J43.- (Emfizēma), kodē J44.-
J44.- (Citas hroniskas obstruktīvas plaušu slimības), kodē J44.-

ja ... dokumentēts par primāro sākumcēloni:
J45.- (Astma), kodē J44.- (sk. arī piezīmes par J45.-, J46).
J43.- Emfizēma

ar norādi par:
J40 (Bronhīts, neprecizējot akūts vai hronisks), kodē J44.-
J41.- (Vienkāršs un mukopurulents hronisks bronhīts), kodē J44.-
J42 (Neprecizēts hronisks bronhīts), kodē J44.-
J44.8-J44.9 Citas un neprecizētas hroniskas obstruktīvas plaušu slimības

ar norādi par:
J12-J18 (Pneimonija), kodē J44.0
J20-J22 (Citas akūtas dziļāko elpceļu infekcijas), kodē J44.0
J45.- Astma
J46 Astmatisks stāvoklis

Ja astma un bronhīts (akūts) (hronisks) vai citas hroniskas obstruktīvas plaušu slimības kopā dokumentētas medicīniskā nāves cēloņa apliecībā, tad nāves pamatcēloni izvēlas parastajā veidā, piemērojot Galveno principu vai 1., 2. vai 3. noteikumu. Neviens no šiem terminiem nedrīkst tikt pārveidots par citas slimības precizējošu apzīmētāju.
J60-J64 Pneimokonioze

ar norādi par:
A15-A16 (Elpošanas orgānu tuberkuloze), kodē J65
J81 Plaušu tūska

ar norādi par:
I50.9 (Neprecizēta sirds mazspēja), kodē I50.1
I51.9 (Neprecizēta sirds slimība), kodē I50.1
J95.- Citur neklasificētas respiratoriskas slimības pēc manipulācijām

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Sk. 4.2.6. Ķirurģiskas un konservatīvas ārstēšanas komplikācijas.
K71 Toksiskas aknu slimības

ar norādi par:
T51.- (Alkohola toksiska darbība), kodē K70.-
K72 Citur neklasificēta aknu mazspēja

ar norādi par:
F10.- (Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ), kodē K70.4
T51.- (Alkohola toksiska iedarbība), kodē K70.4
K73 Citur neklasificēts hronisks hepatīts

ar norādi par:
F10.- (Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ), kodē K70.1
T51.- (Alkohola toksiska iedarbība), kodē K70.1
K74.0 Aknu fibroze

ar norādi par:
F10.- (Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ), kodē K70.1
T51.- (Alkohola toksiska iedarbība), kodē K70.1
K74.1 Aknu skleroze

ar norādi par:
F10.- (Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ), kodē K70.1
T51.- (Alkohola toksiska iedarbība), kodē K70.1
K74.2 Aknu fibroze ar aknu sklerozi

ar norādi par:
F10.- (Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ), kodē K70.1
T51.- (Alkohola toksiska iedarbība), kodē K70.1
K74.6 Cita veida un neprecizēta aknu ciroze

ar norādi par:
F10.- (Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ), kodē K70.1
T51.- (Alkohola toksiska iedarbība), kodē K70.1
K75.9 Neprecizēti aknu iekaisumi

ar norādi par:
F10.- (Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ), kodē K70.1
T51.- (Alkohola toksiska iedarbība), kodē K70.1
K76.0 Citur neklasificēta aknu taukainā deģenerācija

ar norādi par:
F10.- (Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ), kodē K70.1
T51.- (Alkohola toksiska iedarbība), kodē K70.1
K76.9 Neprecizēta aknu slimība

ar norādi par:
F10.- (Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ), kodē K70.1
T51.- (Alkohola toksiska iedarbība), kodē K70.1
K85.9 Neprecizēts akūts pankreatīts

ar norādi par:
F10.- (Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ), kodē K85.2
K91.- Citur neklasificēti gremošanas sistēmas bojājumi pēc manipulācijām

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Sk. 4.2.6. Ķirurģiskas un konservatīvas ārstēšanas komplikācijas.
L89.- Izgulējumi (decubitus)

ja ... dokumentēti par primāro sākumcēloni:
L89.- (Izgulējums) smagākā pakāpē, kodē L89.- ar atbilstošu smagākās pakāpes ceturto koda zīmi
M41.- Skolioze

ar norādi par:
I27.9 (Neprecizēta kardiopulmonāla slimība), kodē I27.1
I50.- (Sirds mazspēja), kodē I27.1
I51.9 (Neprecizēta sirds slimība), kodē I27.1
M96.- Citur neklasificēti muskuļu un skeleta bojājumi pēc manipulācijām

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Sk. 4.2.6. Ķirurģiskas un konservatīvas ārstēšanas komplikācijas.
N00.- Akūts nefrītisks sindroms,

ja ... dokumentēts par primāro sākumcēloni:
N03.- (Hronisks nefrītisks sindroms), kodē N03.-
N18.- Hroniska nieru slimība

ja ... dokumentēts par primāro sākumcēloni:
N18.- (Hroniska nieru slimība) smagākā pakāpē, kodē N18.- ar atbilstošu smagākās pakāpes zīmi.
N19 Neprecizēta nieru mazspēja
N26 Neprecizēta sarukusi niere

ar norādi par:
I10 (Esenciāla (primāra) hipertensija), kodē I12.-
I11.- (Hipertensīva sirds slimība), kodē I13.-
I12.- (Hipertensīva nefropātija), kodē I12.-
N46 Vīrieša neauglība
N97.- Sievietes neauglība

Nelieto, ja ir zināms cēlonis
N99.- Citur neklasificēta pēcmanipulāciju uroģenitālās sistēmas patoloģija

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Sk. 4.2.6. Ķirurģiskas un konservatīvas ārstēšanas komplikācijas.
O08.- Komplikācijas pēc aborta, ektopiskas un molāras grūtniecības

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Izmanto kodus O00-O07
O30.- Daudzaugļu grūtniecība

Ja ir dokumentētas precīzākas komplikācijas, nāves pamatkodēšanai nelieto.
O32.- Grūtnieces aprūpe, zināmas vai iespējamas nepareizas augļa guļas vai priekšguļošās daļas dēļ

ar norādi par:
O33.- (Grūtnieces aprūpe zināmas vai iespējamas augļa un iegurņa neatbilstības dēļ), kodē O33.-
O33.9 Grūtnieces aprūpe neprecizētas augļa un iegurņa neatbilstības dēļ

ar norādi par:
O65.- (Neiespējamas dzemdības dzemdētājas iegurņa patoloģijas dēļ), kodē O65.-
O80-O84 Dzemdības

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Ja cits mātes nāves cēlonis nav dokumentēts, izmanto kodu Neparedzētas dzemdību komplikācijas (O75.9).
P07.- Citur neklasificēta ar īsu grūtniecības laiku un zemu dzimšanas svaru saistīta patoloģija
P08.- Ar ilgu grūtniecības laiku un lielu dzimšanas svaru saistīta patoloģija

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto, ja ir dokumentēts cits perinatālās nāves cēlonis. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad vienīgais dokumentētais perinatālās nāves cēlonis ir jaudzimušā repiratoriskā mazspēja (P28.5).
P70.3-P72.0 Augļa un jaundzimušā specifiski pārejoši endokrīni un vielmaiņas traucējumi

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Ja perinatālā periodā nav dokumentēts cits cēlonis, kodē Neprecizēti stāvokļi, kas sākas perinatālā periodā (P96.9).
P72.2-P74 Augļa un jaundzimušā specifiski pārejoši endokrīni un vielmaiņas traucējumi

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Ja perinatālā periodā nav dokumentēts cits cēlonis, kodē neprecizētus stāvokļus, kas sākas perinatālā periodā (P96.9).
R57.2 Septisks šoks
R65.0 Infekcijas cilmes sistēmiskas iekaisīgas reakcijas sindroms bez orgānu mazspējas
R65.1 Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Kodē atbilstoši sākotnējai infekcijas slimībai (A00-B99). Ja nav dokumentēta infekcijas slimība, tad kodē neprecizētu sepsi (A41.9).
R69.- Nezināmi un neprecizēti saslimstības cēloņi

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto. Piemēro kodus R95-R99.
S00-T98 Ievainojuma, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto; var izmantot par atbilstošu papildkodu kopā ar V01-Y89.

Ja kādā rindā dokumentēta kaulu blīvuma slimība vai tā minēta kā lūzuma pamatcēlonis, tad lūzumu vajadzētu uzskatīt par patoloģisku, kodē M80.-.
T79.- Citur klasificētas noteiktas agrīnas traumu komplikācijas

Nelieto, ja sākotnējais ievainojums ir zināms.
V01-X59 Nelaimes gadījumi

ar norādi par:
A35 (Tetāns), kodē A35
G40-G41 (Epilepsija), kodē G40-G41
Y90-Y98 Papildfaktori, kas attiecas uz citur klasificētiem slimības un nāves cēloņiem

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto.
Z00-Z99 Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto.

4.1.12. Sasaistīto kodu kopsavilkums

Ja izvēlēts cēlonis, kas ir 1. tabulas pirmā ailē un jebkurā vietā nāves cēloņa medicīniskajā apliecībā ir viens vai vairāki otrā ailē nosauktie cēloni, tad izmanto kodu no ceturtās ailes.

Ja izvēlēts cēlonis, kas ir 1. tabulas pirmā ailē, bet apliecībā tas dokumentēts par trešā ailē atrodamās patoloģijas cēloni, tad izmanto atbilstošo kodu no ceturtās ailes.

1. tabula. Sasaistīto kodu kopsavilkums

Izvēlētais cēlonis Ar norādi par: Ja dokumentēts par cēloni: Sasaistes kods
A00-B19, B25-B99 C00-C97 C00-C97
A15.-, A16.- J60-J64 J65
A17.-, A18.- A15.-, A16.- A15.-, A16.-
A39.2-A39.4 A39.0, A39.1 A39.0, A39.1
D50-D59 B20-B24 B20-B24
E10-E14 E15 E10-E14 (E1x.0)
E87.2 E10-E14 (E1x.1)
E88.8 E10-E14 (E1x.1)
G58.- E10-E14 (E1x.4)
G62.9 E10-E14 (E1x.4)
G64 E10-E14 (E1x.4)
G70.9 E10-E14 (E1x.4)
G71.8 E10-E14 (E1x.4)
G90.9 E10-E14 (E1x.4)
G98 (izņemot nesifilitisku Šarko (Charcot) artropātiju) E10-E14 (E1x.4)
G98 (ja ir nesifilitiska Šarko (Charcot) artropātija) E10-E14 (E1x.6)
H20.9 E10-E14 (E1x.3)
H26.9 E10-E14 (E1x.3)
H30.9 E10-E14 (E1x.3)
H34 E10-E14 (E1x.3)
H35.0 E10-E14 (E1x.3)
H35.2 E10-E14 (E1x.3)
H35.6 E10-E14 (E1x.3)
H35.9 E10-E14 (E1x.3)
H49.9 E10-E14 (E1x.3)
H54 E10-E14 (E1x.3)
I70.2 E10-E14 (E1x.5)
I73.9 E10-E14 (E1x.5)
I99 E10-E14 (E1x.5)
K31.8 E10-E14 (E1x.4)
L30.9 E10-E14 (E1x.6)
L92.1 E10-E14 (E1x.6)
L97 E10-E14 (E1x.5)
L98.4 E10-E14 (E1x.5)
M13.9 E10-E14 (E1x.6)
M79.2 E10-E14 (E1x.4)
M89.9 E10-E14 (E1x.6)
N03-N05 E10-E14 (E1x.6)
N03-N05 E10-E14 (E1x.2)
N18.- E10-E14 (E1x.2)
N19 E10-E14 (E1x.2)
N26 E10-E14 (E1x.2)
N28.9 E10-E14 (E1x.2)
N39.0 E10-E14 (E1x.6)
N39.1 E10-E14 (E1x.2)
R02 E10-E14 (E1x.5)
R40.2 E10-E14 (E1x.0)
R79.2 E10-E14 (E1x.1)
E86 A00-A09 A00-A09
F10-F19 X40-X49 X40-X49
F10-F19 X60-X69 X80-X69
F10-F19 X85-X90 X85-X90
F10-F19 Y10-Y19 Y10-Y19
F10-F19 (F1x.0), (F1x.5) F10-F19 (F1x.2) F10-F19 (F1x.2)
F10 E24.4 E24.4
G31.2 G31.2
G62.1 G62.1
G72.1 G72.1
I42 I42
K29.2 K29.2
K70.- K70.-
K74.6 K70.3
K75.9 K70.1
K76.0 K70.0
K76.9 K70.9
K85 K85
K85.2 K85.2
K86.0 K86.0
O35.4 O35.4
F10.2 F10.4, F10.6 F10.4, FI0.6
F10.7 FI0.7
F17.- C34.- C34,
I20-I25 I20-I25
J40-J47 J40-J47
G25.5 I00-I25 I02.-
I05-I09 I02.-
I05.8, I05.9 (ar neprecizētu cēloni) I34.- I34.-
I09.1, I09.9 I05-I08 I05-I08
I10 I11.- I11.-
I12.- I12.-
I13.- I13.-
I20-I25 I20-I25
I50.- I11.0
I51.4-I51.9 I11.-
I60-I69 I60-I69
N00.- N00.-
N01.- N01.-
N03-N05 N03-N05
N18.- I12.-
N19 I12.-
N26 I12.-
H35.0 H35.0
I05-I09 (ja nav precizēts par reimatisku procesu) I34-I38
I34-I38 I34-I38
I50.- I11.0
I51.4- I51.9 I11.-
I11.- I12.- I13.-
I13.- I13.-
I20-I25 I20-I25
N18.- I13.-
N19 I13.-
N26 I13.-
I12.- I11.- I13.-
I13.- I13.-
I20-I25 I20-I25
I50.- I11.0
I51.4-I51.9 I11
I13.- I20-I25 I20-I25
I20.-, I24.-, I25.- I21.-, I22.- I21.-, I22.-
I21.- I22.- I22.-
I27.9 M41.- I27.1
I44 -I50,I51.4 -I51.9 B57.-, I20-I25 B57.-, I20-I25
I50.-I51.9 I10.0 I11.0
I11.- I11.0
I12.0 I13.2
I12.9 I13.0
I13.0 I13.0
I13.1 I13.2
I13.2 I13.2
I13.9 I13.0
M41.- I27.1
I50.9, I51.9 J81 I50.1
I67.2 I60-I66 I60-I64
F03 F01.-
G20 G21.4
G21.9 G21.4
I70.- I10-I13 I10-I13
I20-I25 I20-I25
I51.4 I51.4
I51.5 I51.5
I51.6 I51.6
I51.8 I51.8
I51.9 I51.9
I60-I69 I60-I69
I05-I09 (ja nav precizēts par reimatisku procesu) I34-I38
I34-I38 I34-I38
I71-I78 I71-I78
K55.- K55.-
N26 I12.-
I70.9 R02 I70.2
F03 F01.-
G20 G21.4
G21.9 G21.4
J00, J06.- G03.8 G03.8
G06.0 G06.0
H65-H66 H65-H66
H70.- H70.-
J09-J18 J09-J18
J20-J21 J20-J21
J40-J42 J40-J42
J44.- J44.-
N00.-, N00.-
J20.- J41.- J41.-
J42 J42
J44.- J44.-
J40, J41.-, J42 J43.-, J44.- J44.-
J45.- J44.-
J43.- J40 J44.-
J41.- J44.-
J42 J44.-
J44.9-J44.9 J12-J18 J44.0
J20-J22 J44.0
J60-J64 A15.- J65
A16.- J65
J81 I50.9 I50.1
I51.9 I50.1
M41.- I27.9 I27.1
K85.9 F10.- K85.2
I50.- I27.1
I51.9 I27.1
N00.- N03.- N03.-
N18.-, N19.-, N26 I10 I12.-
I11,- I13.-
I12,- I12.-
O32,- O33.- O33.-
O33.9 O33.0-O33.3 O33.0-O33.3
O64.- O65.- O65.-
R57.2 A00-B99 A00-B99
R65.0-.1 A00-B99 A00-B99
V01-X59 A35 A35

2. tabula. Kodi, kurus nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto*

Nāves pamatcēloņa kodēšanai nelieto (izmanto kodu apaļajās iekavās; ja tas nav norādīts, izmanto R99) Nelieto, ja pamatcēlonis ir zināms
B95-B97 F01-F09
C78-C79 (kodē ar C80.-)
C97 (kodē ar C00-C78, C81-C96)
E89.- F70-F79
F10.0 (kodē ar X45, X65, X85 vai Y15)
F11.0 (kodē ar X42, X62, X82 vai Y12)
F12.0 (kodē ar X42, X62, X82 vai Y12)
F13.0 (kodē ar X41, X61, X81 vai Y11)
F14.0 (kodē ar X42, X62, X82 vai Y12)
F15.0 (kodē ar X41, X61, X81 vai Y11)
F16.0 (kodē ar X42, X62, X82 vai Y12)
F17.0 (kodē ar X49, X69, X89 vai Y19)
F18.0 (kodē ar X46, X66, X86 vai Y16)
F19.0 (kodē ar X40-X49, X60-X69, X85-X90 vai Y10-Y19)
G97.- G81.-
H59.- G82.-
H95.- G83.-
I23.- (kodē ar I21 vai I22) H90-H91, I15.-
I24.0 (kodē ar I21 vai I22) N46
I25.2 (kodē ar I25.8) N97.-
I65.- (kodē ar I63) N97.-
I66.- (kodē ar I63) O30.-
I97.- P07.-
J95.- P08.-
K91.- T79.-
M96.-
N99.-
O08.- (kodē ar O00-O07)
O80-O84 (kodē ar O75.9)
P70.3-P72.0 (kodē ar P96.9)
P72.2-P74 (kodē ar P96.9)
R57.2 (kodē ar A41.9)
R65.0-.1 (kodē ar A41.9)
R69.- (kodē ar R95-R99)
S00-T98 (kodē ar V01-Y89)
Y90-Y98
Z00-Z99

* Papildus kodiem ar zvaigznīti (sk. 3.1.3).

4.2. Piezīmes par nāves cēloņu apraksta interpretāciju

Nāves pamatcēloni primārai mirstības datu statistiskai uzskaitei parasti noteic, piemērojot šai nodaļā jau iztirzātos noteikumus. Katrā valstī noteikumus nākas papildināt ar skaidrojumiem atkarā no nāves apliecinājuma informācijas pilnvērtības un kvalitātes. Šīs piezīmes palīdzēs veidot papildnorādījumus.

4.2.1. Starpcēloņa pieņēmums

Bieži nāves cēloņa medicīniskajā apliecībā par vienu patoloģiju teikts, ka tā veidojusies otras dēļ, kaut gan pirmā nav otrās tiešas sekas. Piemēram, var būt dokumentēta asins vemšana aknu cirozes dēļ, nenorādot to kā secības "aknu ciroze → portāla hipertensija → barības vada paplašinātu vēnu plīsums → asins vemšana" beigu notikumu. Apliecības I daļa pieļauj starpcēloņa pieņēmumu, lai atzītu dokumentēto secību, bet tā neatļauj nomainīt kodu.

1. piemērs: I (a) Cerebrāls asinsizplūdums
(b) Hronisks nefrīts

Kodē hronisku nefrītu (N03.9). Nepieciešams pieņemt, ka hipertensija bijusi patoloģiskais starpstāvoklis, kas saista asinsizplūdumu smadzenēs ar pamatcēloni, hronisku nefrītu.

2. piemērs: I (a) Garīga atpalicība
(b) Priekšlaicīga placentas atslāņošanās

Kodē placentas atslāņošanās ietekmi uz augli un jaundzimušo (P02.1). Nepieciešams pieņemt, ka dzemdību trauma, anoksija vai hipoksija bijusi patoloģiskais stāvoklis, kas saista garīgu atpalicību ar pamatcēloni, priekšlaicīgu placentas atslāņošanos.

4.2.2. Mirstības statistikā pieņemamā un noraidāmā notikumu secība nāves pamatcēloņa noteikšanai*

Šajā apakšnodaļā saraksta veidā nosaukti nāves cēloņi, kurus jāpieņem vai jānoraida, izvēloties nāves pamatcēloni. Šī saraksta uzdevums ir nodrošināt pēc iespējas precīzākas mirstības statistikas iegūšanu**. Tādējādi tas, vai secība ir norādīta kā "noraidāma" vai "pieņemama", var drīzāk būt svarīgs sabiedrības veselības kontekstā, nevis raksturo pieņemamību no tīri medicīniskā viedokļa. Šīs instrukcijas jāpiemēro vienmēr neskatoties uz to, vai šāda saistība no medicīniskā viedokļa uzskatāma par korektu vai ne.

* Šī nodaļa pilnībā aizstāj agrāko 4.2.2. apakšnodaļu (4.2.2. "Ļoti maz ticams" interpretācija). – M.B. 2012.

** Agrāk SSK tika lietots apzīmējums "ļoti maz ticams", lai norādītu uz nepieņemamām cēloniskām sakarībām, kuras reizēm var iegūt, piemērojot izvēles noteikumus. – Piezīme, ko šīs apakšnodaļas jaunākajai redakcijai PVO pievienoja 2010. gada oktobrī.

A. Noraidāmās secības

Piemērojot Galveno principu un izvēles noteikumus, būtu jāizslēdz šādas saistības:

(a) Infekcijas slimības

Šādas infekcijas slimības nevajadzētu pieņemt par citu slimību vai stāvokļu sekām, izņemot gadījumus, ja dokumentēts, ka tās radušās humānā imūndeficīta vīrusa [HIV] slimības, ļaundabīgu audzēju un stāvokļu, kas bojā imūnsistēmu, dēļ:

  • vēdertīfs un paratīfi, citas salmonellu ierosinātas infekcijas, šigelozes (A01-A03);
  • tuberkuloze (A15-A19);
  • tuberkulozes sekas (B90).

Nevar pieņemt, ka šādas infekcijas slimības būtu radušās citas slimības vai stāvokļa dēļ (arī HIV/AIDS, ļaundabīgu audzēju vai imūnsupresijas gadījumā ne):

  • holēra (A00);
  • botulisms (A05.1);
  • mēris, tularēmija, liesassērga (Sibīrijas lopu mēris), bruceloze (A20-A23);
  • leptospiroze (A27);
  • tetāns, difterija, garais klepus, skarlatīna, meningokoku infekcija (A33-A39);
  • Chlamydia psittaci ierosinātas slimības (A70);
  • riketsiozes (A75-A79);
  • akūts poliomielīts (A80);
  • Kreicfelda-Jakoba (Creutzfeldt-Jakob) slimība (A81.0);
  • subakūts skelrozējošs panencefalīts (A81.1);
  • trakumsērga, moskītu pārnēsāts vīrusencefalīts (A82-A86);
  • denges hemorāģiskais drudzis un citi moskītu pārnestie vīrusu drudži (A91-A92);
  • dzeltenais drudzis (A95);
  • Huninas (Junin) un Mačupo (Machupo) hemorāģiskais drudzis, Lasas (Lassa) drudzis (A96.0-A96.2);
  • citi vīrusu hemorāģiskie drudži (A98);
  • bakas, pērtiķu bakas, masalas, masaliņas (B03-B06);
  • akūts B un C hepatīts (B16-B17.1);
  • hronisks B un C hepatīts (B18.0-B18.2);
  • cūciņa (B26);
  • malārija, leišmanioze, Čagasa (Chagas) slimība (B50-B57);
  • poliomielīta sekas (B91);
  • lepras sekas (B92);
  • trahomas sekas (B94.0);
  • vīrusencefalīta sekas (B94.1);
  • vīrushepatīta sekas (B94.2);
  • citas draudošas slimības, par kurām [valstīm] jāinformē PVO (piemēram, SARS, putnu gripa).

(b) Ļaundabīgi audzēji

Nevar pieņemt, ka ļaundabīgs audzējs radies citas slimības dēļ, neskaitot humānā imūndeficīta vīrusa [HIV] slimību.

(c) Hemofīlija

Nevar pieņemt, ka hemofīlija (D66, D67, D68.0-D68.2) radusies citas slimības dēļ.

(d) Diabēts

Nevar pieņemt, ka insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10) radies citas slimības dēļ, neskaitot stāvokļus, kas izraisa autoimūnu bēta šūnu destrukciju.

Nevar pieņemt, ka insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11) radies citas slimības dēļ, neskaitot stāvokļus, kas rada insulīna rezistenci.

Nevar pieņemt, ka cits un neprecizēts cukura diabēts (E13-E14) radies citas slimības dēļ, neskaitot stāvokļus, kas rada aizkuņģa dziedzera bojājumu.

Piezīme: To stāvokļu saraksts, kas var radīt diabētu, atrodams 7.2. pielikumā

(e) Akūts reimatisms

Nevar pieņemt, ka akūts reimatisms (I00-I02) vai reimatiska sirds slimība (I05-I09) radusies citas slimības dēļ, neskaitot:

  • skarlatīnu (A38);
  • streptokoku sepsi (A40.0-);
  • streptokoku faringītu (J02.0);
  • akūtu tonsilītu (angīnu) (J03.-).

(f) Hipertensija

Nevar pieņemt, ka hipertensīvi stāvokļi radušies audzēja dēļ, neskaitot:

  • endokrīnās sistēmas audzējus;
  • nieru audzējus;
  • karcinoīdos audzējus.

(g) Hroniska sirds išēmiskā slimība

Nevar pieņemt, ka hroniska sirds išēmiskā slimība (I20, I25) radusies audzēja dēļ.

(h) Cerebrovaskulārā slimība

(1) Cerebrovaskulārā slimība un gremošanas sistēmas slimības

Nevar pieņemt, ka cerebrovaskulārās slimības (I60-I69) radušās gremošanas sistēmas slimību dēļ, neskaitot aknu slimību (K70-K76) izraisītu intracerebrālu asinsizplūdumu (I61.-).

(2) Smadzeņu infarkts un endokardīts

Nevar pieņemt, ka šādas cerebrovaskulārās patoloģijas tiek uzskatītas par endokardīta sekām (I05-I08, I09.1, I33-I38):

  • smadzeņu infarkts precerebrālo artēriju trombozes dēļ (I63.0);
  • smadzeņu infarkts neprecizētas precerebrālo artēriju oklūzijas vai stenozes dēļ (I63.2);
  • smadzeņu infarkts cerebrālo artēriju trombozes dēļ (I63.3);
  • smadzeņu infarkts neprecizētas cerebrālo artēriju oklūzijas dēļ (I63.5);
  • smadzeņu infarkts nestrutainas cerebrālo vēnu trombozes dēļ (I63.6);
  • cita veida smadzeņu infarkts (I63.8);
  • neprecizēts smadzeņu infarkts (I63.9);
  • insults, neprecizējot, vai tas ir asinsizplūdums vai infarkts (I64);
  • citas cerebrovaskulāras slimības (I67);
  • insulta sekas, neprecizējot, vai tas bijis asinsizplūdums vai infarkts (I69.4);
  • citu un neprecizētu cerebrovaskulāru slimību sekas (I69.8);
  • precerebrālo artēriju oklūzija un stenoze bez smadzeņu infarkta (I65), izņemot emboliju;
  • smadzeņu artēriju oklūzija un stenoze bez smadzeņu infarkta (I66), izņemot emboliju;
  • smadzeņu infarkta sekas (I69.3), izņemot emboliju.

(i) Ateroskleroze

Nevar pieņemt, ka jebkuru stāvokli, kas raksturots kā arteriosklerotisks [aterosklerotisks], uzskata par audzēja izraisītu.

(j) Gripa

Nevar pieņemt, ka gripa (J09-J11) radusies citas slimības dēļ.

(k) Iedzimtas anomālijas

Nevar pieņemt, ka iedzimtas anomālijas (Q00-Q99) radušās citu slimību dēļ, ieskaitot, neiznēsātību, neskaitot gadījumus, ja:

  • iedzimta anomālija radusies hromosomu anomālijas vai iedzimtas malformācijas sindroma dēļ;
  • plaušu hipoplāzija radusies iedzimtas anomālijas dēļ.

(l) Pretrunīgs ilgums

Stāvokli ar sākuma datumu "X" nedrīkst uzskatīt par patoloģijas "Y" izraisītu, ja "X" ir pirms "Y" (bet sk. 5. piemēru sadaļā 4.1.6).

(m) Negadījumi

Nevar pieņemt, ka negadījumi (V01-X59) radušies citu, ārpus attiecīgās nodaļas aprakstītu cēloņu dēļ, neskaitot:

  • vajadzētu uzskatīt par pieņemamu jebkuru negadījumu (V01-X59) epilepsijas (G40-G41) dēļ;
  • vajadzētu uzskatīt par pieņemamu kritienu (W00-W19) kaulu blīvuma un struktūras pārmaiņu (M80-M85) dēļ;
  • vajadzētu uzskatīt par pieņemamu kritienu (W00-W19) kā kaulu blīvuma pārmaiņu izraisīta (patoloģisku) lūzuma dēļ;
  • vajadzētu uzskatīt par pieņemamu gļotu, asiņu (W80) vai vēmekļu (W78) izraistītu elpceļu nosprostojumu citu slimību dēļ;
  • vajadzētu uzskatīt par pieņemamu aizrīšanos ar jebkura veida (šķidru vai cietu) ēdienu (W79) jebkuras rīšanas spēju ietekmējošas slimības dēļ.

(n) Pašnāvība

Nevar pieņemt, ka pašnāvība (X60-X84) radusies cita cēloņa dēļ.

Šis uzskaitījums neiekļauj visas "ļoti maz ticamās" notikumu secības, pārējos gadījumos piemēro Galveno principu, ja nav ieteikts rīkoties citādi.

B. Pieņemamās secības

Pēc Galvenā principa un izvēles noteikumu piemērošanas, par pieņemamām vajadzētu uzskatīt šādas saistības:

(a) Citu patoloģiju izraisītas infekcijas slimības

Vajadzētu pieņemt, ka citi stāvokļi var izraisīt infekcijas slimības, kas nav minētas 4.2.2. A.(a).

(b) HIV izraisītas infekcijas slimības

Vajadzētu pieņemt, ka humānā imūndeficīta vīrusa [HIV] slimība, ļaundabīgie audzēji un stāvokļi, kas bojā imūnsistēmu, izraisījuši:

  • vēdertīfu un paratīfus, citas salmonellu izraisītas infekcijas, šigelozes (A01-A03);
  • tuberkulozi (A15-A19).

(c) Ļaundabīgi audzēji un HIV

Vajadzētu pieņemt, ka ļaundabīgu audzēju izraisījusi humānā imūndeficīta vīrusa [HIV] slimība.

(d) Diabēts

Vajadzētu pieņemt, ka insulīnatkarīgu cukura diabētu (E10) izraisījuši stāvokļi, kas rada autoimūnu bēta šūnu destrukciju.

Vajadzētu pieņemt, ka insulīnneatkarīgu cukura diabētu (E11) izraisījuši stāvokļi, kas rada insulīnrezistenci.

Vajadzētu pieņemt, ka citu un neprecizētu cukura diabētu (E13-E14) izraisījuši stāvokļi, kas rada aizkuņģa dziedzera bojājumus.

To stāvokļu saraksts, kas var izraisīt cukura diabētu, atrodams 7.2. pielikumā.

(e) Akūts reimatisms

Vajadzētu pieņemt, ka akūtu reimatismu (I00-I02) vai reimatisku sirds slimību (I05-I09) izraisījusi:

  • skarlatīna (A38);
  • streptokoku sepse (A40.0-);
  • streptokoku faringīts (J02.0);
  • akūts tonsilīts (angīna) (J03.-).

(f) Hipertensija

Vajadzētu pieņemt, ka jebkuru hipertensīvu stāvokli izraisījuši:

  • endokrīnās sistēmas audzēji;
  • nieru audzēji;
  • karcinoīdie audzēji.

(g) Cerebrovaskulārās slimības

  • Vajadzētu pieņemt, ka intracerebrālu asinsizplūdumu (I61.-) izraisījušas aknu slimības (K70-K76).

Vajadzētu pieņemt, ka embolija radījusi:

  • precerebrālo artēriju oklūziju un stenozi (I65);
  • smadzeņu artēriju oklūziju un stenozi (I66);
  • smadzeņu infarkta sekas (I69.3),

ja emboliju izraisījis endokardīts (I05-I08, I09.1, I33-I38).

(h) Iedzimtas anomālijas

  • vajadzētu pieņemt, ka iedzimtu anomāliju izraisījusi hromosomu anomālija vai iedzimtas malformācijas sindroms;
  • vajadzētu pieņemt, ka plaušu hipoplāziju izraisījusi iedzimta anomālija.

(j) Negadījumi

  • vajadzētu pieņemt, ka jebkuru negadījumu (V01-X59) izraisījusi epilepsija (G40-G41);
  • vajadzētu pieņemt, ka kritienu (W00-W19) izraisījušas kaulu blīvuma un struktūras pārmaiņas (M80-M85);
  • vajadzētu pieņemt, ka kritienu (W00-W19) izraisījis (patoloģisks) lūzums kaulu blīvuma pārmaiņu dēļ;
  • vajadzētu pieņemt, ka gļotu, asiņu (W80) vai vēmekļu (W78) izraistīta asfiksija radusies citu patoloģisku stāvokļu dēļ;
  • vajadzētu pieņemt, ka aizrīšanos ar jebkura veida (šķidru vai cietu) ēdienu (W79) radusies tādu slimību dēļ, kas ietekmē rīšanas spēju.

Akūtas vai terminālas asinsrites sistēmas slimības

Apliecības I daļā var uzskatīt par pieņemamām akūtas vai terminālas asinsrites sistēmas slimības pareizu cēlonisko secību ļaundabīga audzēja, diabēta vai astmas dēļ. Par akūtām vai terminālām asinsrites slimībām uzskatāms:

  • akūts un atkārtots miokarda infarkts (I21-I22);
  • citas akūtas sirds išēmiskās slimības (I24);
  • plaušu embolija (I26);
  • akūts perikardīts (I30);
  • akūts un subakūts endokardīts (I33) ;
  • akūts miokardīts (I40) ;
  • atrioventrikulārās un kreisās kājiņas vadīšanas traucējumi (I44) ;
  • citi vadīšanas traucējumi (I45);
  • sirds apstāšanās (I46);
  • paroksimāla tahikardija (I47);
  • priekškambaru mirdzēšana un plandīšanās (I48);
  • cita veida sirds aritmijas (I49);
  • sirds mazspēja (I50);
  • citas neskaidri definētas sirds slimības (I51.8);
  • ar I60-I66, I67.6-I67.8 un I69 kodētas cerebrovaskulārās slimības.

4.2.3. Laika intervālu ietekme uz klasificēšanu

Pārbaudot dokumentētā tiešā cēloņa un sākumcēloņa secību, jānovērtē laika intervāls starp slimības vai patoloģiskā stāvokļa sākumu un nāvi. Tas jāņem vērā "ļoti maz ticamu" sakarību skaidrojumā (sk. 4.2.2.).

Ar kodiem O95 (Nāve dzemdniecībā neprecizēta cēloņa dēļ), O96 (Nāve visa veida dzemdniecības komplikāciju dēļ pēc 42 dienām un līdz 1 gadam pēc dzemdībām) un O97 (Nāve tiešu dzemdniecības komplikāciju seku dēļ) kodē mātes nāvi atkarā no laika intervāla starp dzemdību sarežģījumiem un sievietes nāvi. Kodu O95 izmanto, ja sieviete nomirst grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību perioda laikā, un vienīgā pieejamā informāciju ir "mātes" vai "dzemdētājas" nāve. Ja nāves cēlonis šajos gadījumos ir precizēts, izmanto piemērotu kodu. Kodu O96 izmanto tiešu vai netiešu dzemdību komplikāciju izraisītas nāves kodēšanai, kas iestājusies laikā no 42 dienām līdz 1 gadam pēc grūtniecības izbeigšanās. Kodu O97 lieto jebkuru tiešu dzemdību komplikāciju dēļ gadu vai vēlāk pēc grūtniecības izbeigšanās iestājušās nāves kodēšanai.

Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas (Q00-Q99), ja arī nāves cēloņa medicīniskā apliecībā tās nav precīzi nodēvētas par iedzimtām, jākodē kā tādas, ja laika intervāls starp to sākumu un nāvi, kā arī mirušās personas vecums norāda uz patoloģijas pastāvēšanu kopš dzimšanas.

Klasifikācijā ir īpaši kodi, kas precizē noteiktas slimības un ievainojumus par seku vai vēlīnu izpausmju cēloņiem. Daudzos gadījumos sekās iekļaujamā patoloģija pastāv gadu un ilgāk pēc ievainojuma vai slimības sākuma (sk. arī Sekas 4.2.4.).

4.2.4. Sekas

Lai apzīmētu nāves iestāšanos drīzāk no vēlīnām (reziduālām) slimības vai ievainojuma izpausmēm, nevis tās aktīvās fāzes laikā, nāves pamatcēloņa kodēšanai lieto īpašus kodus (B90-B94, E64.-, E68, G09, I69.-, O97 un Y85-Y89). Patoloģijas, kas tikušas dokumentētas kā ievainojuma vai slimības sekas vai atlieku izpausmes, klasificē ar piemērotu seku kodu, neievērojot intervālu starp ievainojuma vai slimības sākumu un nāvi. Nāvi no noteiktām patoloģijām gadu vai vēl ilgāk pēc ievainojuma vai slimības sākuma pieņem par nāvi no tās sekām vai atlieku izpausmēm, pat ja sekas nav skaidri nosauktas. Gadījumu vairākumā norādījumi par seku interpretēšanu atrodami tabulsarakstā kopā ar seku kodiem.

B90.- Tuberkulozes sekas

Sekas ir patoloģijas, kas tā nosauktas vai kas tiek dēvētas par agrāk pārslimotas, izārstētas, sarētojušās, inaktīvas, vecas vai nomierinājušās tuberkulozes vēlīnām izpausmēm un atlieku parādībām, ja nav datu par aktīvu tuberkulozi.

B94.0 Trahomas sekas

Par sekām uzskata atlieku parādības pēc izārstētas vai neaktīvas trahomas un dažas īpaši precizētas sekas: aklumu, rētainu entropionu un konjunktīvas rētas, ja nav datu par aktīvu infekciju.

B94.1 VĪrusencefalīta sekas

Sekas ir patoloģijas, kas tā nosauktas vai kas tiek dēvētas par vēlīnām izpausmēm un pastāv gadu vai ilgāk pēc sākotnējā patoloģiskā stāvokļa.

B94.8 Citu infekcijas un parazitāro slimību sekas

Sekas ir patoloģijas, kas tā nosauktas vai kas tiek dēvētas par pārciestas, izārstētas, sarētojušās, inaktīvas, vecas vai nomierinājušās slimības atlieku parādībām un vēlīnām izpausmēm, ja nav datu par aktīvu slimību. Sekās iekļauj arī hroniskus stāvokļus, kas dokumentēti kā radušies šo slimību dēļ vai ir tās atlieku izpausmes gadu vai ilgāk pēc kodiem A00-B89 atbilstošas slimības sākuma.

E64.3. Rahīta sekas

Sekas iekļauj jebkuru par rahītisku nosauktu vai rahīta dēļ veidojušos patoloģisko stāvokli, kas pastāv gadu vai ilgāk pēc slimības sākuma vai arī kas tieši nodēvēts par rahīta sekām vai vēlīnām izpausmēm.

G09 Iekaisīgu centrālās nervu sistēmas slimību sekas

Šis kods paredzēts ar G00.-, G03-G04, G06.- un G08 klasificējamu slimību seku kodēšanai. Seku parādības pēc divējādi klasificējamām iekaisīgām centrālās nervu sistēmas slimībām (G01*-G02*, G05.-* un G07*) jākodē ar pamatcēloņa seku kodu (piem., B90.0 Centrālās nervu sistēmas tuberkulozes sekas). Ja konkrētam pamatcēlonim nav īpaša seku koda, tad jākodē pats pamatcēlonis.

4.2.5. Pacienta dzimuma un diagnozes saderība

Noteikti kodi ir paredzēti tikai viena dzimuma personām (sk. 3.1.5. apakšnodaļu). Ja pēc klasifikācijas dzimums un nāves cēlonis nav saderīgs, tad jāizmanto kods "Citi nenoteikti un neprecizēti nāves cēloņi" (R99).

4.2.6. Ķirurģiskās un konservatīvās ārstēšanas komplikācijas

A. Ķirurģiskās operācijas un citas medicīniskās manipulācijas, nenorādot to iemeslu

Ja apliecībā operācija vai cita medicīniskā manipulācija ierakstīta par nāves cēloni, nenorādot uz iemeslu, kādēļ tā veikta, un operācijas atradi, un ja Alfabētiskajā rādītājā šai operācijai nav īpaša koda, tad izmanto operācijas nosaukumā minētā orgāna vai ķermeņa apvidus kodu (piem., "nefrektomiju" kodē ar N28.9). Ja operācijas nosaukumā orgāns vai ķermeņa apvidus nav minēts, piemēram, "laparotomija", tad jāizmanto kods "citi nenoteikti un neprecizēti nāves cēloņi" (R99), ja vien nav norādes par kaitējumu pacientam ārstnieciskās aprūpes gaitā, kas klasificējama ar O74, O75.4 vai Y60-Y84, vai par pēcoperācijas komplikāciju. Ja ir norāde par nelaimes gadījumu operācijas laikā, tad kodē ar O74, O75.4 vai Y60-Y69. Ja ir ziņas par pacienta anomālu reakciju manipulācijas laikā, bet bez norādes par nelaimes gadījumu, tad kodē ar O74, O75.4 vai Y83-Y84.

Gadījumos, kad medicīniskās manipulācijas komplikācija nav konkrēti pieminēta vai arī tā nav uzskatāma par sinonīmu iekļaušanas sarakstā vai norādēs minētajiem terminiem, tad agrīnas vai mehāniskas komplikācijas kodē ar T80-T88. Savukārt vēlīnas un funkcionālas komplikācijas kodē orgānu sistēmai atbilstošā nodaļā.

1. piemērs: I (a) Plaušu embolija
(b) Apendektomija

Kodē neprecizētu aklās zarnas piedēkļa slimību (K38.9)

2. piemērs: I (a) Nejauša aortas perforācija
(b) Laparotomija

Kodē netīša perforācija ķirurģiskas operācijas laikā (Y60.)

Kā ķirurģiskas iejaukšanās iemeslu norāda arī ķirurģiskās dzemdībpalīdzības komplikācijas. Ja nav minēts dzemdībpalīdzības operācijas iemesls, tad kodē ar O75.4.

3. piemērs: I (a) Pēcoperācijas asiņošana
(b) Ķeizargrieziens
(c) Ieilgušas dzemdības

Kodē neprecizētas ilgstošas dzemdības (O63.9)

4. piemērs: I (a) Amnija šķidruma embolija
(b) Ķeizargrieziens

Kodē citas ķirurģiskās dzemdībpalīdzības un manipulāciju komplikācijas (O75.4)

B. Medicīnisku ierīču nevēlama ietekme citur klasificētu ārēju cēloņu dēļ

Ja nāvi izraisa medicīniskas ierīces nevēlama ietekme, bet nāves ārējais cēlonis ir klasificēts citur un nav saistīts ar pašas medicīniskās ierīces salūšanu vai darbības traucējumiem, tad to kodē ārēju cēloni.

5. piemērs: I (a) Inhalācijas pneimonija
(b) Trahejas asiņošana
(c) Kritiens no gultas laikā, kamēr bijis piesaistīts pie elpināšanas aparāta
II Elpināšana pēc aknu transplantācijas

Kodē kritienu no gultas (W06). Nav nekādu norāžu par elpināšanas aparāta darbības traucējumiem.

6. piemērs: I (a) Plaušu tūska
(b) Intraaortāla balonsūkņa apstāšanās
(c) Viesuļvētras izraisīts elektriskās strāvas padeves pārtraukums
(d) Svaigs miokarda infarkts ar mitrālo insuficienci

Kodē viesuļvētras upuri (X37). Nav nekādu norāžu, ka būtu bijuši balonsūkņa darbības traucējumi.

Ja nav norādīts ārējs nelaimes gadījuma cēlonis, tad kodē neprecizētu faktoru ietekmi, kas izraisījusi citas un neprecizētas traumas (X59.9).

7. piemērs: I (a) Elpošanas un sirdsdarbības apstāšanās
(b) Inotropo medikamentu ievades pārtraukšana
(c) Nejauša zematslēgkaula artērijas kaniles izraušana
II Operācija akūta žultspūšļa plīsuma dēļ

Kodē neprecizētu faktoru ietekmi, kas izraisa citas un neprecizētas traumas (X59.9), jo nejaušajai izraušanai nav īpaša koda.

4.2.7. Ļaundabīgi audzēji*

4.2.7.1. Ievads

Ļaundabīgu audzēju kodēšana neatšķiras no citu stāvokļu kodēšanas. Miršanas apliecībām, kurās minēti ļaundabīgi audzēji, ir jāpiemēro tie paši izvēles un nomaiņas noteikumi kā citu nāves gadījumu kodēšanā. Arī šajā gadījumā miršanas apliecības kodētājam, piešķirot SSK kodu, ir jāņem vērā pilnīgi visi apstākļi.

Audzēju gadījumā sevišķi svarīgi ir ņemt vērā informāciju par to dabu, morfoloģiju un lokalizāciju. Ja ārsts būs kārtīgi aprakstījis [audzēja] dabu, morfoloģiju un lokalizāciju, tad kodētājam nevarētu būt problēmas 3. sējumā atrast pareizo kodu, tomēr ne vienmēr miršanas apliecībā atrodamie termini ir pietiekami skaidri vai pilnīgi. Šīs instrukcijas palīdzēs kodētājiem šādos gadījumos piešķirt kodus. Instrukcijas arī ilustrē praksi, ka vieni un tie paši izvēles un nomaiņas kritēriji attiecas gan uz miršanas apliecībām, kurās ir minēti ļaundabīgi audzēji, gan uz tām, kurās to nav.

* Šī apakšnodaļa atjauninātajā SSK-10 2. sējuma redakcijā pilnībā pārrakstīta un izvērsta daudz plašāka nekā sākotnējā teksta versijā. – M.B., 2012.

(a) Daba, morfoloģija, lokalizācija

Kodējot audzējus, jāņem vērā to daba, morfoloģija un lokalizācija (izcelsmes vieta). Audzēja daba raksturo tā uzvedību organismā, piemēram, kā tas visdrīzāk varētu attīstīties turpmāk. Audzēju dabu atspoguļo šāds SSK lietots iedalījums apakšnodaļās:

C00 C96 Ļaundabīgs (infiltrē apkārtējos audos vai arī izplatās no savas primārās lokalizācijas un sāk augt citā vietā)
D00 D09 In situ (ļaundabīgs, taču pagaidām piesaistīts audiem, kuros tas radies)
D10 D36 Labdabīgs (aug savā vietā, bez potenciālas iespējas izplatīties tālāk)
D37 D48 Neskaidras vai nezināmas dabas (nav noteikts, vai tas ir labdabīgs vai ļaundabīgs)

Morfoloģija apraksta šūnu vai audu tipu un struktūru, kā arī audzēju dabu. SSK sniedz klasifikācijas iespējas vairākām plašām morfoloģiskajām grupām, no kurām varētu minēt:

  • Karcinomas, ieskaitot plakanšūnu karcinomas un adenokarcinomas;
  • Sarkomas un citi mīksto audu audzēji, ieskaitot mezoteliomas;
  • Lokalizācijspecifiski audzēju tipi, kas skaidri norāda primārā audzēja izcelsmes vietu, piemēram, hepatoma (C22.0);
  • Limfomas, ieskaitot Hodžkina limfomu un nehodžkina limfomu, un leikozes;
  • Citas morfoloģiskās grupas, piemēram, ļaundabīga melanoma (C43.).

SSK kodi norāda arī audzēja lokalizāciju (izcelsmes vietu) un atšķir to no citiem pēc to dabas. Šīs kodu grupas ir:

C00 C75 Īsteni vai iespējami primāri konkrēti lokalizējami ļaundabīgi audzēji, izņemot limfoīdo, asinsrades un tiem radniecīgu audu audzējus
C76 Citas un neprecīzi apzīmētas lokalizācijas ļaundabīgi audzēji
C77 C79 Īsteni vai iespējami sekundāri ļaundabīgi audzēji neatkarīgi no to morfoloģiskā tipa, kuri izplatījušies no citas vietas
Piezīme: šos kodus (C77-C79) neizmanto nāves pamatcēloņa kodēšanā.
C80 Ļaundabīgs audzējs bez norādes par lokalizāciju
C81 C96 Īsteni vai iespējami primāri limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji

(b) Alfabētiskā rādītāja izmantošana

Pie šķirkļa "Audzējs" 3. sējuma Alfabētiskajā rādītājā atrodamas piezīmes ar norādījumiem, lokalizāciju sarakstu un, atkarā no audzēja dabas, kodi līdz pat piecām zīmēm. Tomēr ir ļoti svarīgi atrast Alfabētiskajā radītājā morfoloģisko tipu pirms meklēt norādi atbilstoši lokalizācijai pie šķirkļa "Audzējs". Ieraksts par morfoloģisko tipu tieši norāda izmantojamo kodu vai arī novirza uz pareizo kodu pamatšķirklī "Audzējs".

Rādītājā nav atrodami itin visi komplekso morfoloģisko terminu formanti. Piemēram, Alfabētiskajā rādītājā nav hrondrofibrosarkomas, turpretim fibrohondrosarkoma ir atrodama. Ņemot vērā to, ka abiem nosaukumiem ir vieni un tie paši formanti, tikai citādā secībā, hondrofibrosarkomu kodē tāpat kā fibrohondrosarkomu.

Morfoloģiskos nosaukumus ar izskaņu "-oze" kodē tāpat kā attiecīgo audzēju, kura nosaukumam izskaņa "-oze" tiek pievienota. Piemēram, neiroblastmatozi kodē ar to pašu kodu kā neiroblastomu, tomēr hemangiomatozi, kam īpaši atbilst cits kods, nekodē tāpat kā hemangiomu. Bieži vien plašas vēža (karcinomas) metastāzes sauc par karcinomatozi. Sīkākas instrukcijas par metastatātisku audzēju kodēšanu atrodamas 4.2.7.5. un 4.2.7.6. sadaļā.

Ja neprecizēts vispārīgs termins, piemēram, karcinoma vai sarkoma, ir atrodams kopā ar terminu, kas precīzāk raksturo tās pašas grupas histoloģiju, tad kodē ar saskaņā ar precīzāko morfoloģiju, pieņemot, ka neprecīzētais termins lietots ar nozīmi "metastātisks".

(c) Izvēles noteikumi

Ļaundabīgi audzēji netiek automātiski izvēlēti par nāves pamatcēloni, ja tie ir minēti miršanas apliecībā. Nāve no ļaundabīga audzēja ir kodējama tikai tad, ja tiek piemēroti izvēles noteikumi, kuru rezultātā audzējs kļūst par nāves pamatcēloni.

1. piemērs: I (a) Aknu ciroze
(b) Vīrushepatīts
II Hepatocelulārs vēzis

Kodē vīrushepatītu (B19.9). Vīrushepatītu izvēlas, izmantojot Galveno principu. Tas nav tieši izraisījis hepatocelulāro vēzi, kuru tieši tādēļ neizvēlas par nāves pamatcēloni.

2. piemērs: I (a) Nieru mazspēja
(b) Neiropātija
(c) Cukura diabēts
(d) Ļaundabīgs krūts audzējs

Kodē diabētu ar nieru komplikācijām (E14.2). Saskaņā ar 4.2.2. sadaļā atrodamajām norādēm par diabēta cēloņiem, ļaundabīgs krūts audzējs netiek pieņemts par diabēta cēloni. Diabētu izvēlas par nāves pamatcēloni saskaņā ar 1. noteikumu.

4.2.7.2. Norāde par malignitāti

Ja miršanas apliecībā ir minēts, ka audzējam bijuši sekundāri perēkļi (metastāzes), tad tas nozīmē, ka audzējs jākodē kā ļaundabīgs, pat tad, ja tādu pašu audzēju bez norādes par metastāzēm būtu jākodē citādi.

3. piemērs: I (a) Metastāzes smadzenēs
(b) Plaušu audzējs

Kodē ļaundabīgu plaušu vēzi (C34.9). Plaušu audzējs tiek uzskatīts par ļaundabīgu, jo tam ir metastāzes smadzenēs. Tiek piemērots Galvenais princips.

4. piemērs: I (a) Metastāzes krūškurvja sienā
(b) Krūts vēzis in situ

Kodē ļaundabīgu krūts vēzi (C50.9). Ņemot vērā to, ka krūts vēzis ir izplatījies uz krūškurvja sienu, tas vairs nevar būt audzējs in situ un tiek uzskatīts par ļaundabīgu. Tiek piemērots Galvenais princips.

Tieši tas pats attiecas arī uz citiem veidojumiem, kas nav iekļauti II nodaļā, piemēram, dažiem polipu veidiem. Ja ir dokumentēts, ka tiem ir metastāzes vai sekundāri audzēji, tie jāuzskata par ļaundabīgiem un jākodē kā ļaundabīgi audzēji.

5. piemērs: I (a) Sekundārs ļaundabīgs plaušu audzējs
(b) Kuņģa polips

Kodē primāru ļaundabīgu kuņģa audzēju (C16.9). Ņemot vērā to, ka polips ir dokumentēts kā cēlonis sekundāriem perēkļiem, tas tiek uzskatīts par ļaundabīgu. Tiek piemērots Galvenais princips.

4.2.7.3. Primārā lokalizācija

Tad, kad audzējs tiek uzskatīts par nāves pamatcēloni, ir ļoti svarīgi noteikt tā primāro lokalizāciju. Ja miršanas apliecībā nav norādīta audzēja primārā lokalizācija, jāpieliek visas iespējamās pūles, lai no apliecības izrakstītāja saņemtu paskaidrojošu informāciju. 4.2.7.3.-4.2.7.9. sadaļā atrodamās instrukcijas piemērojamas tikai gadījumos, ja šādu informāciju iegūt nav iespējams.

A. Identificēta primārā lokalizācija

(a) Audzējs precizēts kā primārs

Ja viens audzējs ir kodēts kā primārs un pārējie ir pieminēti, bet nav aprakstīti kā primāri audzēji, tad tie ir uzskatāmi par sekundāriem. Jāņem vērā arī parastās par primāro nosauktā audzēja attīstības sekas.

6. piemērs: I (a) Urīnpūšļa pārejas šūnu vēzis
II Primārs nieres pārejas šūnu vēzis

I (a) minēts urīnpūšļa pārejas šūnu vēzis, kas būtu jāizvēlas saskaņā ar Galveno principu, bet nav precizēts, ka tas būtu primārs. Par primāru tiek dēvēts II daļā minētais audzējs. Tas nozīmē, ka tiek izmantots 3. noteikums un I (a) daļā minētais urīnpūšļa pārejas šūnu vēzis tiek uzskatīts par loģiskām II daļā kodētā primārā nieru audzēja sekām. Kodē ļaundabīgu nieru audzēju (C64).

Šis princips neattiecas uz audzējiem ar atšķirīgu morfoloģiju.

7. piemērs: I (a) Urīnpūšļa pārejas šūnu vēzis
(b)
(c)
II Osteosarkoma ar primāro lokalizāciju celī

I (a) daļā minētais urīnpūšļa pārejas šūnu vēzis nav precizēts kā primārs audzējs. Piemērojot Galveno principu, urīnpūšļa pārejas šūnu vēzi izvēlas kā pagaidu nāves pamatcēloni. II daļā minētajam ļaundabīgajam audzējam ir cita morfoloģija, tādēļ pārejas šūnu vēzis nevar būt osteosarkomas sekas, un 3. noteikums nevar tikt piemērots. Kodē ļaundabīgu urīnpūšļa audzēju (C67.9).

Citas instrukcijas par miršanas apliecībām ar vairākiem primāriem audzējiem atrodamas šīs sadaļas C punktā.

(b) Citi par sekundāriem nosaukti audzēji

Jāuzskata, ka sekundāri ļaundabīgi audzēji radušies citu ļaundabīgu audzēju dēļ. Par citu ļaundabīgu audzēju izraisītiem jāuzskata arī tādas lokalizācijas ļaundabīgi audzēji, kas iekļauti parastās metastāžu lokalizācijas sarakstā (sk. 4.2.7.5. sadaļas 3. tabulu).

8. piemērs: I (a) Sekundāri perēkļi plaušās, pleirā, smadzenēs un aknās
(b) Krūts vēzis

Krūts vēzis var būt pleiras, smadzeņu un aknu sekundāro audzēju cēlonis. Tiek piemērots Galvenais Princips. Par nāves pamatcēloni izvēlas ļaundabīgu krūts audzēju (C50.9).

Ļaundabīgu audzēju, kas precizēts kā sekundārs, vajadzētu uzskatīt par tiešām sekām audzējam, kurš nosaukts par primāru.

9. piemērs: I (a) Sekundāra plaušu karcinoma
II Primārs nieru audzējs

Vispirms jāpiemēro Galvenais princips, lai sekundāro plaušu vēzi izvēlētos par pagaidu nāves pamatcēloni, tomēr sekundārs audzējs ir tiešas primārā nieru audzēja sekas, tādēļ jāpiemēro 3. noteikums un par nāves pamatcēloni jāizvēlas ļaundabīgs nieru audzējs (C64).

Gadījumos, ja visas lokalizācijas, izņemot vienu, ir precizētas kā sekundāras, tad šādi neprecizētā lokalizācija uzskatāma par primāro. Attiecīgi tiek piemērots 3. noteikums.

10. piemērs: I (a) Sekundāri limfmezglu, mugurkaulāja skriemeļu un vēderplēves audzēji
II Prostatas vēzis

Par visām I daļā minētajām lokalizācijām norādītas, ka tās ir sekundāras. Turpretim par vienu lokalizāciju, proti, par prostatu, nav norādes, ka tas būtu sekundārs [audzējs]. Vispirms jāpiemēro 2. noteikums, lai izvēlētos sekundāro limfmezglu audzēju kā pagaidu nāves pamatcēloni. Pēc tam jāpiemēro 3. noteikums, jo sekundāri perēkļi var būt tiešas II daļā minētā prostatas vēža sekas. Par nāves pamatcēloni kodē ļaundabīgu prostatas audzēju (C61).

(c) Dokumentēts, ka ļaundabīgs audzējs radies tādas slimības dēļ, kas palielina audzēja attīstības risku

Gadījumos, kad ir norādīts, ka ļaundabīgo audzēju ir izraisījis stāvoklis, kas palielina attiecīgās lokalizācijas ļaundabīga audzēja risku, audzēju tomēr kodē kā primāru.

Tas attiecas pat uz tām tādām lokalizācijām, kuras iekļautas biežākās metastazēšanās lokalizāciju sarakstā (sk. 4.2.7.5. sadaļas 3. tabulu).

11. piemērs: I (a) Aknu un plaušu vēzis
(b) Hronisks hepatīts

Kodē neprecizētu ļaundabīgu aknu audzēju (C22.9), kaut gan hronisks hepatīts paaugstina primārā aknu audzēja risku.

12. piemērs: I (a) Plaušu vēzis
(b) Aknu vēzis
(c) Ilgstoša vinilhlorīda iedarbība (ekspozīcija)

Kodē neprecizētu ļaundabīgu aknu audzēju (C22.9), jo vinilhlorīds paaugstina primārā aknu audzēja risku. Sekojot 4.2.7.5. sadaļas norādēm, plaušu vēzis tiek uzskatīts par sekundāru.

13. piemērs: I (a) Krūškurvja sienas vēzis
(b) Plaušu vēzis
(c) Smēķēšana

Kodē neprecizētu ļaundabīgu plaušu vai bronhu vēzi (C34.9). Tabakas lietošana paaugstina primārā plaušu vēža risku. Sekojot 4.2.7.5. sadaļas norādēm, krūškurvja sienas vēzis tiek uzskatīts par sekundāru.

14. piemērs: I (a) Pleiras un limfvadu mezotelioma
(b) Ilgstoša azbesta putekļu ieelpošana

Kodē pleiras mezoteliomu (C45.0). Azbests paaugstina par primāru uzskatāmas pleiras mezoteliomas risku. Ļaundabīgo limfmezglu audzēju uzskata par sekundāru (sk. 4.2.7.5. D sadaļu).

15. piemērs: I (a) Ļaundabīgs aknu un videnes audzējs
(b) Ilgstoša azbesta putekļu ieelpošana

Kodē ļaundabīgu videnes audzēju (C38.3). Azbests paaugstina videnes audzēja risku, bet aknu audzējs uzskatāms par sekundāru.

Papildinformācija par stāvokļiem, kurus pieņemts uzskatīt par tādiem, kas paaugstina ļaundabīgu audzēju risku, iegūstama PVO mājaslapas daļā par SSK-10 lietojumu nāves gadījumu klasificēšanā.

(d) Lokalizācijspecifiska morfoloģija

Jāņem vērā, ka Alfabētiskajā rādītājā daži audzēju morfoloģiskie tipi tiek attiecināti uz konkrētām primārajām lokalizācijām:

16. piemērs: I (a) Ģeneralizēta metastastazēšanās
(b) Pseidomucinoza adenokarcinoma

Izmantojot Galveno principu izvēlas pseidomucinozu adenokarcinomu. Kodē ļaundabīgu olnīcu audzēju (C56), jo pseidomucinoza adenokarcinoma ar neprecizētu lokalizāciju Alfabētiskajā rādītājā tiek saistīta ar olnīcām.

Ja ir norādītas divas vai vairāk morfoloģijas, tad kodēšanu veic saskaņā ar 4.2.7.3. sadaļas C punktu.

(e) Ilgums nenorāda primāro lokalizāciju

Ilgumu nedrīkst izmantot primārās lokalizācijas noteikšanā, jo dažiem pacientiem var attīstīties vairāki primāri ļaundabīgie audzēji. Papildus jānorāda, ka noteiktais ilgums drīzāk attiecas uz diagnosticēšanas datumu, nevis slimības ilgumu.

17. piemērs: I (a) Ļaundabīgs rīkles audzējs
(b)
(c)
8 mēneši
II Ļaundabīgs krūts audzējs 12 gadi

Saskaņā ar Galveno principu vai 1. vai 2. noteikumu izvēlēto stāvokli vajadzētu uzskatīt par tiešām citur apliecībā minēto stāvokļu sekām tikai tad, ja nav šaubu par to savstarpējo saistību. Šajā gadījumā dažāds slimības ilgums nebūt nenozīmē, ka ļaundabīgais rīkles audzējs ir ļaundabīgā krūts audzēja metastatiska izplatīšanās, jo pacientam var būt divi primārie ļaundabīgie audzēji. No tā izriet, ka 3. noteikums nav piemērojams. Saskaņā ar Galveno principu, kodē ļaundabīgu rīkles audzēju (C14.0).

18. piemērs: I (a) Ļaundabīgs nieres audzējs (7 mēneši) un prostatas audzējs (5 gadi)

Līdzīgi 17. piemēram arī šajā gadījumā dažāds katras slimības ilgums nenozīmē, ka laika ziņā vēlāk atklātais audzējs ir senāk esošā audzēja metastātiskās izplatīšanās sekas. 3. noteikums nav piemērojams. Abi ļaundabīgie audzēji tiek uzskatīti par primāriem. Izmantojot 2. noteikumu kodē ļaundabīgu nieru audzēju (C64).

B. Nezināma primārā lokalizācija

Ja miršanas apliecībā ir norādīts, ka "primārā lokalizācija nav zināma", tad kodē neprecizētu lokalizāciju atbilstoši konstatētajam morfoloģiskajam tipam. Piemēram, adenokarcinomu kodē ar C80.0, fibrosarkomu ar C49.9 un osteosarkomu ar C41.9. Citur miršanas apliecībā minētās lokalizācijas netiek ņemtas vērā.

19. piemērs: I (a) Sekundāra aknu karcinoma
(b) Nezināma primārā lokalizācija
(c) Kuņģis ? Resnā zarna ?

Miršanas apliecībā norādīts, ka nav zināma primārā lokalizācija. I(c) minēto par kuņģi un resno zarnu neņem vērā un kodē kā karcinomu bez norādes par lokalizāciju (C80.0).

20. piemērs: I (a) Ģeneralizētas metastāzes
(b) Melanoma
(c) Nezināma primārā lokalizācija

Kodē ļaundabīgu melanomu bez norādes par lokalizāciju (C43.9).

Ja nav norādīts morfoloģiskais tips, kodē ļaundabīgu audzēju, neprecizējot (C80.9).

21. piemērs: I (a) Metastāzes aknās

Miršanas apliecībā nav norādīta primārā lokalizācija. Iespēju robežās jāvēršas pie apliecības izrakstītāja pēc sīkākiem paskaidrojumiem. Ja tas nav iespējams, kodē ļaundabīgu audzēju, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9).

C. Vairāk nekā viens primārais audzējs

Vairāk nekā viena primārā audzēja esamību var dokumentēt vairākos veidos, piemēram:

  • pieminot divas vai vairāk anatomiskās lokalizācijas,
  • divas vai vairāk atšķirīgas morfoloģijas,
  • pieminot morfoloģisko tipu, kas norāda uz konkrētu lokalizāciju, un vēl kādu citu lokalizāciju.

Ja miršanas apliecībā norādīts vairāk nekā viens primārs ļaundabīgais audzējs, tad vajadzētu lūgt, lai apliecības izrakstītājs vienu no tiem precizē kā nāves pamatcēloni. Ja tas nav iespējams, izmanto izvēles noteikumus parastajā veidā.

(a) Divas vai vairāk anatomiskās lokalizācijas

Vienas lokalizācijas ļaundabīgu audzēju nevar uzskatīt par citas lokalizācijas primāra ļaundabīgā audzēja sekām.

22. piemērs: I (a) Kuņģa vēzis
(b) Krūts vēzis

Kuņģis nav atrodams parasto metastāžu lokalizāciju sarakstā (4.2.7.5. sadaļas 3. tabula), tādēļ par primāru uzskata gan kuņģa, gan krūts vēzi. Līdz ar to vienu primāro ļaundabīgo audzēju nevar pieņemt par otra sekām. Tiek piemērots 2. noteikums, un par nāves pamatcēloni kodē kuņģa vēzis (C16.9).

23. piemērs: I (a) Prostatas vēzis
II Kuņģa vēzis

Šajā gadījumā ir minēti divi dažādi primārie ļaundabīgie audzēji – kuņģa un prostatas. Izmantojot Galveno principu izvēlas prostatas vēzi (C61), kas minēts I daļā.

24. piemērs: I (a) Vēzis
II Prostatas vēzis

Saskaņā ar Galveno principu kā pagaidu nāves pamatcēloni izvēlas vēzi, neprecizējot (C80.9). Tad piemēro D noteikumu (Specifiskums), lai izvēlētos precīzāko terminu "prostatas vēzis" (C61), kas atzīmēts II daļā.

(b) Divas vai vairāk atšķirīgas morfoloģijas

Vienas morfoloģijas ļaundabīgu audzēju nevar izraisīt citas morfoloģijas audzēju.

25. piemērs: I (a) Hipernefroma
(b) Auzšūnu karcinoma

Hipernefroma un auzšūnu karcinoma ir dažādas morfoloģijas audzēji, tādēļ hipernefroma nevar būt auzšūnu karcinomas sekas. Izmantojot 2. noteikumu par nāves pamatcēloni izvēlas hipernefromu (C64).

Termins "vēzis" nav uzskatāms par noteiktas morfoloģijas audzēju. Tas bieži tiek lietots kā sinonīms apzīmējumam "ļaundabīgs audzējs".

26. piemērs: I (a) Aknu vēzis
(b) Ļaundabīga resnās zarnas melanoma

Nevar pieņemt, ka "aknu vēzim" un "ļaundabīgai melanomai" ir atšķirīga morfoloģija. Izmantojot Galveno principu, izvēlas ļaundabīgu resnās zarnas melanomu un kodē ļaundabīgu resnās zarnas audzēju (C18.9). Aknu vēzi uzskata par sekundāru.

Taču limfoīdo, asinsrades un radniecīgo audu audzēji (C81-C96) var pārveidoties par cita tipa limfoīdo, asinsrades un radniecīgo audu audzēju, tādēļ, ja miršanas apliecībā ir norādīta šāda audzēju secība, tā ir pieņemama.

27. piemērs: I (a) Akūta limfoleikoze
(b) Nehodžkina limfoma

Nehodžkina limfoma var pāriet akūtā limfoleikozē. Šāda secība tiek pieņemta un saskaņā ar Galveno principu par nāves pamatcēloni tiek atzīta nehodžkina limfoma (C85.9).

Akūtu hroniskas leikozes uzliesmojumu vai (akūtu) blastu krīzi uzskata par parastām hroniskas [leikozes] formas sekām.

28. piemērs: I (a) Akūta un hroniska limfoleikoze

Pirmajā I (a) rindā vispirms minēta akūtā limfoleikoze, tādēļ saskaņā ar 2. noteikumu tā tiek izvēlēta par nāves pagaidu pamatcēloni. Taču tā ir tiešas un parastas hroniskas limfoleikozes sekas. Tiek piemērots 3. noteikums un hroniskā limfoleikoze (C91.1) izvēlas par nāves pamatcēloni.

(c) Lokalizācijspecifiska morfoloģija dokumentēta kopā ar citas lokalizācijas audzēju

Dažas morfoloģijas ir specifiskas noteiktai lokalizācijai vai audu tipam (sk. Alfabētisko rādītāju). Noteiktas lokalizācijas vai audu tipa ļaundabīgs audzējs nevar tikt uzskatīts par citas lokalizācijas vai audu tipa audzēja sekām. Gadījumos, ja lokalizācijspecifiska morfoloģija tiek minēta kopā ar citas lokalizācijas ļaundabīgu audzēju, izmanto izvēles noteikumus.

29. piemērs: I (a) Hodžkina limfoma
(b) Urīnpūšļa karcinoma

Dokumentēti divi morfoloģiskie tipi, kas norāda uz diviem primāriem audzējiem – Hodžkina limfomu un urīnpūšļa karcinomu. Viens primārais ļaundabīgais audzējs nevar būt otra izraisīts, tādēļ tiek piemērots 2. noteikums un kā nāves pamatcēloni kodē Hodžkina limfomu, neprecizēta (C81.9).

30. piemērs: I (a) Hepatoma
(b) Krūts vēzis

"Hepatomas" morfoloģija norāda uz primāru ļaundabīgu aknu audzēju. Nevar uzskatīt, ka primāru ļaundabīgu aknu audzēju izraisījis krūts vēzis, jo par primāriem uzskatāma gan hepatoma, gan krūts vēzis. Saskaņā ar 2. noteikumu kodē hepatomu (C22.0).

4.2.7.4. Plaši vienas lokalizācijas ļaundabīgi audzēji

1. sējuma II nodaļas ievadā (piezīmju 5. sadaļa) aprakstīts apakškoda .8 saturs un tā izmantošanas mērķis, kodējot audzējus ar plašu audu bojājumu. Mirstības kodēšanā plaši izplatītu audzēju kodu izmanto tikai gadījumos, ja ir precīzi dokumentēts, ka audzējs bijis plašs, vai arī ja miršanas apliecībā minētais anatomiskais termins norāda uz plašu procesu. Plaši izplatīta vienas lokalizācijas ļaundabīga audzēja kodu neizmanto, ja ļaundabīgais audzējs ir izplatījies no vienas orgāna daļas vai orgānu sistēmas uz citu tā paša orgāna daļu vai citu orgānu sistēmu.

31. piemērs: I (a) Plašs ļaundabīgs mēles un mutes dobuma audzējs

Kodē plašu lūpas, mutes dobuma un rīkles audu bojājumu (C14.8), jo audzējs ir raksturots kā plašs.

32. piemērs: I (a) Ļaundabīgs rektosigmoidāls resnās zarnas audzējs

Kodē sigmveida zarnas un taisnās zarnas savienojuma ļaundabīgs audzējs (C19), jo termins "rektosigmoidāls" norāda uz plaši izplatītu procesu.

Nepietiek ar to, ka miršanas apliecībā ir uzskaitītas tuvu esošas lokalizācijas. Šajā gadījumā pamatcēlonis tiek izvēlēts, piemērojot izvēles un nomaiņas noteikumus.

33. piemērs: I (a) Ļaundabīgs resnās zarnas un žultspūšļa audzējs

Nav norādes, ka "resnā zarna un žultspūslis" attiektos uz plaši izplatītu audzēju, tādēļ tiek pieņemts, ka tās ir divas neatkarīgas primārās lokalizācijas. Saskaņā ar 2. noteikumu par nāves pamatcēloni izvēlas ļaundabīgu resnās zarnas audzēju (C18.9), jo tas miršanas apliecībā minēts pirmais.

4.2.7.5. Parastās metastāžu lokalizācijas

A. Parasto metastažu lokalizāciju saraksts

Lai gan malignās šūnas var veidot metastāzes jebkurā ķermeņa vietā, dažās noteiktās vietās metastāzes sastopamas biežāk nekā citur, tāpēc tās jāaplūko atsevišķi no citām. Šīs vietas ir uzskaitītas 3. tabulā.

3. tabula. Parastās metastāžu lokalizācijas

Kauli
Smadzenes
Diafragma
Neprecīzi apzīmētas lokalizācijas (lokalizācijas,kas kodējamas ar C76)
Aknas
Plaušas (sk. īpašu norādi)
Limfvadi (sk. īpašu norādi)
Videne
Smadzeņu apvalki
Vēderplēve
Pleira
Retroperitoneālā telpa
Muguras smadzenes

B. Parastās metastāžu lokalizācijas: kā izmantot šo sarakstu

(a) Parasto metastāžu vieta dokumentēta kopā ar citu lokalizāciju

Ja miršanas apliecībā ir dokumentētas vairākas lokalizācijas un nav identificēta primārā, tad 3. tabulā minētajās lokalizācijās esošie audzēji uzskatāmi par sekundāriem, bet tajā nepieminētie – par primāriem. Pēc tam nāves pamatcēloni izvēlas, izmantojot izvēles noteikumus.

34. piemērs: I (a) Smadzeņu vēzis
(b) Krūts vēzi

Krūts [audzējs] nav minēts 3. tabulā, un tādēļ to uzskata par primāru audzēju, savukārt smadzenes, kas ir minētas 3. tabulā, tiek uzskatītas par sekundāru audzēju. Sekundārs ļaundabīgais audzējs, protams, radies primārā audzēja dēļ. Saskaņā ar Galveno principu par nāves pamatcēloni izvēlas krūts vēzi (C50.9).

35. piemērs: I (a) Vēderplēves vēzis
II Krūts vēzis

Vēderplēve ir atrodama 3. tabulā un tiek uzskatīta par sekundāru [audzēju], savukārt krūts nav minēta 3. tabulā un tiek uzskatīta par primāru audzēju. Vispirms, piemērojot Galveno Principu, izvēlas vēderplēves vēzi kā pagaidu nāves pamatcēloni, taču (sekundārs) vēderplēves vēzis ir tiešas (primārā) krūts vēža sekas, sk. 4.2.7.3. sadaļu A(b), tādēļ jāpiemēro 3. noteikums un par nāves pamatcēloni jāizvēlas krūts vēzis (C50.9).

36. piemērs: I (a) Aknu vēzis
(b) Resnās zarnas vēzis
(c) Urīnpūšļa vēzis

Aknas ir atrodamas 3. tabulā un tiek uzskatītas par sekundāru audzēju, savukārt ne resnās zarnas, ne urīnpūšļa 3. tabulā nav, un tos abus uzskatīta par primāriem audzējiem. Primāru resnās zarnas vēzi nevar uzskatīt par primāra urīnpūšļa vēža izraisītu. Miršanas apliecībā ir atrodama pieļaujama secība, t.i. (primāra) resnās zarnas vēža izraisīts (sekundārs) aknu vēzis. Piemērojot 1. noteikumu, kā nāves pamatcēloni kodē ļaundabīgu resnās zarnas audzēju (C18.9).

Piezīme:

1) 3. tabulā atrodamas lokalizācijas audzēju uzskata par primāru gadījumos, ja tas dokumentēts kā šajā vietā vai audu tipā esošas, ļaundabīga audzēja risku paaugstinošas patoloģijas sekas, sk. 4.2.7.3. sadaļu A (c).

2) Ja vienīgais miršanas apliecībā minētais ļaundabīgais audzējs ir atrodams 3. tabulā un tas nav apzīmēts kā "metastātisks", tas tiek uzskatīts par primāru.

(b) Parasto metastāžu lokalizācijas minētas kopā ar citiem morfoloģiskajiem tipiem

Ja 3. tabulā minēts audzējs dokumentēts kopā ar citas morfoloģijas audzēju, tad 3. tabulā minētais audzējs uzskatāms par sekundāru audzēju, bet citas morfoloģijas audzējs – par primāru. Nāves pamatcēloni izvēlas, parastā veidā piemērojot izvēles noteikumus.

37. piemērs: I (a) Aknu vēzis
(b) Resnās zarnas adenokarcinoma
(c) Augštilba ādas ļaundabīga melanoma

Aknas ir minētas 3. tabulā, un to audzējs tiek uzskatīts par sekundāru. Ne resnā zarna, ne āda nav minēta 3. tabulā, un abi audzēji tiek uzskatīti par primāriem. Turpretim resnās zarnas un ādas audzējiem ir atšķirīga morfoloģija, no kā izriet, ka resnās zarnas adenokarcinomu nevar uzskatīt par ļaundabīgas zarnu melanomas sekām, taču (sekundāru) aknu vēzi var izraisīt resnās zarnas adenokarcinoma, tādēļ ir redzama secība, kas beidzas ar I (a) rindā minēto aknu vēzi. Saskaņā ar 1. noteikumu par nāves pamatcēloni izvēlas ļaundabīgu resnās zarnas audzēju.

"Aknu vēzi" nav jāuzskata par atsevišķu morfoloģisko grupu, sk. 4.2.7.3. sadaļas C (b).

(c) Visu dokumentēto lokalizāciju audzēji ir atrodami parasto metastāžu lokalizāciju sarakstā

Ja visas dokumentētās vietas ir atrodamas 3. tabulā, tad tās visas ir uzskatāmas par sekundārām. Tas nozīmē, ka nav dokumentēts primārais audzējs un vajadzētu kodēt ļaundabīgu audzēju, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9).

38. piemērs: I (a) Smadzeņu, ribu, pleiras un vēderplēves vēzis

Visas minētās lokalizācijas ir atrodamas 3. tabulā un ir uzskatāmas par sekundārām. Kodē ļaundabīgu audzēju, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9).

Jāņem vērā, ka gadījumos, ja 3. tabulā minētās lokalizācijas dokumentētas kopā ar plaušām, jāizmanto speciālās instrukcijas. Sk. 4.2.7.5. C sadaļu.

C. Speciālās instrukcijas: plaušas

Plaušas ir problemātiskas tajā ziņā, ka tās ir gan bieža metastāžu, gan primāru ļaundabīgo audzēju rašanās vieta. Par primāru vai sekundāru lokalizāciju tās uzskata atkarā no tā, vai miršanas apliecībā ir minēti kādi citi audzēji.

(a) Plaušas kā primārais audzējs

Ja miršanas apliecībā plaušas ir vienīgā minētā lokalizācija, šo audzēju uzskata par primāru.

39. piemērs: I (a) Plaušu vēzis

Plaušas ir vienīgā pieminētā lokalizācija, tādēļ to uzskatīta par primāro lokalizāciju. Tiek piemērots Galvenais princips, un par nāves pamatcēloni izvēlas plaušu karcinomu (C34.9).

Plaušas uzskata par primārām arī tad, ja pilnīgi visas lokalizācijas ir atrodamas 3. tabulā.

40. piemērs: I (a) Aknu vēzis
(b) Plaušu karcinoma

Aknas ir atrodamas 3. tabulā, tādēļ par primāro [lokalizāciju] uzskata plaušas. Tiek piemērots Galvenais princips, un par nāves pamatcēloni izvēlas plaušu karcinomu (C34.9).

Tad, ja ir apliecībā minēts bronhu vai bronhogēns vēzis, arī to jāpieņem par primāru.

41. piemērs: I (a) Bronhu karcinoms
(b) Krūts karcinoma

Ne bronhi, ne krūts nav minēta 3. tabulā, tādēļ abus audzējus uzskata par primāriem. Viens primārais audzējs nevar būt otra sekas, tādēļ tiek piemērots 2. noteikums. Par nāves pamatcēloni izvēlas ļaundabīgu bronhu audzēju (C34.9).

Piezīme: Plaušu audzēju par primāru uzskata tad, ja tā iemesls ir patoloģija, kas paaugstina plaušu vēža risku, sk. 4.2.7.3. A (c) sadaļu.

(b) Plaušas tiek uzskatītas par sekundāru audzēju

Ja neprecizēts ļaundabīgs plaušu audzējs ir dokumentēts kā cita ļaundabīga audzēja sekas, tad plaušu audzēju uzskata par sekundāru un šāda secība ir pieņemama.

42. piemērs: I (a) Plaušu vēzis
(b) Kuņģa vēzis

Saskaņā ar Galveno principu izvēlas kuņģa vēzi, jo tiek pieņemts, ka (sekundāro) plaušu vēzi izraisījis kuņģa vēzis.

Plaušas jāuzskata par sekundāru [lokalizāciju] gadījumos, kad tās atrodams I daļā kopā ar citām lokalizācijām, kas nav minētas 3. tabulā.

43. piemērs: I (a) Plaušu un krūts karcinoma

Plaušu karcinomu uzskata par sekundāru, jo tā ir minēta kopā ar krūts audzēju, kas nav atrodams 3. tabulā. Izmantojot 3. noteikumu, sekundāro plaušu karcinomu pieņem par tiešām krūts karcinomas sekām. Kodē ļaundabīgu krūts karcinomu (C50.9).

Piezīme: Plaušu audzēju par primāru uzskata tad, ja tā iemesls ir patoloģija, kas paaugstina plaušu vēža risku, sk. 4.2.7.3 A (c) sadaļu.

Neprecizētu ļaundabīgo plaušu audzēju nevajadzētu uzskatīt par parastām miršanas apliecībā citur dokumentēta ļaundabīgā audzēja sekām.

44. piemērs: I (a) Plaušu vēzis
II Kuņģa vēzis

Nav precizēts, ka plaušu vēzis būtu sekundārs vai metastātisks. Tādēļ tas nav uzskatāms par tiešām II daļā minētā kuņģa vēža sekām un nav piemērojams 3. noteikums. Piemērojot Galveno principu par nāves pamatcēloni izvēlas plaušu vēzi (C34.9).

D. Speciālās instrukcijas: limfmezgli

Ļaundabīgs limfmezglu audzējs, kas nav precizēts kā primārs, jāuzskata par sekundāru.

45. piemērs: I (a) Kakla limfmezglu vēzis

Kodē ļaundabīgu audzēju, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9). Ļaundabīgs kakla limfmezglu audzējs tiek uzskatīts par sekundāru attiecībā pret citu neprecizētu primāro ļaundabīgo audzēju.

4.2.7.6. Metastātisks vēzis

Piezīme: Termins "metastātisks" pamatā rada problēmas angļu valodas lietotājiem. Citās valodās tulkojams veicams tikai tik daudz, cik tas nepieciešams 4.2.7.6. sadaļai.

Metastātiski audzēji vienmēr ir ļaundabīgi, gan kā primāri, gan sekundāri audzēji.

Skaidrojumu "metastātisks" mēdz izmantot divējādi: gan lai apzīmētu sekundāru audzēju attiecībā pret citur lokalizētu primāru audzēju, gan arī retumis lai paskaidrotu, ka primārais audzējs riesis metastāzes.

(a) Ļaundabīga audzēja "metastātiska forma" ("metastātisks (no)")

Ja ļaundabīgu audzēju dokumentē par konkrētas lokalizācijas "metastātiskas formas" audzēju, tad šo lokalizāciju jāuzskata par primāru.

46. piemērs: I (a) Metastātiska olnīcas teratoma

Termins "metastātiska olnīcas teratoma" norāda, ka audzējs ir radies olnīcās. Kodē ļaundabīgu olnīcu audzēju (C56).

Tas pats attiecas uz lokalizācijām no parasto metastāžu lokalizāciju saraksta.

47. piemērs: I (a) Metastātiska vēderplēves mezotelioma

"Metastātiska vēderplēves mezotelioma" ir primāra vēderplēvē, neskatoties uz to, ka vēderplēve ir viena no 3. tabulā minētajām lokalizācijām. Kodē ļaundabīgu vēderplēves mezoteliomu (C45.1).

(b)Ļaundabīgs audzējs "ar metastāzēm"

Ļaundabīgs audzējs, kas tiek aprakstīts "ar metastāzēm" kādā konkrētā lokalizācijā, jāuzskata par šīs lokalizācijas sekundāru audzēju, neatkarīgi no tā, vai šī lokalizācija ir minēta parasto metastāžu lokalizāciju sarakstā vai ne. Ja nav zināma primārā lokalizācija, kodē kā ļaundabīgu audzēju, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9).

48. piemērs: I (a) Karcinoma ar metastāzēm taisnajā zarnā

Apzīmējums "ar metastāzēm" norāda, ka taisnā zarna ir sekundārā lokalizācija. Par nāves pamatcēloni kodē ļaundabīgu audzēju, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9), jo primārā lokalizācija nav norādīta.

Ja pieminēta morfoloģija, kas kodējama ar C40-C47, C49, vai C70-C72, kodē atbilkstoši morfoloģiskajam tipam ar apakškodu "ar neprecizētu lokalizāciju".

49. piemērs: I (a) Osteosarkoma ar metastāzēm smadzenēs

Apzīmējums "ar metastāzēm smadzenēs" norāda, ka smadzenes ir sekundārā lokalizācija. Ostesarkoma Alfabētiskajā rādītājā ir norādīta kā ļaundabīgs kaulu audzējs. Kā nāves pamatcēloni kodē neprecizētu kaulu audzēju (C41.9).

(c) Ļaundabīgs A lokalizācijas audzējs ar metastāzēm B lokalizācijā

Ļaundabīgs audzējs, kurš tiek aprakstīts kā A lokalizācijas audzējs ar metastāzēm B lpkalizācijā, ir jāuzskata par primāru A lokalizācijā un sekundāru – B.

50. piemērs: I (a) Aknu vēzis ar metastāzēm smadzenēs
II Barības vada vēzis

Termins "aknu vēzis ar metastāzēm smadzenēs" norāda, ka slimība ir radusies aknās un izplatījusies uz smadzenēm. Izvēloties nāves pamatcēloni, kodē primāru aknu vēzi (C22.9).

Ņemot vērā to, ka aknas ir primārā lokalizācija, netiek piemērotas 4.2.7.5. B (a) sadaļā minētās instrukcijas par 3. tabulā iekļauto lokalizāciju dokumentēšanu kopā ar citām lokalizācijām. Aknas uzskata par primāro lokalizāciju par spīti tam, ka minēts arī barības vada vēzis.

(d) "Metastātisks" ļaundabīgs audzējs, kas atrodas parastajās metastāžu lokalizācijās

"Metastātisku" audzēju uzskata par sekundāru, ja tā lokalizācija ir atrodama parasto metastāžu lokalizāciju sarakstā.

51. piemērs: I (a) Zarnu nosprostojums
(b) Metastātisks vēderplēves vēzis
(c) Dzemdes sarkoma

Metastātisku vēderplēves vēzi uzskata par sekundāru, jo vēderplēve ir minēta 3. tabulā. Saskaņā ar Galveno principu par nāves pamatcēloni izvēlas dzemdes sarkomu (C55).

Ja iespējams, jāpiemēro 3. noteikums.

52. piemērs: I (a) Metastātisks pleiras vēzis
II Kuņģa vēzis

Pleiras vēzis ir aprakstīts kā metastātisks un tiek uzskatīts par sekundāru. Pieminēts arī kuņģa vēzis, un tas tiek uzskatīts par primāro (sk. 4.2.7.3. A (b) sadaļu). Vispirms, piemērojot Galveno principu, pleiras vēzi izvēlas par pagaidu nāves pamatcēloni, taču (sekundārais) pleiras vēzis tiek uzskatīts par tiešām (primārā) kuņģa vēža sekām saskaņā ar 3. noteikumu, tādēļ par nāves pamatcēloni kodē kuņģa vēzi (C16.9).

3. tabulā minēto lokalizāciju audzēji uzskatāmi par sekundāriem pat tad, ja miršanas apliecībā nav minēti citi audzēji. Sekundāri ļaundabīgie audzēji nevar tikt atzīmēti kā nāves pamatcēloņi. Ja primārais audzējs nav dokumentēts, to kodē ļaundabīgu audzēju, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9).

53. piemērs: I (a) Metastātisks smadzeņu vēzis

Smadzenes ir viena no 3. tabulā minētajām lokalizācijām un "metastātisks" smadzeņu vēzis jāuzskata par sekundāru. Nav norādes par citiem audzējiem, tādēļ kodē ļaundabīgu audzēju, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9).

Piezīme: 3. tabulā atrodamās lokalizācijas audzēju uzskata par primāru gadījumos, ja tas ir dokumentēts kā šajā vietā vai audu tipā esošas, ļaundabīgā audzēja risku paaugstinoša stāvokļa sekas, sk. 4.2.7.3. A (c) sadaļu.

(e) "Metastātisks" ļaundabīgs audzējs, kas nav ietverts parasto metastāžu lokalizācijās

Ja lokalizācija, kas nav atrodama biežāko metastāžu lokalizāciju sarakstā, tiek norādīta kā "metastātiska" vai tiek ziņots, ka tajā ir metastāzes, tad to uzskata par primāru un kodē kā šīs lokalizācijas primāru ļaundabīgu audzēju.

54. piemērs: I (a) Metastātisks dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakls nav minēts 3. tabulā, tādēļ metastātisks dzemdes kakla audzējs uzskatāms par primāru. Kodē ļaundabīgu dzemdes kakla audzēju (C53.9).

Izvēles noteikumus piemēro parastā veidā.

55. piemērs: I (a) Metastātiska prostatas adenokarcinoma
(b) Metastātiska resnās zarnas adenokarcinoma

Ne prostata, ne resnā zarna nav minēta 3. tabulā, tādēļ abi audzēji tiek uzskatīti par primāriem. Viens primārais audzējs nevar būt otra sekas, tādēļ tiek piemērots 2. noteikums un par nāves pamatcēloni kodē ļaundabīgu prostatas audzēju (C61).

(f) "Metastātisks" plaušu vēzis

Ja vienīgā dokumentētā slimība ir metastātisks plaušu vēzis, tad to kodē kā primāru ļaundabīgu plaušu audzēju.

56. piemērs: I (a) Metastātiska plaušu karcinoma

Ja nav pieminēta cita lokalizācija, tad kodē primāru ļaundabīgu plaušu audzēju (C34.9).

Metastātisku plaušu audzēju jāuzskata par primāru arī tad, ja visi pārējie miršanas apliecībā minētie audzēji pēc lokalizācijas atrodas parastajās metastāžu lokalizācijās.

57. piemērs: I (a) Metastātisks plaušu vēzis
II Pleiras, aknu un smadzeņu vēzis

Metastātisku plaušu vēzi uzskata par primāru, jo pleira, aknas un smadzenes ir minētas 3. tabulā. Par nāves pamatcēloni izvēlas ļaundabīgu plaušu audzēju (C34.9).

Ja ir minēts audzējs, kas neatrodas parastajās metastāžu lokalizācijās, tad plaušu audzējs uzskatāms par sekundāru.

58. piemērs: I (a) Metastātisks plaušu vēzis
II Kuņģa vēzis

Ņemot vērā to, ka ir minēts kuņģa vēzis, tad metastātisks plaušu vēzis tiek uzskatīts par sekundāru. Vispirms, piemērojot Galveno principu, izvēlas (sekundāro) plaušu vēzi kā pagaidu nāves pamatcēloni. Pēc tam, piemērojot 3. noteikumu, pieņem (sekundāro) plaušu vēzi par tiešām II daļā minētā kuņģa vēža sekām. Kā nāves pamatcēloni izvēlas kuņģa vēzi (C16.9).

Piezīme: Plaušu audzējs uzskatāms par primāru, ja dokumentēts, ka tas radies tādu stāvokļu dēļ, kas paaugstina plaušu vēža risku 4.2.7.3. A (c) sadaļu.

(g) Specifiskas morfoloģijas "metastātisks" audzējs

Ja morfoloģija tiek kodēta ar C40-C47, C49, vai C70-C72, un miršanas apliecībā dokumentētā lokalizācija atbilst tai pašai morfoloģijai vai audu tipam, tad kodē ar atbilstošo morfoloģiskā tipa apakškodu.

59. piemērs: I (a) Metastātiska augšstilba osteosarkoma

Kodē apakšējās ekstremitātes garo kaulu ļaundabīgu audzēju (C40.2).

Ja morfoloģija tiek kodēta ar C40-C47, C49, vai C70-C72, un miršanas apliecībā dokumentēti cita veida audi, kodē atbilstošu morfoloģisko tipu, izvēloties apakškodu "ar neprecizētu lokalizāciju".

60. piemērs: I (a) Metastātiska vārtu limfvadu rabdomisarkoma
(b) plaušu sakņu limfmezglos

Kodē rabdomisarkomu ar neprecizētu lokalizāciju (C49.9).

4.2.7.8. Ar priedēkļiem raksturotas vai neprecīzi definētas lokalizācijas

Audzēji, kuru lokalizācijas raksturotas ar priedēkļiem "peri-", "para-", "pre-", "supra-", "infra-" u.t.t. vai kas ir aprakstīti ar vārdiem kādā konkrēti nosauktā "vietā" vai "apvidū", ja vien tie nav īpaši minēti sarakstā, kodējami šādi:

Ja ļaundabīgais audzējs pieder kādam no šiem kodiem

  • C40, C41 (kauli un locītavu skrimšļi),
  • C43 (ļaundabīga ādas melanoma),
  • C44 (citi ļaundabīgi ādas audzēji),
  • C45 (mezotelioma),
  • C46 (Kapoši (Kaposi) sarkoma)
  • C47 (perifērisko nervu un veģetatīvās (autonomās) nervu sistēmas audzēji),
  • C49 (saistaudu un mīksto audu audzēji),
  • C70 (smadzeņu apvalku audzēji),
  • C71 (galvas smadzenes),
  • C72 (citas centrālās nervu sistēmas daļas),

tad to kodē atbilstoši šī koda apakšiedalījumam.

61. piemērs: I (a) Aizkuņģa dziedzera apvidus fibrosarkoma

Kodē ļaundabīgu vēdera saistaudu un mīksto audu audzēju (C49.4).

62. piemērs: I (a) Peridiafragmāla angiomiosarkoma

Kodē krūškurvja saistaudu un mīksto audu ļaundabīgu audzēju (C49.3).

Citus morfoloģiskos tipus kodē atbilstoši koda C76 apakškodiem (citas un neprecīzi apzīmētas lokalizācijas).

63. piemērs: I (a) Plaušu apvidus karcinoma

Kodē citas un neprecīzi apzīmētas lokalizācijas krūškurvja ļaundabīgu audzēju (C76.1).

64. piemērs: I (a) Paravertrebrāla karcinoma

Kodē citu neprecīzi definētas lokalizācijas ļaundabīgu audzēju (C76.7).

65. piemērs: I (a) Infradiafragmāls, ļaundabīgs audzējs

Kodē ļaundabīgu vēdera audzēju (C76.2).

4.2.7.9. Neprecizētas lokalizācijas ļaundabīgi audzēji kopā ar citiem dokumentētiem patoloģiskiem stāvokļiem

Ja primārā ļaundabīgā audzēja lokalizācija nav norādīta, tad nedrīkst izdarīt secinājumus par tā lokalizāciju atbilstoši citiem dokumentētiem patoloģiskajiem stāvokļiem, tādiem kā perforācija, nosprostojums vai asiņošana. Šīs komplikācijas var rasties ar audzēja primāro lokalizāciju nesaistītās vietās, piemēram, olnīcu ļaundabīga audzēja metastazēšanās var izraisīt zarnu nosprostojumu.

66. piemērs: I (a) Zarnu nosprostojums
(b) Karcinoma

Kodē ļaundabīgu audzēju, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9).

67. piemērs: I (a) Elpošanas mazspēja
(b) Trahejas obstrukcija
(c) Ļaundabīgs audzējs

Kodē ļaundabīgu audzēju, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9).

4.2.7.10. Infekcijas slimības un ļaundabīgie audzēji

(a) Ļaundabīgo audzēju izraisītas infekcijas

Ņemot vērā ķīmijterapijas ietekmi uz imūnsistēmu, daži vēža pacienti kļūst uzņēmīgi pret infekcijas slimībām un mirst no tām. Tādēļ jebkura infekcijas slimība, izņemot sadaļā 4.2.2. A.(a) minētās, kas dokumentēta kā radusies vēža dēļ, uzskatāma par pieņemamu secību.

68. piemērs: I (a) Zoster (jostas roze)
(b) Hroniska limfoleikoze

Hroniska limfoleikoze var būt zoster infekcijas cēlonis. Secība ir pieņemama, un par nāves pamatcēloni izvēlas hronisku limfoleikozi (C91.1).

(b) Infekciju izraisīti ļaundabīgi audzēji

Eksistē pierādījumi spēcīgai etioloģiskai saiknei starp dažām infekcijām un noteiktiem vēža veidiem, piemēram, cilvēka papilomas vīruss un dzemdes kakla vēzis vai hroniska C vīrushepatīta infekcija un aknu vēzis. Tomēr miršanas apliecībā šādu riska faktoru norādīšana nav pilnīga. Dzīvildzes un sabiedrības veselības statistikā ir svarīgi aptvert visus dažādas lokalizācijas vēža izraisītos nāves gadījumus, neskatoties uz to cēloniskajiem faktoriem. Tādēļ neviena infekcijas vai parazitāra slimība, atskaitot humānā imūndeficīta vīrusa [HIV] slimību, nav pieņemama par ļaundabīga audzēja cēloni.

69. piemērs: I (a) Hepatocelulāra karcinoma
(b) B vīrushepatīts

B hepatīts paaugstina aknu vēža risku, taču ir svarīgāk reģistrēt aknu vēža izraisīto nāves gadījumu skaitu, tādēļ šāda secība nav pieņemama. Izmantojot 2. noteikumu, par nāves pamatcēloni atzīmē hepatocelulāru karcinomu (C22.0).

70. piemērs: I (a) Kapoši (Kaposi) sarkoma
(b) HIV

Var pieņemt, ka ļaundabīgu audzēju izraisījis HIV. Vispirms, izmantojot Galveno principu, atzīmē HIV kā pagaidu nāves pamatcēloni. Pēc tam, izmantojot C noteikumu (Sasaiste) par nāves pamatcēloni kodē HIV izraisītu Kapoši sarkomu (B21.0).

4.2.7.11. Ļaundabīgi audzēji un asinsrites sistēmas slimības

Par ļaundabīgu audzēju izraisītām var atzīt šādas akūtas vai fatālas asinsrites sistēmas slimības, ja tādu cēlonību apstiprina I daļā norādītā secība:

I21-I22 Akūts miokarda infarkts
I24.- Cita akūta sirds išēmiskā slimība
I26.- Plaušu embolija
I30.- Akūts perikardīts
I33.- Akūts un subakūts endokardīts
I40.- Akūts miokardīts
I44.- Atrioventrikulāra un kreisās kājiņas vadīšanas blokāde
I45.- Citi vadīšanas traucējumi
I46.- Sirds apstāšanās
I47.- Paroksismāla tahikardija
I48 Priekškambaru mirdzēšana un plandīšanās
I49.- Cita veida sirds aritmijas
I50.- Sirds mazspēja
I51.8 Citas neskaidri definētas sirds slimības
I60-I69 Cerebrovaskulāras slimības, neiekļaujot I67.0-I67.5, I67.9, I69.-

Par ļaundabīgu audzēju izraisītām nevar atzīt šādas asinsrites sistēmas slimības:

I00-I09 Akūts reimatisms un reimatiska sirds slimība
I10-I15 Hipertensīvas slimības (atskaitot gadījumos, ja norādīts, ka tā radusies endokrīnu audzēju, nieru audzēju un karcinoīdo audzēju dēļ)
I20.- Stenokardija
I25.- Hroniska sirds išēmiskā slimība
I70.- Ateroskleroze

4.2.8. Vairāku dažāda rakstura vielu lietošana

Ja patoloģiju, kas ir kodēta ar F10-F19 vai F55, atzīmē kā nāves pamatcēloni, un miršanas apliecībā ir norādīts vēl viens vai vairāki patoloģiskie stāvokļi, kas arī kodējami ar F10-F19 vai F55, tad jārīkojas šādi:

i) Ja viens no stāvokļiem norādīts kā nāves cēlonis, tad kodē to.

ii) Ja neviens no stāvokļiem nav norādīts kā galvenais nāves cēlonis, tad jācenšas iegūt paskaidrojumus no miršanas apliecības izsniedzēja.

iii) Ja šāda veida paskaidrojumus iegūt nav iespējams, tad nāves pamatcēloni izvēlas, ievērojot prioritātes šādā secībā:

1) Psihiski un uzvedības traucējumi opiātu lietošanas dēļ (F11);

2) Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies kokaīna lietošanas dēļ (F14);

3) Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies citu stimulatoru, ieskaitot kofeīnu, lietošanas dēļ (F15);

4) Psihiski un uzvedības traucējumi sintētisko narkotisko vielu lietošanas dēļ (kodē ar F19);

5) Pārmērīga un aplamnieciska F55 antidepresantu un neopiātu analģētisko līdzekļu lietošana (kodē F55);

6) Psihiski un uzvedības traucējumi Indijas kaņepju alkaloīdu lietošanas dēļ (F12), Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies sedatīvu un miega līdzekļu lietošanas dēļ (F13), Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies halucinogēnu lietošanas dēļ (F16), Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies tabakas lietošanas dēļ (F17), Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies gaistošu organisku šķīdinātāju lietošanas dēļ (F18), Psihiski un uzvedības traucējumi tādu vielu, kas nav sintētiskās narkotikas, lietošanas dēļ (kodē F19), Pārmērīga un aplamnieciska tādu vielu lietošana, kas nav ne antidepresanti, ne neopiātu analģētiskie līdzekļi (kodē F55);

7) Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ (F10).

Ja miršanas apliecībā dokumentēts vairāk nekā viens tai pašā prioritāšu grupā ietverts psihiskais vai uzvedības traucējums, kodē to, kas pirmais minēts.

4.2.9. Akūts reimatisms ar sirds iesaisti

Ja nav norādes par procesa aktivitāti nāves brīdī, reimatismu uzskata par aktīvu, ja sirds patoloģija (nevis terminālie stāvokli un bakteriāls endokardīts) atzīta par reimatisku vai akūta reimatisma dēļ vai ja tā precizēta kā akūta vai subakūta. Ja tādas norādes nav, tad par aktīvu procesu liecina termini "kardīts", "endokardīts", "sirds slimība", "miokardīts" un "pankardīts", ja intervāls starp slimības sākumu un nāvi ir mazāks par vienu gadu vai ja mirušais ir jaunāks par 15 gadiem, bet intervāls nav norādīts. "Perikardītu" uzskata par akūtu jebkurā vecumā.

4.2.10. Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas

Šādas patoloģijas uzskata par iedzimtām, ja tās izraisa nāvi šādā precizētā vecumā un nav norādes, ka tās iegūtas dzīves laikā:

  • līdz 1 gada vecumam: aneirisma, aortas stenoze, atrēzija, galvas smadzeņu atrofija, galvas smadzeņu cista, deformācija, orgāna nepareizs novietojums, ektopija, orgāna hipoplāzija, malformācija, pulmonāla stenoze, sirds vārstuļu kaite;
  • līdz 4 nedēļu vecumam: sirds slimība BCN, hidrocefālija BCN.

Ja intervāls starp slimības sākumu un nāvi un mirušā vecums parāda patoloģijas klātbūtni kopš dzimšanas, tad ikvienu slimību var uzskatīt par iedzimtu, pat ja medicīniskajā nāves cēloņa apliecībā tā nav tieši par tādu dēvēta.

Ja jaundzimušā vai zīdaiņa miršanas apliecībā minēta plaušu hipoplāzija kopā ar norādi par neiznēsātību, priekšlaicīgām dzemdībām, īsu gestācijas laiku vai mazu dzimšanas svaru, to kodē kā plaušu nenobriedumu (P28.0), bet nevis kā Q33.6.

4.2.11. Ievainojuma veids

Tad, ja nāve ir iestājusies XIX nodaļā (S00-T98) aprakstīta ievainojuma vai saindēšanās dēļ, šo ievainojumu vai saindēšanos kodē (XX (V01-89) nodaļa) kā nāves pamatcēloni.

Papildus nāves pamatcēlonim no XX nodaļas (V01-V89), kodē arī galveno ievainojumu (S00-T98). Ja miršanas apliecībā ir minēti vairāki ievainojumi, piemērojiet šādus norādījumus:

a) Ja atzīmēto ievainojumu vidū, I vai II daļā, ir virspusēji vai nenozīmīgi (triviāli) ievainojumi (tādi kā tie, kas minēti 7.1 pielikumā. Patoloģiski stāvokļi, kas nez vai var būt nāves cēlonis), galveno ievainojumu izvēlas tā, it kā virspusējais vai nenozīmīgais ievainojums nemaz nebūtu norādīts.

1. piemērs: I (a) Rokas sasitums un galvaskausa lūzums
(b) Kritiens no sastatnēm

Par nāves pamatcēloni kodē kritiens uz sastatnēm vai no tām (W12). Par galveno ievainojumu kodē galvaskausa un sejas kaulu lūzums, neprecizējot lokalizāciju (S02.9). Virspusējs augšējās ekstremitātes ievainojums, neprecizējot lokalizāciju (T11.0) tiek ignorēts.

b) Ja nopietni ievainojumi (tādi, kuri nav ne virspusēji, nedz arī nenozīmīgi (triviāli)) tiek norādīti gan apliecības I, gan II daļā, tad galveno ievainojumu izvēlas no I daļas. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad, saskaņā ar SSK-10 prioritāšu ranžējumu atbilstoši ievainojuma rakstura kodam, II daļā minētie ievainojumi šajā sarakstā (sk. 7.3. pielikumu) atrodas augstāk par I daļā minētajiem.

2. piemērs: I (a) Multipli krūškurvja bojājumi
(b) Autovadītājs, sadursme ar autobusu
II Smadzeņu traumas

Par nāves pamatcēloni kodē Vieglās automašīnas vadītāja ievainojumu sadursmē ar smago transportlīdzekli vai autobusu (V44.5). Par galveno ievainojumu kodē Multiplus krūškurvja ievainojumus (S29.7). Neprecizēts intrakraniāls bojājums (S06.9) prioritāšu sarakstā gan atrodas augstākā vietā par multipliem krūškurvja ievainojumiem, taču multiplie krūškurvja ievainojumi ir minēti I daļā un tādēļ tie paceļas pāri II daļā minētajiem ievainojumiem.

Ja nopietni ievainojumi ir atzīmēti tikai II daļā, izvēlieties galveno ievainojumu no II daļas.

c) Ja attiecīgajā miršanas apliecības daļā ir norādīts vairāk kā viens smags ievainojums, galveno izvēlieties saskaņā ar SSK-10 prioritāšu ranžējumu atbilstoši ievainojuma rakstura kodam (sk. pielikumu 7.3.). Ņemiet vērā, ka augstākā prioritātes pakāpe ir 1, bet zemākā – 6.

3. piemērs: I (a) Multipli krūškurvja bojājumi un smadzeņu bojājumi
(b) Autovadītājs, sadursme ar autobusu

Par nāves pamatcēloni kodē Vieglās automašīnas vadītāja ievainojumu sadursmē ar smago transportlīdzekli vai autobusu (V44.5). Par galveno ievainojumu kodē Neprecizētu intrakraniālu bojājumu (S06.9), jo tam, salīdzinājumā ar multipliem krūškurvja ievainojumiem (S29.7), ir augstāka vieta prioritāšu ranžējumā.

d) Ja vienam vai vairākiem attiecīgajā miršanas apliecības sadaļā atzīmētam smagam ievainojumam ir vienāda vai augstākā vieta ranžējumā, izvēlieties to, kas minēta pirmā. Tomēr pat tad, ja to vieta prioritāšu ranžējumā ir vienāda, allaž priekšroka dodama precīzāk aprakstītiem ievainojumiem, nevis apakšnodaļas T00-T07 (Vairāku ķermeņa apvidu ievainojumi) kodiem atbilstošajiem ievainojumiem.

4. piemērs: I (a) Multipli ievainojumi ar aortas plīsumu
(b) Autovadītājs, sadursme ar autobusu

Par nāves pamatcēloni kodē Vieglās automašīnas vadītāja ievainojumu sadursmē ar smago transportlīdzekli vai autobusu (V44.5). Par galveno ievainojumu kodē aortas plīsumu. Multipliem ievainojumiem (T07) un torakālās aortas bojājumam (S25.0) ir vienlīdz augsta vieta prioritāšu sarakstā, taču precizāk aprakstītajam ievainojumam dodama priekšroka salīdzinājumā ar ievainojumu, kas atbilst T00- T07 apakšnodaļas kodiem.

4.2.12. Saindēšanās ar zālēm, medikamentiem un bioloģiskām vielām

Ja lietota dažādi kodējamu medikamentu kombinācija, rīkojas šādi:

(A) Nāves pamatcēloņa izvēle:

(i) Ja viena kombinācijas sastāvdaļa ir precizēta kā svarīgākais nāvi izraisošais faktors, tad izmanto tai atbilstošu kodu.

5. piemērs: I (a) Saindēšanās ar heroīnu
II Toksisks alkohola un funitrazepāma līmenis

Kodē nejaušu saindēšanos ar heroīnu (X42). Norādot I daļā tikai saindēšanos ar heroīnu, bet pieminot II daļā pārējās vielas kā nāves iestāšanos veicinošus faktorus, apliecības izsniedzējs ir norādījis, ka galvenais nāves cēlonis bijis heroīns.

6. piemērs: I (a) Saindēšanās ar amfetamīnu
II Toksisks heroīna un funitrazepāma līmenis

Kodē nejaušu saindēšanos ar amfetamīnu (X41). Norādot I daļā tikai saindēšanos ar amfetamīnu, bet pārējās vielas pieminot tikai II daļā kā nāves iestāšanos veicinošus cēloņus, apliecības izsniedzējs ir norādījis, ka no visām vielām galvenais nāves cēlonis bijis amfetamīns.

7. piemērs: I (a) Saindēšanās ar alkoholu
II Toksisks heroīna un funitrazepāma līmenis

Kodē nejaušu saindēšanos ar alkoholu (X45). Norādot I daļā tikai saindēšanos ar alkoholu, bet pieminot II daļā pārējās vielas kā nāves iestāšanos veicinošus faktorus, apliecības izsniedzējs ir norādījis, ka galvenais nāves cēlonis bijis alkohols.

ii) Ja neviena no vielām nav norādīta kā svarīgākais nāvi izraisošais faktors, vajadzētu iegūt paskaidrojošu informāciju no apliecības izsniedzēja.

iii) Ja nav izdevies iegūt paskaidrojošu informāciju, tad kodējiet alkohola un vielu (medikamentu) kombināciju atbilstoši vielai (medikamentam). Ja notikusi cita veida saindēšanās ar vairākiem medikamentiem, izvēlaties piemērotu kodu, kas atbilstu kategorijai "citi".

8. piemērs: I (a) Nejauša heroīna un amfetamīna pārdozēšana

Kodē nejaušu saindēšanos ar citiem un neprecizētiem ārstniecības līdzekļiem, medikamentiem un bioloģiskām vielām (X44). Neviena no I daļā uzskaitītajām narkotiskajām vielām nav norādīta kā svarīgākais nāvi veicinošais faktors un nav īpaša koda šo abu vielu kombinācijai.

iv) Ja vienā ierakstā par saindēšanos ir norādīti kodi F10-F19, tad jārīkojas šādi:

F10-F19 Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ

ar norādi par:
X40-X49 Nejauša saindēšanos un indīgu vielu iedarbe, kodē X40-X49
X60-X69 Tīša saindēšanos un indīgu vielu iedarbe, kodē X60-X69
X85-X90 Uzbrukums, izmantojot kaitīgas vielas, kodē X85-X90
Y10-Y19 Saindēšanās un saskare ar medikamentiem, ķimikālijām vai kaitīgām vielām, kodē ar Y10-Y19
Ja ceturtā zīme ir .0 (Akūta intoksikācija), kodē ar X40-X49, X60-X69, X85-X90 vai Y10-Y19.

Sk. 4.1.11. sadaļā par gadījumos, ja vairāki ar F10-F19 kodēti stāvokļi ir dokumentēti vienuviet.

B) Visbīstamākās narkotiskās vielas (medikamenta) identificēšana, lai kodēšanu veiktu atbilstoši galvenā kaitējuma raksturam

Lai iegūtu noderīgu statistisko informāciju par vairāku narkotisko vielu (medikamentu) izraisītajiem nāves gadījumiem, ir ļoti svarīgi, lai atbilstoši kaitējuma raksturam tiktu identificēta visbīstamākā viela (medikaments), papildinot ziņas par nāves pamatcēloni (sk. arī Ievainojuma veids, 4.2.11.). Izvēloties atbilstoši kaitējuma raksturam kodu visbīstamākajai vielai (medikamentam), piemērojiet šādus norādījumus.

Ja kāda kombinācijas sastāvdaļa ir precizēta kā nāves cēlonis, kodējiet šīs sastāvdaļas galvenā kaitējuma raksturu. Ja neviena sastāvdaļa nav norādīta par nāves cēloni, kodējiet alkohola un vairāku narkotisko vielu (medikamentu) kombināciju. Ja klasifikācijā kādai vielu (medikamentu) kombinācijai paredzēts īpašs kods, piemēram, jaukti citur neklasificēti pretepilepsijas līdzekļi (T42.5), tad lietojiet šo kodu. Ja kombinācijai nav pieejams īpašs piemērots kods, izvēlaties galvenā kaitējuma rakstura kodu atbilstoši šādi sarindotām prioritātēm:

  1. Opioīdi (T40.0-T40.2)
    Ja opioīdus saturošai vielu kombinācijai atbilst vairāk nekā viena ceturtā apakškoda zīme diapazonā T40.0-T40.2, kodē ar T40.2.
  2. Kokaīns (T40.5)
  3. Psihostimulanti ar aplamnieciska (ļaunprātīga) lietojuma potenciālu (T43.6) Jāiekļauj: amfetamīns un tā atvasinājumi.
  4. Sintētiskās narkotikas un citas un neprecizētas narkotikas (T40.3-T40.4, T40.6) Ja sintētiskās narkotikas saturošai vielu kombinācijai atbilst vairāk nekā viena ceturtā apakškoda zīme diapazonā T40.3-T40.4, kodē ar T40.4. Ja sintētiskās narkotikas saturošai vielu kombinācijai atbilst vairāk nekā viena ceturtā apakškoda zīme diapazonā T40.3-T40.4 kopā ar citu un neprecizētu narkotisko vielu, kas atbilst kodam T40.6, kodē ar T40.6.
  5. Antidepresanti (T42.0-T43.2) Ja antidepresantus saturošai vielu kombinācijai atbilst vairāk nekā viena ceturtā apakškoda zīme diapazonā T43.0- T43.2, kodē ar T43.2.
  6. Neopioīdie analgētiskie līdzekļi (T39.-) Ja neopioīdos analgētiskos līdzekļus saturošai vielu kombinācijai atbilst vairāk nekā viena ceturtā apakškoda zīme diapazonā T39.0-T39.4, kodē ar T39.8.
  7. Iepriekš sarakstā neminēti medikamenti un ķīmiskās vielas Ja miršanas apliecība minēta vairāk nekā viena šāda viela, kodējiet to, kas minēta pirmā. Ja atrodamas vairākas vienā prioritāšu grupas iekļautas narkotiskās vielas, kodējiet to, kas minēta pirmā.
9. piemērs: I (a) Heroīna, kokaīna, diazepāma un amitriptilīna pārdozēšana

Nāves pamatcēlonis: Kodē nejaušu saindēšanos ar citiem un neprecizētiem ārstniecības līdzekļiem, medikamentiem un bioloģiskām vielām (X44). Neviena no I daļā uzskaitītajām narkotiskajām vielām nav norādīta kā svarīgākais nāvi izraisošais faktors un nav īpaši piemērota koda šo vielu kombinācijai.

Galvenā kaitējuma raksturs: Kodē saindēšanos ar heroīnu (T40.1). Sarindotajā prioritāšu sarakstā heroīns ir 1. grupā, kokaīns (T40.5) – 2. grupā, diazepāms (T42.4) – 7. grupā un amitriptilīns (T43.0) – 5.grupā.

10. piemērs: I (a) Nejauša saindēšanās ar alkoholu, heroīnu un diazepāmu

Nāves pamatcēlonis: Kodē nejaušu saindēšanos ar citiem un neprecizētiem ārstniecības līdzekļiem, medikamentiem un bioloģiskām vielām (X44). Saindēšanos ar alkohola un narkotisko vielu (medikamentu) kombināciju kodē atbilstoši vielai (medikamentam) (sk. instrukciju 4.2.12. A.iii). Neviena no I daļā uzskaitītajām narkotiskajām vielām nav norādīta kā svarīgākais nāvi izraisošais faktors un nav īpaši piemērota koda šo vielu kombinācijai.

Galvenā kaitējuma raksturs: Kodē saindēšanos ar heroīnu (T40.1). Sarindotajā prioritāšu sarakstā heroīns ir 1.grupā, bet diazepāms (T42.4) – 7.grupā.

4.2.13. Ārēji cēloņi

Ārējo cēloņu kodus (V01-Y89) izmanto par primāriem kodiem viencēloņa kodēšanā un pamatcēloņu grupēšanā vienīgai tad, ja patoloģiskais stāvoklis atbilst XIX nodaļai (Ievainojuma, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas).

I-XVIII nodaļai atbilstošajām patoloģijām pamatcēloņus kodē ar šo nodaļu kodiem. Ārējo cēloņu nodaļas kodus šajos gadījumos var izmantot, ja vēlas, par papildkodiem.

Ja ir dokumentēta ārējo notikumu secība, Galvenais princips un izvēles noteikumi jāpiemēro parastajā kārtībā un jāizvēlas pirmo ārējo notikumu, kas ietekmējis mirušo.

11. piemērs: I (a) Hipotermija
(b) Aukstuma ietekme
(c) Vieglās automašīnas vadītājs, nobraucis no ceļa, noripojis pa uzbērumu un bijis ieslodzīts mašīnā trīs dienas, līdz ticis atrasts

Kodē vieglās automašīnas vadītāja savainojumu transporta nelaimes gadījumā bez sadursmes (V48.5).

4.2.14. Izteikumi, kuros apšaubīta diagnoze

Neņem vērā izteikumus, kas apšauba diagnozi, piemēram, "acīmredzot", "domājams", "iespējams" u.tml., kas norāda uz diagnozes neskaidrību un apstrīd tās precizitāti, jo ieraksti apliecībā bez šīm piebildēm atšķiras tikai pēc to ticamības.

Tad, ja apliecības izsniedzējs lietojis "vai nu ... vai ...", vai kādu pēc nozīmes līdzīgu izteicienu, lai paustu, ka nāve iestājusies viena vai otra nāves cēloņa dēļ, piemērojami šādi norādījumi.

1. Viens un tas pats stāvoklis vai nu vienā vai citā vietā:

a. Kodē atbilstoši aptverošajai grupas vai anatomiskās sistēmas kategorijai, pie kuras pieder abas dokumenētās vietas.

12. piemērs: I (a) Nieru vai urīnpūšļa vēzis

Kodē kā ļaundabīgu audzēju ar kodu Urīnizvadorgāni, neprecizēti (C68.9).

b. Ja atzīmētās vietas pieder dažādām anatomiskajām sistēmām, kā arī tad, ja orgānu grupai vai anatomiskajai sistēmai nav kopējas kategorijas, kodē slimības vai patoloģiskā stāvokļa kategoriju.

13. piemērs: I (a) Virsnieres vai nieru vēzis

Izmanto kodu Ļaundabīgs audzējs, neprecizējot primāro lokalizāciju (C80.9), jo virsnieres un nieres pieder dažādām anatomiskajām sistēmām.

2. Vai nu viens vai otrs patoloģiskais stāvoklis, bet vienā un tai pašā vietā vai sistēmā

a. Ja atzīmētajiem patoloģiskajiem stāvokļiem atbilst dažādi viena trīszīmju koda četrzīmju apakškodi, tad kodēšana izmanto četrzīmju apakškodu "neprecizēts".

14. piemērs: I (a) Arteriosklerotiska sirds slimība vai koronāro asinsvadu aneirisma

Kodē Neprecizēta hroniska sirds išēmiska slimība (I25.9).

b. Ja atzīmētajiem patoloģiskajiem stāvokļiem atbilst dažādi trīszīmju kodi, bet SSK-10 ir paredzēts aptverošs, uz slimību kopumā attiecināms kods, izmanto aptverošo kodu.

15. piemērs: I (a) Miokarda infarkts vai koronāro asinsvadu aneirisma

Kodē ar aptverošo sirds išēmiskas slimības kodu (I25.9).

c. Ja atzīmētajiem patoloģiskajiem stāvokļiem atbilst dažādi trīszīmju kodi un nav paredzēts aptverošs, uz slimību kopumā attiecināms kods, tad kodēšanai izmanto aptverošu kodu atbilstoši attiecīgās anatomiskajā lokalizācijas vai sistēmas slimībai.

16. piemērs: I (a) Tuberkuloze vai plaušu vēzis

Kodē kā Citas plaušu slimības (J98.4). Abi patoloģiskie stāvokļi saistīti ar plaušām.

17. piemērs: I (a) Insults vai infarkts (Trieka vai sirdstrieka)

Izmanto kodu Citi un neprecizēti asinsrites sistēmas bojājumi (I99). Abi patoloģiskie stāvokļi saistīti ar asinsrites sistēmu.

3. Vai nu viens patoloģiskais stāvoklis vai otrs, kā arī vai nu viena lokalizācija vai otra

Ja kā "vai nu ... vai" tiek dokumentētas dažādas slimības dažādās anatomiskajās sistēmās, izmanto kodu
Citi precizēti vispārīgi simptomi un pazīmes (R68.8).

18. piemērs: I (a) Žultspūšļa kolikas vai koronāro asinsvadu tromboze

Kodē Citi precizēti vispārīgi simptomi un pazīmes (R68.8).

4. Vai nu slimība vai ievainojums

Ja kā nāves cēlonis ir norādīta vai nu slimība vai ievainojums, tad izmanto kodu Citi nenoteikti un neprecizēti nāves cēloņi (R99).

19. piemērs: I (a) Koronārā oklūzija vai karadarbības laikā gūti ievainojumi

Kodē Citi nenoteikti un neprecizēti nāves cēloņi (R99).

4.2.15. Humānā imūndeficīta vīruss (HIV)

Kad asinspārliešana tikusi veikta jebkāda stāvokļa ārstēšanas laikā (piem., asinsrades sistēmas traucējumu dēļ) un inficēta asinsdonora dēļ notikusi inficēšanās ar HIV, par pamatcēloni kodējiet HIV, nevis ārstēto stāvokli.

20. piemērs: I (a) Kapoši sarkoma
(b) HIV
(c) Asins pārliešana
(d) Hemofīlija
1 gads
3 gadi
5 gadi
kopš dzimšanas

Kodē HIV.

21. piemērs: I (a) Pneumocystis carinii [jirovecii]
(b) HIV
(c) Liesas plīsums
(d) Uzbrukums – kautiņš
6 mēneši
5 gadi
7 gadi
7 gadi

Kodē HIV.

4.2.16. Nāve ar dzemdniecību saistītu cēloņu dēļ

a) Bieži vien ir grūti identificēt mātes nāves cēloņus, sevišķi netiešu ar dzemdniecību saistītu faktoru dēļ. Ja radušās aizdomas par to, ka nāves cēlonis varētu būt saistīts ar dzemdniecību, piemēram, I daļā nav nekas, kas saistīts ar dzemdniecību, bet II daļā ir pieminēta grūtniecība vai dzemdības, tad vajadzētu iegūt paskaidrojošu informāciju no apliecības izsniedzēja. Sevišķi svarīgi tas ir valstīs, kurās ir ļoti augsts mātes mirstības gadījumu skaits. Ja nav iespējams iegūt papildinformāciju, tad visus gadījumus, ja I daļā pieminēta grūtniecība vai dzemdības, uzskata par saistītiem ar dzemdniecību, bet tas nav attiecināms uz gadījumiem, ja grūtniecība vai dzemdības ir minētas tikai II daļā.

b) Aprēķinot mātes mirstības rādītājus, jāatceras, ka jāiekļauj arī noteikti gadījumi, kas netiek kodēti ar XV nodaļas kodiem (O kodiem), ja tie atbilst 4.2.15.a sadaļā minētajām prasībām par netiešiem ar dzemdniecību saistītiem cēloņiem. Šie gadījumi ir uzskaitīti XV nodaļas sākumā ievietotajā piezīmē Nav jāiekļauj:.

c) Daži ar dzemdniecību saistītie nāves gadījumi netiek iekļauti mātes mirstības rādītāju aprēķinos. Tie ir gadījumi, kad nāve iestājas vairāk nekā 42 dienas pēc dzemdībām (sk. "Mātes mirstības" definīciju SSK-10 2. sējuma 134. lpp.).

4.2.17. Patoloģiski stāvokļi, kas var izraisīt diabētu

7.2. pielikumā uzskaitīti patoloģiski stāvokļi, kas var izraisīt diabētu. Šajā sarakstā atrodama pieņemamā secība gadījumos, kad diabēts radies citu slimību dēļ.

4.3. Perinatālā mirstība: norādījumi par nāves apliecināšanu un kodēšanas noteikumi

4.3.1. Perinatālās nāves apliecināšana

Ja vien iespējams, aizpilda īpašu perinatālās nāves cēloņa apliecību, kurā cēloņus norāda šādā secībā:

(a) augļa vai zīdaiņa pamatslimība vai stāvoklis;
(b) citas augļa vai zīdaiņa slimības vai stāvokli;
(c) augli vai zīdaini ietekmējoša mātes pamatslimība vai stāvoklis;
(d) citas augli vai zīdaini ietekmējošas mātes slimības vai stāvokli;
(e) citi būtiski apstākļi.

Apliecībā jābūt identificējošām ziņām par svarīgiem datumiem un laiku, norādei par bērna dzīvi vai nedzīvi dzimšanu un autopsijas rezultātiem.

Pilnvērtīgai perinatālās mirstības analīzei līdztekus informācijai par nāves cēloņiem nepieciešamas šādas ziņas par māti un bērnu ne vien perinatālās nāves gadījumos, bet arī par visiem dzīvi dzimušajiem:

Māte

Dzimšanas datums

Iepriekšējo grūtniecību skaits: dzīvi dzimuši/ nedzīvi dzimuši/ aborti

Iepriekšējās grūtniecības laiks un iznākums: dzīvi dzimis/ nedzīvi dzimis/ aborts

Pašreizējā grūtniecība:

  • pēdējā menstruālā cikla pirmā diena (ja nezināma, tad aprēķinātais grūtniecības ilgums pilnās nedēļās);
  • antenatālā aprūpe – divi vai vairāki apmeklējumi: jā/ nē/ nav zināms;
  • dzemdības: normālas spontānas galvas priekšguļa/ citas (precizēt).

Bērns

Dzimšanas svars gramos

Dzimums: zēns/ meitene/ nenosakāms

Viens auglis/ pirmais dvīnis/ otrais dvīnis/ citi daudzaugļu grūtniecībā dzimušie

Ja nedzīvi dzimis, kad iestājusies nāve: pirms dzemdībām/ dzemdību laikā/ nav zināms

Citi dati, kas var būt apliecībā, ir tuvākas ziņas par dzemdību pieņēmēju (klāt esošu personu): ārsts/ vecmāte/ cita apmācīts persona (precizēt)/ cita persona (precizēt).

Papilddatu savākšanas metodes var būt atšķirīgas atbilstoši dzimtsarakstu reģistrācijas sistēmai katrā zemē. Valstīs, kur reģistrē nedzīvi dzimušos vai agrīnās neonatālās nāves gadījumos, varētu lietot "Perinatālās nāves cēloņa apliecībai" (sk. 90. lpp.) līdzīgu veidlapu. Citādi nepieciešamas īpašas pūles (piem., salīdzinot izrakstus par dzimšanas un nāves gadījumiem), lai iegūtu papilddatus un nāves cēloni.

Ja dzimtsarakstu reģistrācijas prasību dēļ ir sarežģīti lietot vienotu miršanas apliecību dzīvi un nedzīvi dzimušiem, tad šo problēmu varētu risināt, izsniedzot īpašas apliecības nedzīvi dzimušiem un agrīnās neonatālās nāves gadījumiem. Katru apliecību tad veido atbilstoši ieteiktajai nāves cēloņa apliecības veidlapai.

4.3.2. Nāves cēloņu formulējums

Apliecībā ir 5 rindas perinatālās nāves cēloņu ierakstiem, ko apzīmē ar burtiem no (a) līdz (e). Rindās (a) un (b) jāreģistrē zīdaiņa vai augļa slimības vai stāvokli: vienu vissvarīgāko – (a) rindā un pārējos, ja tādi ir, – (b) rindā. Ar jēdzienu "vienu vissvarīgāko" saprot patoloģiju, kurai, pēc apliecības izsniedzēja domām, ir vislielākā nozīme augļa vai zīdaiņa nāvē. Nāves veids, piemēram, sirds mazspēja, asfiksija vai anoksija, nav aprakstāms (a) rindā, ja vien tā nav vienīgā zināmā augļa vai zīdaiņa patoloģija. Tas pats attiecināms arī uz neiznēsātību.

Perinatālās nāves cēloņa apliecība

Uzsverams, (c) un (d) rindā jāieraksta visas mātes slimības vai stāvokļi, kam, pēc apliecības izsniedzēja domām, varētu būt nelabvēlīga ietekme uz zīdaini vai augli. Gluži tāpat, vienu, vissvarīgāko no tiem, ieraksta (c) rindā un pārējos, ja tādi ir, - (d) rindā. Rinda (e) ir paredzēta citiem apstākļiem, kuri ietekmēja nāves iestāšanos, bet nav uzskatāmi par zīdaiņa vai mātes slimību vai patoloģisku stāvokli, piemēram, dzemdības bez dzemdību pieņēmēja līdzdalības.

Šādi piemēri ilustrē nāves cēloņu formulējumu dažos gadījumos.

1. piemērs: Sieviete, kuras iepriekšējās grūtniecības beigušās ar spontāniem abortiem 12. un 18. nedēļā, stacionēta 24. grūtniecības nedēļā priekšlaicīgu dzemdību dēļ. Spontānās dzemdībās piedzima 700 g smags jaundzimušais, kurš nomira pirmajā dzīves dienā. Galvenā atrade autopsijā bija "nenobriedušas plaušas".
Perinatālās nāves cēloņi:
(a) Nenobriedušas plaušas
(b) --
(c) Priekšlaicīgas dzemdības, kuru cēlonis nezināms
(d) Atkārtoti spontāni aborti
(e) --
2. piemērs: Pirmā grūtniecība 26 gadu vecai sievietei. Anamnēzē regulāri menstruālie cikli. Grūtniecības uzskaitē stājusies 10. grūtniecības nedēļā. 30.-32. grūtniecības nedēļā klīniski pamanīta augļa attīstības aizkavēšanās, kas apstiprināta 34. nedēļā. Tai nebija skaidra cēloņa, atskaitot asimptomātisku bakteriūriju. Tika veikts ķeizargrieziens, un piedzima dzīvs zēns ar svaru 1600 g. Placentā bija infarkti, un tā svēra 300 g. Jaundzimušajam attīstījās respiratoriskā distresa sindroms, kurš padevās ārstēšanai. Bērns pēkšņi nomira trešajā dzīves dienā. Autopsija atklāja plašas plaušu hialīnās membrānas un masīvu intraventrikulāru asinsizplūdumu.
Perinatālās nāves cēloņi:
(a) Intraventrikulārs asinsizplūdums
(b) Respiratoriskā distresa sindroms; augļa augšanas atpalicība
(c) Placentas mazspēja
(d) Bakteriūrija grūtniecības laikā, ķeizargrieziena operācija (e) --
3. piemērs: Diabēta slimniecei, kura pirmās grūtniecības laikā netika pietiekami kontrolēta, 32. grūtniecības nedēļā attīstījās megaloblastiska anēmija. 38. nedēļā tika inducētas dzemdības. Notika spontānas dzemdības ar 3200 g smagu jaundzimušo. Bērnam attīstījās hipoglikēmija, un viņš nomira 2. dienā. Autopsijā atrada kopēju arteriālo vadu (truncus arteriosus).
Perinatālās nāves cēloņi:
(a) Kopējs arteriālais vads (truncus arteriosus)
(b) Hipoglikēmija
(c) Diabēts
(d) Megaloblastiska anēmija
(e) --
4. piemērs: 30 gadu vecai vesela četrgadīga zēna mātei grūtniecība noritēja normāli, neskaitot daudzūdeņainību. Rentgenoloģiskā izmeklēšana 36. grūtniecības nedēļā atklāja iespējamu anencefāliju. Tika inducētas dzemdības. Piedzima 1500 g smags nedzīvs anencefālisks auglis.
Perinatālās nāves cēloņi:
(a) Anencefālija
(b) --
(c) Daudzūdeņainība
(d) --
(e) --

4.3.3. Perinatālās mirstības cēloņu statistiskā uzskaite

Perinatālās mirstības statistiskajā izpētē vislielāko labumu varētu sniegt visu perinatālās nāves cēloņa apliecībā (sk. ieteicamo veidlapu 90. lpp.) reģistrēto datu daudzcēloņu analīze. Ja tas nav praktiski iespējams, jāveic vismaz augļa vai zīdaiņa pamatslimības vai stāvokļa ((a) rinda) un augli vai zīdaini ietekmējošās mātes pamatslimības vai stāvokļa ((c) rinda), kā arī šo patoloģisko stāvokļu savstarpējo sakarību analīze. Ja atsevišķi pētī tikai vienu apstākli (piem., ja agrīnās neonatālās nāves gadījumus iekļauj visu vecumgrupu viencēloņa mirstības analīzes tabulās), tad izvēlas augļa vai zīdaiņa pamatslimību vai stāvokli ((a) rinda).

4.3.4. Nāves cēloņu kodēšana

Katru (a), (b), (c) un (d) rindā reģistrēto patoloģiju kodē atsevišķi; (c) un (d) rindā reģistrētās augli vai zīdaini ietekmējošās mātes patoloģijas kodē ar P00-P04, un šos kodus (a) un (b) rindā neizmanto; (a) rindā minētā augļa vai zīdaiņa patoloģiskā stāvokļa kodēšanai var izmantot ikvienu kodu, neskaitot P00-P04, bet visbiežāk tie ir P05-P96 (Perinatālā periodā sākušies stāvokļi) vai Q00-Q99 (Iedzimtas kroplības). Tādējādi (a) un (c) rindā var lietot tikai vienu kodu, bet (b) un (d) rindā var kodēt visas tur ierakstītās patoloģijas.

Papildziņām par atsevišķiem perinatālās nāves gadījumiem paredzēta (e) rinda; tās parasti nekodē. Tomēr, ja ir vēlama (e) rindā reģistrēto apstākļu statistiska analīze, XX un XXI nodaļā var atrast dažus piemērotus kodus; citos gadījumos lietotājiem jāveido sava šīs informācijas kodēšanas sistēmu.

4.3.5. Kodēšanas noteikumi

Perinatālās nāves apliecībās neizmanto vispārējās mirstības analīzei paredzētos izvēles noteikumus. Ja nākas saņemt kodēšanai perinatālās nāves apliecības, kurās nāves cēloņi nav reģistrēti saskaņā ar izklāstītajiem norādījumiem un šīs apliecības neizdodas labot, noskaidrojot neprecizitātes ar to izsniedzēju, jāizmanto šādi noteikumi.

P1. noteikums. Nāves veids vai neiznēsātība ierakstīta (a) rindā

Ja sirds mazspēja, asfiksija vai anoksija (ikviens ar P20.- vai P21.- kodējams stāvoklis) vai neiznēsātība (ikviena no P07.- kodējamām patoloģijām) reģistrēta (a) rindā un citas augļa vai zīdaiņa patoloģijas dokumentētas (a) vai (b) rindā, kodē pirmo minēto no šiem citiem stāvokļiem, it kā tas vienīgais būtu reģistrēts (a) rindā; tad (a) rindā ierakstītā patoloģija nonāks (b) rindā.

1. piemērs: Dzīvi dzimis; miris 4.dienā Kodēšana
(a) Neiznēsātība Q05.9
(b) Spina bifida P07.3
(c) Placentas mazspēja P02.2
(d) --
Neiznēsātību kodē (b ) rindā un spina bifida (a) rindā.
2. piemērs: Dzīvi dzimis; miris pēc 50 min. Kodēšana
(a) Smaga asfiksija dzemdību laikā
Hidrocefālija
Q03.9
(b) --
(c) Neiespējamas dzemdības P03.1
(d) Smaga preeklampsija P00.0
Smagu asfiksiju dzemdību laikā kodē (b) rindā un hidrocefāliju (a) rindā.

P2. noteikums. Divas vai vairāk patoloģijas ir ierakstītas (a) vai (c) rindā

Ja divas vai vairākas patoloģijas ir ierakstītas apliecības (a) vai (c) rindā, tad pirmo no tām kodē kā vienīgo (a) vai (c) rindā reģistrēto, bet pārējās kodē attiecīgi (b) vai (d) rindā.

3. piemērs: Nedzīvi dzimis; nāve iestājusies pirms dzemdību sākuma Kodēšana
(a) Smaga malnutrīcija
Grūtniecības laikam neatbilstoši viegls auglis
Antenatāla anoksija
P05.0
(b) -- P20.9
(c) Smaga preeklampsija
Placenta praevia
P00.0
(d) -- P02.0
Grūtniecības laikam neatbilstoši vieglu augli ar malnutrīciju kodē (a) rindā, bet antenatālu anoksiju kodē (b) rindā. Smagu preeklampsiju kodē (c) rindā un placentas priekšguļu (d) rindā.
4. piemērs: Dzīvi dzimis; miris 2.dienā Kodēšana
(a) Traumatisks subdurāls asinsizplūdums
Masīva mekonija aspirācija
Intrauterīna anoksija
P10.0
(b) Hipoglikēmija
Pārnēsāta grūtniecība
P24.0
P20.9
P70.4
P08.2
(c) Stangu dzemdības P03.2
(d) Smaga preeklampsija P00.0
Traumatisku subdurālu asinsizplūdumu kodē (a) rindā, bet pārējās (a) rindā reģistrētās patoloģijas kodē (b) rindā.

P3. noteikums. Apliecības (a) vai (c) rinda nav ierakstu

Ja (a) rindā ieraksta nav, bet (b) rindā ir reģistrētas augļa vai zīdaiņa patoloģijas, tad pirmo minēto no tām kodē (a) rindā. Ja ieraksta nav ne (a) rindā, ne (b) rindā, tad nedzīvi dzimušiem (a) rindā izmanto kodu P95 (Augļa nāve nenoteikta cēloņa dēļ) un agrīnas neonatālas nāves gadījumiem P96.9 (Neprecizēti stāvokli, kas sākas perinatālā periodā).

Līdzīgi, ja nav ierakstu (c) rindā, bet (d) rindā ir minētas mātes patoloģijas, tad pirmo no tām kodē (c) rindā. Ja ierakstu nav ne (c), ne (d) rindā, ieteic (c) rindai lietot mākslīgus kodus, piemeram, xxx.x, lai norādītu, ka mātes patoloģija nav dokumentēta.

5. piemērs: Dzīvi dzimis; miris pēc 15 min. Kodēšana
(a) -- P10.4
(b) Smadzenīšu telts plīsums
Respiratoriskā distresa sindroms
P22.0
(c) -- xxx.x
(d) --
Smadzenīšu telts plīsumu kodē (a) rindā, (c) rindu kodē ar xxx.x.
6. piemērs: Dzīvi dzimis; miris 2.dienā Kodēšana
(a) -- P95
(b) --
(c) -- P00.0
(d) Eklampsija (ilgstošs esenciālā hipertensija)
(a) rindā kodē augļa nāvi nenoteikta cēloņa dēļ, eklampsiju kodē (c) rindā.

P4. noteikums. Neatbilstošās rindās ierakstītas patoloģijas

Ja mātes patoloģija (piem., ar P00-P04 kodējami stāvokļi) ierakstīta (a) vai (b) rindā, vai arī ja zīdaiņa vai augļa patoloģiskie stāvokli ir ierakstīti (c) vai (d) rindā, tad diagnozes kodē tā, it kā tās būtu ierakstītas atbilstošajās rindās.

Ja zīdaiņa, augļa vai mātes patoloģiskie stāvokļi ir kļūdaini reģistrēti (e) rindā, to kodē kā mātes vai augļa papilddiagnozi atbilstoši (b) vai (d) rindā.

7. piemērs: Nedzīvi dzimis; miris pēc dzemdību darbības sākuma Kodēšana
(a) Smaga intrauterīna hipoksija P20.9
(b) Ilgstošs pakauša priekšguļas mugurējais veids P07.3
(c) -- P03.1
(d) -- P03.2
(e) Apgrūtinātas stangu dzemdības
Ilgstošu pakauša priekšguļas mugurējo veidu kodē (c) rindā; apgrūtinātas stangu dzemdības kodē (d) rindā.

4.4. Saslimstība

Sagatavojot SSK Sesto redakciju, kuru pieņēma 1948. gadā, redakcijas komisija saņēma daudzus sabiedrības veselības administratoru un veselības aprūpes vadītāju, sociālās nodrošināšanas iestāžu un dažādu veselības nozaru pētnieku iesniegumus, kuros viņi prasīja veidot klasifikāciju, kas būtu piemērota arī saslimstības statistikai. Tādēļ SSK pārveidoja, lai, papildus tradicionālajam lietojumam, to varētu izmantot saslimstības datu grupēšanai. Arī turpmākās redakcijās īpaši tika izvērsti tieši saslimstības izpētes aspekti. Saslimstības datus arvien plašāk lieto veselības politikas un programmu veidošanā, to izpildes vadīšanā, monitorēšanā un novērtēšanā, epidemioloģijā riska grupu noteikšanā un klīniskajā zinātnē (ieskaitot slimību biežuma pētījumus dažādās sociālekonomiskajās grupās).

Viencēloņa saslimstības analīzē pēta to galveno patoloģiju, kura ārstēta vai kuras dēļ persona tikusi izmeklēta noteiktas veselības aprūpes epizodes laikā. Galvenā patoloģija ir tā, kas diagnosticēta veselības aprūpes epizodes beigās un kas primāri radīja šim pacientam nepieciešamību pēc izmeklēšanas vai ārstēšanas. Ja šādi patoloģiski stāvokli ir vairāki, tad izvēlas to, kura dēļ patērēts vairāk resursu. Ja diagnoze nav noteikta, par galveno patoloģisko stāvokli izvēlas galveno simptomu, anomālu atradi vai problēmu.

Līdztekus galvenajai patoloģijai dokumentācijā, kur vien iespējams, īpaši jāuzskaita citi stāvokļi vai problēmas, ar kurām bijusi saskare veselības aprūpes epizodē. Par citiem patoloģiskiem stāvokļiem uzskata tos, kas ietekmējuši pacienta aprūpi un pastāvējuši vienlaikus ar galveno diagnozi vai radušies šīs veselības aprūpes epizodes laikā. Ar iepriekšējo epizodi saistītie patoloģiskie stāvokli, ja vien tie neietekmē šo epizodi, nav jāuzskaita.

Aprobežojoties ar vienas patoloģijas analīzi katrā epizodē, var zaudēt daļu pieejamās informācijas. Tādēļ ieteic, kur vien tas īstenojams, veikt daudzcēloņu kodēšanu un analīzi rutīnstatistikas datu papildināšanai. Jārīkojas atbilstoši vietējiem norādījumiem, jo starptautiski noteikumi vēl nav iedibināti. Veidojot lokālās informācijas vākšanas shēmas, allaž noderīga ir citās zemēs gūtā pieredze.

4.4.1. Norādījuma par diagnostisko ierakstu veikšana saslimstības datu viencēloņa analīzei

Vispārīgi apsvērumi

Ārstniecības personai, kas atbildīga par pacientu ārstēšanu, katrā veselības aprūpes epizodē jāizvēlas ierakstam galvenā patoloģija un jebkuri citi patoloģiskie stāvokli. Šī informācija sistemātiski sakārtojama, izmantojot ierakstu veikšanas standartmetodes. Pienācīgi aizpildīts ieraksts ir absolūti nepieciešams labai pacienta aprūpei un ir vērtīgs epidemioloģisku un arī citu statistikas datu avots saslimstības un veselības aprūpes problēmu izpētei.

Specifiskums un detaļas

Katram apgalvojumam diagnostiskā ierakstā jābūt, cik vien iespējams, informatīvam, lai patoloģiskajiem stāvokļiem varētu izvēlēties visprecīzāko SSK kodu. Šādu diagnostisku ierakstu piemēri:

  • urīnpūšļa trīsstūra pārejas šūnu karcinoma;
  • akūts apendicīts ar perforāciju;
  • diabētiska katarakta, insulīnatkarība;
  • meningokoku perikardīts;
  • antenatāla aprūpe grūtniecības izraisītas hipertensijas dēļ;
  • diplopija pēc alerģiskas reakcijas pret pareizi lietotu antihistamīna līdzekli;
  • gūžas locītavas osteoartroze ciskas kaula veca lūzuma dēļ;
  • ciskas kaula kakliņa lūzums pēc kritiena mājās;
  • plaukstas trešās pakāpes apdegums.

Neprecīzas diagnozes vai simptomi

Ja diagnoze līdz veselības aprūpes epizodes beigām nav noskaidrota, tad izvēlas to atradi, kura visskaidrāk un ticamāk raksturo patoloģisko stāvokli, kas izraisīja nepieciešamību pēc dokumentētās aprūpes vai izmeklēšanas. Pareizāk ir noteikt simptomu, anomālu atradi vai problēmu, nekā nosaukt diagnozi par "iespējamu", "apšaubāmu" vai "aizdomīgu", jo tas norāda, ka diagnoze vēl īsti nav noteikta.

Saskare ar veselības aprūpes dienestiem citu iemeslu dēļ, neiekļaujot slimības

Veselības aprūpes epizodes vai saskare ar veselības aprūpes dienestiem neaprobežojas vienīgi ar pašreizējās slimības vai ievainojuma ārstēšanu un izmeklēšanu. Iespējams arī, ka veselas personas pieprasa un saņem dažus veselības aprūpes pakalpojumus. Šajos gadījumos par pamatdiagnozi dokumentē detaļas par nozīmīgiem apstākļiem. Piemēri:

  • pārbaude pēc agrāk ārstēta patoloģiska stāvokļa;
  • imunizācija;
  • kontracepcijas metodes ieteikšana, pirmsdzemdību vai pēcdzemdību aprūpe;
  • riska grupas personu veselības pārbaude individuālās vai ģimenes anamnēzes dēļ;
  • veselu personu veselības pārbaude pirms apdrošināšanas vai ar arodu saistītu iemeslu dēļ;
  • padoma meklējumi ar veselību saistītas problēmas dēļ;
  • padoma meklējumi sociālu problēmu dēļ;
  • konsultēšanās kādas citas personas labā.

XXI nodaļā (Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem) ir daudz kodu (Z00-Z99) šo apstākļu klasificēšanai; atsauce uz šo nodaļu prasa detalizētas norādes, lai izvēlētos piemērotāko kodu.

Multipli patoloģiski stāvokļi

Ja veselības aprūpes epizode saistīta ar vairākām savstarpēji saistītām patoloģijām (piem., multipli ievainojumi, iepriekšēja ievainojuma vai slimības multiplas sekas vai multipla patoloģija humānā imūndeficīta vīrusa [HIV] slimības dēļ), tad vienu no tām – nepārprotami nopietnāko un visvairāk resursus patērējošo – dokumentē par "pamatdiagnozi", bet pārējās – par "blakusdiagnozēm". Ja neviena no patoloģijām nedominē, par "pamatdiagnozi" var dokumentēt terminu "multipli lūzumi", "multipli galvas ievainojumi" vai "HIV slimība ar multiplām infekcijām", aiz kuras ieraksta visus patoloģiskos stāvokļus. Ja ir vairāki tādi patoloģiski stāvokļi, bet neviens no tiem nedominē, tad dokumentē vienu apkopojošu terminu, piemēram, "multipli ievainojumi" vai "multipli dragāti ievainojumi".

Ārējas iedarbes izraisītie patoloģiskie stāvokli

Ja dokumentēts ievainojums, saindēšanās vai citas ārējas iedarbes sekas, svarīgi pilnībā raksturot gan patoloģijas raksturu, gan apstākļus, kas ietekmēja tās rašanos. Piemēram, "ciskas kaula kakliņa lūzums, paslīdot uz slidenas ietves"; "smadzeņu kontūzija, jo pacients zaudējis kontroli pār automašīnu un ietriecies kokā". "nejauša saindēšanās, jo pacients kļūdas dēļ iedzēris dezinfekcijas līdzekli bezalkoholiska dzēriena vietā"; "smaga hipotermija, jo paciente pakritusi savā dārzā aukstā laikā".

Seku ārstēšana

Ja aprūpes epizode ir ārstēšana vai izmeklēšana reziduāla stāvokļa (seku) dēļ, bet slimība, kuru to izraisījusi, vairs nepastāv, sekas ir pilnīgi jāapraksta un jānoteic to cēlonis ar skaidru norādi, ka šis sākumcēlonis neturpina darboties. Piemēram: "deguna starpsienas izliekums pēc deguna lūzuma bērnībā", "Ahileja cīpslas kontraktūra, cīpslas ievainojuma vēlīnas sekas" vai "olvada oklūzijas izraisīta neauglība vecas tuberkulozes dēļ".

Ja ir multiplas sekas, bet ārstēšana vai izmeklēšana nav vērsta pārsvarā uz vienu to izpausmi, tad atzīstams ieraksts "cerebrovaskulāra insulta sekas" vai "multiplu lūzumu sekas".

4.4.2. Norādījumi par pamatdiagnozes un blakusdiagnožu kodēšanu

Vispārīgi apsvērumi

Veselības aprūpes epizodes "pamatdiagnozi" un "blakusdiagnozes" dokumentē atbildīgā ārstniecības persona. Koda izvēle parasti ir vienkārša, tiklīdz noteiktā diagnoze ir precizēta, ja vien pamatdiagnoze ir pieņemama kodēšanai. Šis process parasti ir nepārprotams, ja vien ievēroti jau izklāstītie norādījumi. Ieraksts ar acīmredzami kļūdainu vai pretrunīgu pamatdiagnozi, ja vien iespējams, jādod atpakaļ precizēšanai. Ja tas nav iespējams, parastākos kļūdaino ierakstu variantus palīdzēs kodēt MB1-MB5 noteikumi (106.-107. lpp.). Ja nav skaidrs, kuru kodu izvēlēties, tad to palīdzēs turpmākie ieteikumi.

Papildus pamatdiagnozei, pat viencēloņa analīzē, iesaka dokumentēt arī blakusdiagnozes saistībā ar konkrēto veselības aprūpes epizodi, jo šī informāciju var palīdzēt pareiza SSK koda izvēlē galvenās patoloģijas raksturošanai.

Neobligātie papildkodi

Šajos norādījumos galvenās diagnozes kodu dažreiz ieteic lietot kopā ar neobligātu papildkodu plašākas informācijas sniegšanai. Saslimstības viencēloņa analīzē priekšroku dod pamatdiagnozes kodam, bet papildkodu var izmantot daudzcēloņu analīzē.

Ar krustiņiem un zvaigznītēm apzīmēto kodu sistēmas izmantošana

Ja iespējams, tad piemērotus kodus gan ar krustiņu, gan ar zvaigznīti var izvēlēties galvenās diagnozes kodēšanai, jo tie atbilst divām dažādām pieejām vienam patoloģiskam stāvoklim.

1. piemērs: Pamatdiagnoze: Masalu pneimonija
Blakusdiagnoze:
Kodē ar pneimoniju komplicētas masalas (B05.2†) un pneimoniju citur klasificētu vīrusslimību dēļ (J17.1*)
2. piemērs: Pamatdiagnoze: Tuberkulozs perikardīts
Blakusdiagnoze:
Kodē citu precizētu orgānu tuberkulozi (A18.8†) un perikardītu citur klasificētu bakteriālu slimību dēļ (I32.0*).
3. piemērs: Pamatdiagnoze: Laimas slimības artrīts
Blakusdiagnoze:
Kodē Laimas slimību (A69.2†) un Laimas slimības artrītu (M01.2*).

Aizdomas par slimībām un simptomiem, anomāla atrade un neslimojošu personu aprūpes kodēšana

Ja pacients veselības aprūpes epizodes laikā ir hospitalizēts, kodētājam jābūt piesardzīgam, izvēloties galvenajai patoloģijai XVIII un XXI nodaļas kodus. Vienīgi, ja līdz hospitalizācijas beigām precīzāka diagnoze nav noteikta vai patiesi nav bijusi kodējama aktuāla slimība vai ievainojums, tad pieļaujama šo nodaļu kodu lietošana (sk. arī noteikumus MB3 un MB5, 107. lpp.). Kodus lieto parastā veidā tāpat kā citām veselības aprūpes epizodēm.

Ja pēc veselības aprūpes epizodes pamatdiagnoze joprojām ir "apšaubāma", "varbūtēja" u.tml., bet tuvākas informācijas vai skaidrojuma nav, tad apšaubāmo diagnozi kodē kā apstiprinātu.

Kodu Z03.- (Medicīniska novērošana un pārbaude iespējamas slimības vai cita stāvokļa dēļ) lieto, ja aizdomas par diagnozi pēc izmeklēšanas nav apstiprinājušās.

4. piemērs: Pamatdiagnoze: Aizdomas par akūtu holecistītu
Blakusdiagnoze:
Kodē akūtu holecistītu (K81.0) par pamatdiagnozi.
5. piemērs: Pamatdiagnoze: Stacionēta izmeklēšanai ar aizdomām par dzemdes kakla ļaundabīgu audzēju, diagnoze neapstiprinās
Kodē izmeklēšanu iespējama ļaundabīga audzēja dēļ (Z03.1) par pamatdiagnozi.
6. piemērs: Pamatdiagnoze: Neapstiprinājies miokarda infarkts
Blakusdiagnoze:
Kodē izmeklēšanu iespējama miokarda infarkta dēļ (Z03.4) par pamatdiagnozi.
7. piemērs: Pamatdiagnoze: Stipra asiņošana no deguna
Blakusdiagnoze:
Pacients slimnīcā vienu dienu; ārstnieciskas manipulācijas vai izmeklējumi nav dokumentēti
Kodē deguna asiņošanu (R04.0). Tas ir pieļaujami, jo pacients, acīmredzot, ievietots stacionārā tikai neatliekamās palīdzības saņemšanai.

Multiplu patoloģiju kodēšana

Ja dokumentētas multiplas patoloģijas atbilstībā kodiem, kas sākas ar "Multipli...", bet neviena no tām nedominē, ieteic lietot multiplo patoloģiju kodu un pievienot katram minētajam patoloģiskajam stāvoklim neobligātu papildkodu.

Šādi kodē galvenokārt ar HIV slimību saistītas patoloģijas, ievainojumus un seku diagnozes.

Kombinētu patoloģiju kodēšana

Starptautiskajā Slimību Klasifikācijā ir daži gadījumi, kad ar vienu kodu kopīgi apzīmē divas patoloģijas vai arī vienu patoloģiju un ar to saistītu sekundāro procesu. Ja dokumentēta atbilstoša informācija, kombinēto kodu izmanto galvenajai diagnozei. Alfabētiskajā rādītājā tādu kombināciju lietošana norādīta, izmantojot prievārdu "ar" aiz atkāpes tūlīt aiz šķirkļa galvenā termina. Divus vai vairāk patoloģiskos stāvokļus kā galveno dokumentēto patoloģiju var sasaistīt tad, ja viens no tiem ir otru precizējošs apzīmētājs.

8. piemērs: Pamatdiagnoze: Nieru mazspēja
Blakusdiagnoze: Hipertensīva nefropātija
Kodē hipertensīvu nefropātiju ar nieru mazspēju (I12.0) par pamatdiagnozi.
9. piemērs: Pamatdiagnoze: Sekundāra glaukoma pēc acs iekaisuma
Blakusdiagnoze:
Kodē sekundāru glaukomu acs iekaisuma dēļ (H40.4) par pamatdiagnozi.
10. piemērs: Pamatdiagnoze: Zarnu nosprostojums
Blakusdiagnoze: Kreisā cirkšņa trūce
Kodē vienpusēju vai neprecizētu iesprūdušu cirkšņa trūci bez gangrēnas (K40.3).
11. piemērs: Pamatdiagnoze: Katarakta. Insulīnatkarīgs diabēts
Blakusdiagnoze: Hipertensija
Specialitāte: Oftalmoloģija
Kodē insulīnatkarīgu cukura diabētu ar acu komplikācijām (E10.3†) un diabētisku kataraktu (H28.0*) par pamatdiagnozi.
12. piemērs: Pamatdiagnoze: Insulīnneatkarīgs diabēts
Blakusdiagnoze: Hipertensija
Reimatoīds artrīts
Katarakta
Specialitāte: Oftalmoloģija
Kodē insulīnneatkarīgu cukura diabētu bez komplikācijām (E11.9) par pamatdiagnozi. Jāievēro, ka šajā piemērā kataraktu nesaista ar diabētu, jo abas diagnozes nav dokumentētas par pamatdiagnozi.

Slimību ārējo cēloņu kodēšana

Ievainojumiem un citām ārējas iedarbes sekām kodē gan patoloģijas raksturu, gan ārējā cēloņa iedarbes apstākļus. Priekšroka dodama pamatdiagnozei, kas atklāj patoloģijas raksturu. Lielākoties, bet ne absolūti vienmēr, tas ir XIX nodaļas kods. XX nodaļas kodu, kas norāda ārējo cēloni, lieto par neobligātu papildkodu.

13. piemērs: Pamatdiagnoze: Ciskas kaula kakliņa lūzums, klūpot uz nelīdzenas ietves
Blakusdiagnoze: Elkoņa un augšdelma sasitums
Kodē ciskas kaula kakliņa lūzumu (S72.0) par pamatdiagnozi. Ārējā cēloņa kodu: kritiens tai pašā līmenī, paslīdot vai paklūpot uz ielas vai ceļa (W01.4), var lietot par neobligātu papildkodu.
14. piemērs: Pamatdiagnoze: Smaga hipotermija, paciente pakritusi savā dārzā aukstā laikā
Blakusdiagnoze: Vecums
Kodē hipotermiju (T68) par pamatdiagnozi. Ārējā cēloņa kodu: pārmērīga dabiska aukstuma iedarbe mājās (X31.0), var lietot par neobligātu papildkodu.
15. piemērs: Pamatdiagnoze: Diplopija pēc alerģiskas reakcijas pret pareizi lietotu antihistamīna līdzekli
Blakusdiagnoze: --
Kodē diplopiju (H53.2) par pamatdiagnozi. Ārējā cēloņa kodu: antialerģiski un pretvemšanas līdzekļi, kas izraisījuši nevēlamu blakusiedarbību pēc to ārstnieciskas lietošanas (Y42.0), var izmantot par neobligātu papildkodu.
16. piemērs: Pamatdiagnoze: Hemoglobīnūrija pēc maratonskrējiena (atklāta stadiona skrejceļā)
Blakusdiagnoze: --
Kodē hemoglobīnūriju citu ārēju cēloņu izraisītas hemolīzes dēļ (D59.6) par pamatdiagnozi. Ārējā cēloņa kodu: pārpūle un atkārtotas saspringtas kustības sportā (X50.3), var izmantot par neobligātu papildkodu.

Dažu patoloģiju seku kodēšana

Starptautiskajā Slimību Klasifikācijā ir kodi ar nosaukumu "...sekas" (B90-B94, E64.-, E68, G09,169.-, O97, T90-T98, Y85-Y89), ar kuriem apzīmē stāvokļus, kas vairs neturpinās un nav pašreizējās ārstēšanas un izmeklēšanas problēmu cēlonis. Tomēr ieteicamāks pamatdiagnozes kods ir tas, kas izsaka šo seku būtību; tam var pievienot neobligātu papildkodu "...sekas".

Ja seku izpausmes ir dažādas un ļoti specifiskas, turklāt neviena no tām nedominē ne pēc smaguma, ne ārstēšanas resursu patēriņa, tad pieļaujama "...seku" dokumentēšana par pamatdiagnozi, lietojot atbilstošu kodu. Šajos gadījumos pilnīgi pietiek, ja kauzālā patoloģija aprakstīta kā "veca", "vairs neesoša" u.tml., vai pašreizējā patoloģija nosaukta par "...vēlīnu izpausmi" vai "...sekām". Te nevar ieteikt minimālo laika intervālu.

17. piemērs: Pamatdiagnoze: Disfāzija pēc veca smadzeņu infarkta
Blakusdiagnoze: --
Kodē disfāziju (R47.0) par pamatdiagnozi. Smadzeņu infarkta sekas (169.3) var izmantot par neobligātu papildkodu.
18. piemērs: Pamatdiagnoze: Gūžas locītavas osteoartrīts pēc ciskas kaula kakliņa veca lūzuma ceļa satiksmes negadījumā ar motorizētu transportlīdzekli pirms 10 gadiem
Blakusdiagnoze: --
Kodē cita veida posttraumatisku koksartrozi (M16.5) par pamatdiagnozi. Augšstilba lūzuma sekas (T93.1) un motorizēta transportlīdzekļa nelaimes gadījuma sekas (Y85.0) var izmantot par neobligātiem papildkodiem.
19. piemērs: Pamatdiagnoze: Poliomielīta vēlīnas izpausmes
Blakusdiagnoze: --
Kodē poliomielīta sekas (B91) par pamatdiagnozi, jo citas informācijas nav.

Akūtu un hronisku slimību kodēšana

Ja galvenā patoloģija dokumentēta gan kā akūta (subakūta), gan arī hroniska un SSK katrai no tām, nevis to kombinācijai, paredz atsevišķu kodu, tad ieteicams pamatdiagnozei izmantot akūtā stāvokļa kodu.

20. piemērs: Pamatdiagnoze: Akūts un hronisks holecistīts
Blakusdiagnoze: --
Kodē akūtu holecistītu. (K81.0) par pamatdiagnozi. Hroniskā holecistīta kodu (K81.1) var izmantot par neobligātu papildkodu.
21. piemērs: Pamatdiagnoze: Hroniska obstruktīva bronhīta akūts uzliesmojums
Blakusdiagnoze: --
Kodē hronisku obstruktīvu plaušu slimību ar akūtu uzliesmojumu (J44.1) par pamatdiagnozi, jo SSK ir šai kombinācijai paredzēts īpašs kods.

Pēcmanipulāciju komplikāciju un patoloģisku stāvokļu kodēšana

XIX nodaļā ir kodi (T80-T88) dažu noteiktu ķirurģisku un citu manipulāciju komplikācijām, t.i., ķirurģiskai brūču infekcijai, implantētu ierīču mehāniskām komplikācijām, šokam u.c. Daudzās orgānu sistēmu nodaļās ir kodi patoloģijām, kas veidojušās īpašu manipulāciju dēļ vai pēc kāda orgāna izņemšanas, piemēram, limfedēmas sindroms pēc mastektomijas vai staru hipotireoze. Dažas patoloģijas (piem., pneimonija, plaušu artērijas embolija u.c.), kas var pievienoties pēc manipulāciju veikšanas, uzskata par patstāvīgām nozoloģiskām vienībām un kodē parastā veidā, taču neobligātu papildkodu Y83-Y84 var pievienot, lai apzīmētu saistību ar manipulāciju.

Ja pēcmanipulāciju patoloģisko stāvokli vai komplikācijas dokumentē par pamatdiagnozi, pareizā koda izvēlei galvenā nozīme ir atsaucei uz modificējošiem vai precizējošiem vārdiem Alfabētiskajā rādītājā.

22. piemērs: Pamatdiagnoze: Hipotireoze pēc tireoidektomijas pirms 1 gada
Blakusdiagnoze: --
Specialitāte: Vispārējā medicīnas prakse
Kodē pēcoperācijas hipotireozi (E89.0) par pamatdiagnozi.
23. piemērs: Pamatdiagnoze: Pārmērīgu asiņošana pēc zoba ekstrakcijas
Blakusdiagnoze: Sāpes
Specialitāte: Zobārstniecība
Kodē asiņošanu pēc manipulācijas (T81.0) par pamatdiagnozi.
24. piemērs: Pamatdiagnoze: Pēcoperācijas psihoze pēc plastiskās ķirurģijas operācijas
Blakusdiagnoze: --
Specialitāte: Psihiatrija
Kodē psihozi (F09) par pamatdiagnozi un papildus Y83.8 (citas precizētas ķirurģiskas manipulācijas [kā pacienta anomālas reakcijas cēlonis]), lai apzīmētu saistību ar stāvokli pēc operācijas.

4.4.3. Nepareizi dokumentētas pamatdiagnozes atkārtotas izvēles noteikumi

Atbildīgā ārstniecības persona norāda pamatdiagnozi, kas būtu jākodē. Parasti tā ir lietojama kodēšanai, jo atbilst izklāstītajiem norādījumiem un nodaļspecifiskām pazīmēm, kas atrodamas 4.4.4. apakšnodaļā. Dažkārt pamatdiagnozes izvēles blakusapstākļi vai cita pieejamā informāciju ļauj spriest, ka ārstniecības persona nav ievērojusi pareizo procedūru. Ja nav iespējams iegūt paskaidrojumus no konkrētās ārstniecības personas, tad izmanto vienu no šiem noteikumiem un atkārtoti izvēlas pamatdiagnozi.

Pamatdiagnozes atkārtotas izvēles noteikumi

MB1. noteikums. Nenozīmīgs patoloģiskais stāvoklis dokumentēts par pamatdiagnozi, bet daudz būtiskāka patoloģija nosaukta par blakusdiagnozi

Ja nenozīmīgs vai hronisks patoloģisks stāvoklis vai gadījuma rakstura problēma dokumentēta par pamatdiagnozi, bet daudz būtiskāka patoloģija, kuras dēļ pacients saņēmis ārstēšanu vai speciālista aprūpi, dēvēta par blakusdiagnozi, tad būtiskāko patoloģiju izvēlas par pamatdiagnozi.

MB2. noteikums. Vairākas patoloģijas nosauktas par pamatdiagnozi

Ja vairākas patoloģijas, kuras visas kopā nav kodējamas ar vienu kodu, dokumentētas par pamatdiagnozi un citi ieraksti liecina, ka viena no tām ir galvenā, kuras dēļ pacients saņēmis aprūpi, tad izvēlas šo patoloģiju par pamatdiagnozi. Ja tas nav iespējams, izvēlas pirmo no minētajiem patoloģiskajiem stāvokļiem.

MB3. noteikums. Diagnosticētās un ārstētās patoloģijas simptoms dokumentēts par pamatdiagnozi

Ja XVIII nodaļā kodējams simptoms vai pazīme, kā arī problēma, kurai parasti atbilst XXI nodaļas kodi, dokumentēta par pamatdiagnozi, bet ir acīmredzams, ka tā ir diagnosticētas un citos ierakstos minētas patoloģijas simptoms, pazīme vai problēma, un patoloģija turklāt arī ārstēta, tad to izvēlas par pamatdiagnozi.

MB4. noteikums. Specifiskums

Ja par pamatdiagnozi dēvētā patoloģija apraksta esošo situāciju vispārīgos terminos, bet citur dokumentēts patoloģijas dabu vai lokalizāciju skaidrāk raksturojošs termins, tad to izvēlas par pamatdiagnozi.

MB5. noteikums. Alternatīvas pamatdiagnozes

Ja par pamatdiagnozi dēvēts simptoms vai pazīme ar norādi, ka tas varētu būt radies tās vai citas minētas patoloģijas dēļ, tad šo simptomu uzskata par pamatdiagnozi. Ja nosaukti divi vai vairāk patoloģiskie stāvokli kā iespējamas pamatdiagnozes, tad izvēlas to, kurš minēts pirmais.

Pamatdiagnozes atkārtotas vērtēšanas noteikumu lietojuma piemēri

MB1. noteikums. Nenozīmīgs patoloģiskais stāvoklis dokumentēts par pamatdiagnozi, bet daudz būtiskāka patoloģija nosaukta par blakusdiagnozi

Ja nenozīmīgs vai hronisks patoloģisks stāvoklis, vai gadījuma rakstura problēma dokumentēta par pamatdiagnozi, bet daudz būtiskāka patoloģija, kuras dēļ pacients saņēmis ārstēšanu vai speciālista aprūpi, dēvēta par blakusdiagnozi, tad būtiskāko patoloģiju izvēlas par pamatdiagnozi.

1. piemērs: Pamatdiagnoze: Akūts sinuīts
Blakusdiagnoze: Endocervikāla karcinoma
Hipertensija
Paciente slimnīcā 3 nedēļas
Operācija: Totāla histerektomija
Specialitāte: Ginekoloģija
Par pamatdiagnozi izvēlas endocervikālu ļaundabīgu dzemdes audzēju un kodē ar C53.0.
2. piemērs: Pamatdiagnoze: Reimatoīdais artrīts
Blakusdiagnoze: Cukura diabēts
Iesprūdusi cirkšņa trūce
Vispārēja ateroskleroze
Pacients slimnīcā 2 nedēļas
Operācija: Herniorafija
Specialitāte: Ķirurģija
Par pamatdiagnozi izvēlas iesprūdušu cirkšņa trūci un kodē ar K41.3.
3. piemērs: Pamatdiagnoze: Epilepsija
Blakusdiagnoze: Otomikoze
Specialitāte: Ausu, kakla un deguna slimības
Par pamatdiagnozi izvēlas otomikozi un kodē ar B36.9† un H62.2*.
4. piemērs: Pamatdiagnoze: Sirds mazspēja ar sastrēgumu
Blakusdiagnoze: Ciskas kaula kakliņa lūzums pēc kritiena no gultas, atrodoties slimnīcā
Pacients slimnīcā 4 nedēļas
Manipulācijas: Lūzuma iekšēja fiksācija
Specialitāte: Internā medicīna 1 nedēļu, tad ortopēdiskā ķirurģija lūzuma ārstēšanai
Par pamatdiagnozi izvēlas ciskas kaula kakliņa lūzumu un kodē ar S72.0.
5. piemērs: Pamatdiagnoze: Zobu kariess
Blakusdiagnoze: Reimatiska mitrāla stenoze
Manipulācijas: Zobu ekstrakcijas
Specialitāte: Zobārstniecība
Par pamatdiagnozi izvēlas zobu kariesu un kodē ar K02.9. MB1. noteikumu neizmanto. Lai gan zobu kariess uzskatāms par nenozīmīgu patoloģiju, bet reimatiska mitrāla stenoze – par daudz būtiskāku, taču tā šajā veselības aprūpes epizodē nav ārstēta.
MB2. noteikums. Vairākas patoloģijas nosauktas par pamatdiagnozi

Ja vairākas patoloģijas, kuras visas kopā nav kodējamas ar vienu kodu, dokumentētas par pamatdiagnozi un citi ieraksti liecina, ka viena no tām ir galvenā, kuras dēļ pacients saņēmis aprūpi, tad izvēlas šo patoloģiju par pamatdiagnozi. Ja tas nav iespējams, izvēlas pirmo no minētajiem patoloģiskajiem stāvokļiem.

Piezīme. Sk. arī 101. lpp. par multiplu patoloģiju un kombinētu patoloģiju kodēšanu.

6. piemērs: Pamatdiagnoze: Katarakta
Stafilokoku meningīts
Sirds išēmiskā slimība
Blakusdiagnoze: --
Pacients slimnīcā 5 nedēļas
Specialitāte: Neiroloģija
Par pamatdiagnozi uzskata stafilokoku meningītu un kodē ar G00.3.
7. piemērs: Pamatdiagnoze: Hronisks obstruktīvs bronhīts
Prostatas hipertrofija
Psoriasis vulgaris
Ambulatoriska ārstēšana pie dermatologa
Par pamatdiagnozi uzskata psoriasis vulgaris un kodē ar L40.0.
8. piemērs: Pamatdiagnoze: Mitrāla stenoze
Akūts bronhīts
Reimatoīdais artrīts
Blakusdiagnoze: --
Specialitāte: Vispārējā medicīnas prakse
Nav informācijas par ārstēšanu
Par pamatdiagnozi uzskata pirmo no minētajiem patoloģiskajiem stāvokļiem: mitrālu stenozi un kodē ar I05.0.
9. piemērs: Pamatdiagnoze: Hronisks gastrīts
Sekundārs audzējs paduses limfinezglos
Krūts vēzis
Blakusdiagnoze: --
Operācija: Mastektomija
Par pamatdiagnozi uzskata ļaundabīgu krūts audzēju un kodē ar C50.9.
10. piemērs: Pamatdiagnoze: Priekšlaicīga augļa apvalku plīšana
Anēmija
Blakusdiagnoze: --
Manipulācija: Spontānas dzemdības
Par pamatdiagnozi izvēlas pirmo no minētajiem patoloģiskajiem stāvokļiem: priekšlaicīgu augļa apvalku plīšanu un kodē ar O42.9.
MB3. noteikums. Diagnosticētās un ārstētās patoloģijas simptoms dokumentēts par pamatdiagnozi

Ja XVIII nodaļā kodējams simptoms vai pazīme, kā arī problēma, kurai parasti atbilst XXI nodaļas kodi, dokumentēta par pamatdiagnozi, bet ir acīmredzams, ka tā ir diagnosticētas un citur ierakstos minētas patoloģijas simptoms, pazīme vai problēma, un patoloģija turklāt arī ārstēta, tad to izvēlas par pamatdiagnozi.

11. piemērs: Pamatdiagnoze: Hematūrija
Blakusdiagnoze: Varikozas kāju vēnas
Urīnpūšļa mugurējās sienas papilomas
Ārstēšana: Papilomu ekscīzija ar diatermokoagulātoru
Specialitāte: Uroloģija
Par pamatdiagnozi uzskata urīnpūšļa mugurējās sienas papilomas un kodē ar D41.4.
12. piemērs: Pamatdiagnoze: Koma
Blakusdiagnoze: Sirds išēmiskā slimība
Insulīnatkarīgs cukura diabēts
Specialitāte: Endokrinoloģija
Ārstēšana: Pareizas insulīna devas piemērošana
Par pamatdiagnozi uzskata insulīnatkarīgu cukura diabētu un kodē ar E10.0. Esošā informāciju liecina par diabēta komu, tāpēc koda izvēlē koma ņemta vērā.
13. piemērs: Pamatdiagnoze: Sāpes vēderā
Blakusdiagnoze: Akūts apendicīts
Operācija: Apendektomija
Par pamatdiagnozi uzskata akūtu apendicītu un kodē ar K35.9.
14. piemērs: Pamatdiagnoze: Febrilie krampji
Blakusdiagnoze: Anēmija
Nav informācijas par ārstēšanu
Par pamatdiagnozi uzskata febrilus krampjus un kodē ar R56.0. MB3. noteikumu nepiemēro, jo dokumentētā pamatdiagnoze nav otras minētās patoloģijas simptoms.
MB4. noteikums. Specifiskums

Ja par pamatdiagnozi dēvētā patoloģija apraksta esošo situāciju vispārīgos terminos, bet citur dokumentēts patoloģijas lokalizāciju vai dabu, skaidrāk raksturojošs termins, tad to izvēlas par pamatdiagnozi.

15. piemērs: Pamatdiagnoze: Smadzeņu asinsrites traucējumi
Blakusdiagnoze: Cukura diabēts
Hipertensija
Cerebrāls asinsizplūdums
Par pamatdiagnozi uzskata cerebrālu asinsizplūdumu un kodē ar I61.9.
16. piemērs: Pamatdiagnoze: Iedzimta sirdskaite
Blakusdiagnoze: Kambaru starpsienas defekts
Par pamatdiagnozi uzskata kambaru starpsienas defektu un kodē ar Q21.0.
17. piemērs: Pamatdiagnoze: Enterīts
Blakusdiagnoze: Līkumainās zarnas Krona slimība
Par pamatdiagnozi uzskata līkumainās zarnas Krona slimību un kodē ar K50.0.
18. piemērs: Pamatdiagnoze: Distocija
Blakusdiagnoze: Augļa hidrocefālija
Augļa distress
Operācija: Ķeizargrieziens
Par pamatdiagnozi uzskata neiespējamas dzemdības citas augļa patoloģijas dēļ un kodē ar O66.3.
MB5. noteikums. Alternatīvas pamatdiagnozes

Ja par pamatdiagnozi dēvēts simptoms vai pazīme ar norādi, ka tas varētu būt radies tās vai citas minētas patoloģijas dēļ, tad šo simptomu uzskata par pamatdiagnozi. Ja nosaukti divi vai vairāki patoloģiskie stāvokli kā iespējamas pamatdiagnozes, tad izvēlas to, kurš minēts pirmais.

19. piemērs: Pamatdiagnoze: Galvassāpes stresa un sasprindzinājuma vai akūta sinuīta dēļ
Blakusdiagnoze: --
Par pamatdiagnozi uzskata galvassāpes un kodē ar R51.
20. piemērs: Pamatdiagnoze: Akūts holecistīts vai akūts pankreatīts
Blakusdiagnoze: --
Par pamatdiagnozi uzskata akūtu holecistītu un kodē ar K81.0.
21. piemērs: Pamatdiagnoze: Gastroenterīts infekcijas vai uztura saindēšanās dēļ
Blakusdiagnoze: --
Par pamatdiagnozi uzskata infekciozu gastroenterītu un kodē ar A09.

4.4.4. Nodaļspecifiskas piezīmes

Šeit sniegti norādījumi par konkrētu nodaļu kodu ieteicamāko lietojumu, ja rodas grūtības ar pamatdiagnozes izvēli. Vispārīgos norādījumus un noteikumus piemēro visām nodaļām, ja vien nodaļspecifiskās piezīmes neliek rīkoties citādi.

I nodaļa: Infekcijas un parazitāras slimības

B20-B24 Humānā imūndeficīta vīrusa [HIV] infekcija

Pacientam ar pārmaiņām imūnsistēmā HIV slimības dēļ aprūpes epizodē dažkārt var ārstēt vairākas slimības, piemēram, mikobaktēriju un citomegalovīrusu infekciju. Šīs apakšnodaļas kodi un apakškodi paredzēti HIV slimībai kopā ar dažādām citām slimībām, kas attīstās tās dēļ. Ar piemērotu apakškodu kodē to pamatdiagnozi, kuru izvēlējusies ārstniecības persona.

Ja par pamatdiagnozi dokumentēta HIV slimība ar multiplām pavadslimībām, tad lieto B20-B22 kodus ar piemērotu ceturto zīmi .7. Patoloģiskos stāvokļus, kam atbilst vairāki tā paša koda (t.i., B20 vai B21) apakškodi, kodē ar apakškodu ar .7. Apakškodu B22.7 lieto, ja patoloģisko stāvokli varētu klasificēt ar vairākiem B20-B22 kodiem. Var lietot B20-B24 apakšnodaļas papildkodus, ja vēlas, konkrētu patoloģiju precizēšanai.

Retajos gadījumos, kad blakusdiagnoze neapšaubāmi bijusi jau pirms HIV infekcijas, kombināciju nekodē un ievēro izvēles noteikumus.

1. piemērs: Pamatdiagnoze: HIV slimība un Kapoši sarkoma
Blakusdiagnoze: --
Kodē HIV infekciju ar Kapoši sarkomu (B21.0).
2. piemērs: Pamatdiagnoze: Toksoplazmoze un kriptokokoze HIV slimniekam
Blakusdiagnoze: --
Kodē HIV infekciju ar multiplām infekcijām (B20.7). Var izmantot, ja vēlas, papildkodus B20.8 (HIV infekcija ar citām infekcijas un parazitārām slimībām) un B20.5 (HIV infekcija ar citām mikozēm).
3. piemērs: Pamatdiagnoze: HIV slimība ar Pneumocystis carinii pneimoniju,
Bērkita limfomu un mutes gļotādas kandidozi
Blakusdiagnoze: --
Kodē HIV infekciju ar multiplām slimībām (B22.7). Var lietot, ja vēlas, papildkodus B20.6 (HIV infekcija ar Pneumocystis carinii pneimoniju), B21.1 (HIV infekcija ar Bērkita limfomu) un B20.4 (HIV infekcija ar kandidozi).

Kodu B20-B23 četrzīmju apakškodi ir vienīgie neobligātie kodi valstīm, kurās lieto SSK-10 četrzīmju versiju. Ja nav vēlams lietot šos neobligātos četrzīmju apakškodus, par papildkodu īpašo rezultējošo patoloģiju apzīmēšanai var izmantot jebkuru klasifikācijas kodu, lai precizētu šīs slimības izraisītos patoloģiskos stāvokļus. 1. piemērā pamatdiagnozi var kodēt ar B21 (HIV infekcija ar ļaundabīgu audzēju), bet C46.9 (Kapoši sarkoma) var lietot par papildkodu. 2. piemērā pamatdiagnozi var kodēt ar B20 (HIV slimība ar infekcijas vai parazitārām slimībām), bet B58.9 (Neprecizēta toksoplazmoze) un B45.9 (Neprecizēta kriptokokoze) var lietot par papildkodiem.

Uzsākot SSK-10 ieviešanu, iepriekš jāpieņem principiāls lēmums, vai izmantot rezultējošo patoloģiju apzīmēšanai B20-B23 ceturto zīmi, vai daudzcēloņu kodēšanu.

B90-B94 Infekcijas un parazitāro slimību sekas

Šie kodi nebūtu jālieto pamatdiagnozes kodēšanai, ja ir precizēts atlieku parādību raksturs. Kodējot atlieku parādības, kodus B90-B94 var lietot par neobligātiem papildkodiem (sk. 104. lpp. Dažu patoloģiju seku kodēšana).

B95-B98 Baktērijas, vīrusi un citi infekcijas slimību ierosinātāji

Šos kodus pamatdiagnozes kodēšanai neizmanto. Tie paredzēts neobligātai lietošanai par papildkodiem, lai precizētu ierosinātājus ārpus I nodaļas klasificētām slimībām. Šo ierosinātāju izraisītas infekcijas ar neprecizētu lokalizāciju ir klasificējamas citviet I nodaļā.

4. piemērs: Pamatdiagnoze: E.coli ierosināts akūts cistīts
Blakusdiagnoze: --
Kodē akūtu cistītu (N30.0) par pamatdiagnozi. B96.2 (E.coli kā citās nodaļās klasificētu slimību ierosinātājs) var lietot par neobligātu papildkodu.
5. piemērs: Pamatdiagnoze: Bakteriāla infekcija
Blakusdiagnoze: --
Par pamatdiagnozi kodē neprecizētu bakteriālu infekciju (A49.9), nevis B95-B98 kodu.

II nodaļa: Audzēji

Kodējot audzējus, kodu izvēlē un morfoloģisko aprakstu izmantošanā ievēro piezīmes, kas iekļautas sējuma II nodaļas ievadā un Alfabētiskā rādītāja (3. sējums) ievadā.

Primāru vai metastātisku audzēju, kas ārstēts šai aprūpes epizodē, dokumentē un kodē par pamatdiagnozi. Ja ārstniecības persona nosaukusi primāro audzēju, kura vairs nav (tas izņemts iepriekšējās veselības aprūpes epizodes laikā), par pamatdiagnozi kodē sekundāras lokalizācijas audzēju, pašreiz aktuālo komplikāciju vai XXI nodaļas kodiem atbilstošas apstākļos (sk. 98. lpp., saskare ar veselības aprūpes dienestiem citu iemeslu dēļ, neskaitot slimības), kuru ārstēšana vai diagnostika bijusi uzmanības centrā pašreizējās aprūpes epizodes laikā. Piemērotu XXI nodaļas kodu - pārbaude pēc ļaundabīga audzēja dzīves anamnēzē - var lietot par neobligātu papildkodu.

6. piemērs: Pamatdiagnoze: Prostatas vēzis
Blakusdiagnoze: Hronisks bronhīts
Operācija: Prostatektomija
Par pamatdiagnozi uzskata un kodē prostatas ļaundabīgu audzēju (C61).
7. piemērs: Pamatdiagnoze: Krūts vēzis, kas rezecēts pirms diviem gadiem
Blakusdiagnoze: Sekundāra plaušu karcinoma
Manipulācija: Bronhoskopija ar biopsiju
Par pamatdiagnozi kodē sekundāru ļaundabīgu plaušu audzēju (C78.0). Z85.3 (Krūts ļaundabīgs audzējs dzīves anamnēzē) var lietot par neobligātu papildkodu.
8. piemērs: Pamatdiagnoze: Agrāk izoperēts urīnpūšļa vēzis, pacients hospitalizēts kārtējai pārbaudes cistoskopijai
Blakusdiagnoze: --
Manipulācija: Cistoskopija
Par pamatdiagnozi kodē regulāru pārbaudi pēc ļaundabīga audzēja operācijas (Z08.0). Z85.5 (Ļaundabīgs urīnceļu audzējs dzīves anamnēzē) var lietot par neobligātu papildkodu.

C79.9 Sekundārs ļaundabīgs audzējs, neprecizējot lokalizāciju

C79.9 izmanto pamatdiagnozes kodēšanā vienīgi tad, ja ļaundabīgā slimība ir raksturota tikai kā 'sekundāra karcinomatoze' vai 'ģeneralizēts ļaundabīgs audzējs' (vai kāds cits C79.9 iekļaujamo sarakstā atrodams termins) un nav dokumentēta precizēta lokalizācija.

C80 Ļaundabīgs audzējs bez norādes par lokalizāciju
C80.0 Ļaundabīgs audzējs ar norādi, ka primārā lokalizācija nav zināma
C80.9 Ļaundabīgs audzējs, neprecizējot primāro lokalizāciju

C80.- izmanto pamatdiagnozes kodēšanai vienīgi tad, ja ārstējošais ārsts skaidri dokumentējis, ka tas ir audzējs ar nezināmu primāro lokalizāciju vai arī neprecizēts audzējs, ar to domājot primāru audzēju.

C97 Neatkarīgi (primāri) multipli ļaundabīgi audzēji

C97 izmanto, ja ārstējošais ārsts dokumentē par pamatdiagnozi divus vai vairākus neatkarīgus primārus ļaundabīgus audzējus, no kuriem neviens nedominē. Lai precizētu esošos ļaundabīgos audzējus, var lietot papildkodus.

9. piemērs: Pamatdiagnoze: Karcinomatoze
Blakusdiagnoze: --
Kodē sekundāru ļaundabīgo audzēju, neprecizējot lokalizāciju (C79.9). Kodu C80.9 (Ļaundabīgs audzējs, neprecizējot primāro lokalizāciju) var izmantot kā papildkodu gadījumos, ja lokalizācija nav precizēta. Izārstēta audzēja gadījumā jāizmanto atbilstošs XXI nodaļas kods, lai norādītu ļaundabīga audzēja esamību dzīves anamnēzē.
10. piemērs: Pamatdiagnoze: Multipla mieloma un primāra prostatas adenokarcinoma
Blakusdiagnoze: --
Par pamatdiagnozi kodē neatkarīgus (primārus) multiplus ļaundabīgus audzējus (C97). C90.0 (Multiplā mieloma) un C61 (Prostatas ļaundabīgs audzējs) var izmantot par neobligātiem papildkodiem.

III nodaļa: Asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas traucējumi

Dažus šajā nodaļā iekļautos patoloģiskos stāvokļus var izraisīt medikamenti vai citi ārēji cēloņi. Tad XX nodaļas kodus var lietot par neobligātiem papildkodiem.

11. piemērs: Pamatdiagnoze: Trimetoprīma ierosināta folātu deficīta anēmija
Blakusdiagnoze: --
Par pamatdiagnozi kodē medikamentu izraisītu folātu deficīta anēmiju (D52.1). Y41.2 (Pretmalārijas līdzekļi un citi līdzekļi pret asins protozojiem, kas izraisa nevēlamu blakusiedarbību ārstnieciskajā lietošanā) var izmantot par neobligātu papildkodu.

IV nodaļa: Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības

Dažus šajā nodaļā iekļautos patoloģiskos stāvokļus var izraisīt medikamenti vai citi ārēji cēloņi. Tad XX nodaļas kodus var lietot par neobligātiem papildkodiem.

E10-E14 Cukura diabēts

Kodējot pamatdiagnozi, piemērotas ceturtās zīmes izvēle no saraksta, kas attiecināms uz visiem šīs apakšnodaļas kodiem, jāveic atbilstoši ārstniecības personas dokumentētajai pamatdiagnozei. Apakškodus ar .7 izmanto pamatdiagnozei vienīgi tad, ja multiplas diabēta komplikācijas dokumentētas kā pamatdiagnoze, nedodot priekšroku nevienai no tām. Jebkuras konkrēti nosauktās komplikācijas kodu var lietot par neobligātu papildkodu.

12. piemērs: Pamatdiagnoze: Nieru mazspēja diabētiskas glomerulonefrozes dēļ
Kodē neprecizētu cukura diabētu ar nieru komplikācijām (E14.2† un N08.3*).
13. piemērs: Pamatdiagnoze: Insulīnatkarīgs diabēts ar nefropātiju, gangrēnu un kataraktu
Blakusdiagnoze: --
Kodē insulīnatkarīgu cukura diabētu ar multiplām komplikācijām (E10.7). Kodus E10.2† un N08.3* (Insulīnatkarīgs diabēts ar nefropātiju), E10.5 (Insulīnatkarīgs diabēts ar perifēriskās asinsrites komplikācijām), E10.3† un H28.0* (Insulīnatkarīgs diabēts ar kataraktu) var lietot par neobligātiem papildkodiem konkrēto komplikāciju precizēšanai.

E34.0 Karcinoīdais sindroms

Ja dokumentēts karcinoīdais audzējs, tad šo kodu nav ieteicams lietot pamatdiagnozei, ja vien neārstē galvenokārt endokrīno sindromu pašu. Ja koda audzēju, E34.0 var lietot par neobligātu papildkodu funkcionālas aktivitātes raksturošanai.

E64.- Malnutrīcijas un citu uztures deficītu sekas
E68 Hiperalimentācijas sekas

Šos kodus nav ieteicams lietot pamatdiagnozei, ja ir dokumentēta reziduālā stāvokļa būtība. Kodējot reziduālo stāvokli, E64.- vai E68 var lietot par neobligātiem papildkodiem.

V nodaļa: Psihiski un uzvedības traucējumi

Šajā nodaļā iekļautas kodu un apakškodu definīcijas, lai atvieglotu ārstniecības personai diagnozes apzīmējuma izvēli. Kodētāji šīs definīcijas nelieto. Pamatdiagnozes izvēle kodēšanai notiek, vadoties no ārsta dokumentētās diagnozes, pat ja konkrētajā gadījumā rodas pretrunas starp dokumentēto patoloģisko stāvokli un tā definīciju. Dažām diagnozēm var lietot arī neobligātus papildkodus.

VI nodaļa: Nervu sistēmas slimības

Noteiktas šīs nodaļas patoloģijas var izraisīt medikamenti vai citi ārēji cēloņi. XX nodaļas kodus var lietot par neobligātiem papildkodiem.

G09 Iekaisīgu centrālās nervu sistēmas slimību sekas

Šo kodu nav ieteicams lietot pamatdiagnozei, ja ir dokumentēta reziduālā stāvokļa būtība. Kodējot reziduālu stāvokli, G09 var izmantot par neobligātu papildkodu. Jāievēro, ka G01*, G02*, G05* un G07* kodējamo patoloģiju sekas neapzīmē ar G09, bet gan par pamatcēloņa sekām ar kodiem B90-B94. Ja pamatcēlonim nav seku koda, kodē pamatcēloni pašu.

14. piemērs: Pamatdiagnoze: Kurlums pēc tuberkuloza meningīta
Specialitāte: Runas un dzirdes uzlabošanas klīnika
Par pamatdiagnozi kodē neprecizētu dzirdes zudumu (H91.9). B90.0 (Centrālās nervu sistēmas tuberkulozes sekas) var izmantot par neobligātu papildkodu.
15. piemērs: Pamatdiagnoze: Epilepsija pārslimota smadzeņu abscesa dēļ
Specialitāte: Neiroloģija
Par pamatdiagnozi kodē neprecizētu epilepsiju (G40.9). G09 (Iekaisīgu centrālās nervu sistēmas slimību sekas) var lietot par neobligātu papildkodu.
16. piemērs: Pamatdiagnoze: Viegla garīga atpalicība pēcimunizācijas encefalīta dēļ
Specialitāte: Psihiatrija
Par pamatdiagnozi kodē vieglu garīgu atpalicību (F70.9). G09 (Iekaisīgu centrālās nervu sistēmas slimību sekas) var lietot par neobligātu papildkodu.

G81-G83 Paralītski sindromi

Ja dokumentēts tiešais paralīzes cēlonis, šos kodus nav ieteicams lietot pamatdiagnozei, ja vien aprūpes epizode nav bijusi galvenokārt paralīzes dēļ. Ja kodē cēloni, G81-G83 var lietot par neobligātiem papildkodiem.

17. piemērs: Pamatdiagnoze: Akūti smadzeņu asinsrites traucējumi ar hemiplēģiju
Blakusdiagnoze: --
Specialitāte: Neiroloģija
Par pamatdiagnozi kodē insultu, neprecizējot, vai tas ir asinsizplūdums vai infarkts (I64). G81.9 (Neprecizēta hemiplēģija) var lietot par neobligātu papildkodu.
18. piemērs: Pamatdiagnoze: Cerebrāls infarkts pirms trim gadiem
Blakusdiagnoze: Kreisās kājas paralīze
Pacients saņem fizikālo terapiju
Par pamatdiagnozi kodē apakšējās ekstremitātes monoplēģiju (G83.1). I69.3 (Smadzeņu infarkta sekas) var lietot par neobligātu papildkodu.

VII nodaļa: Acu un to palīgorgānu slimības

H54.- Redzes pavājināšanās, ieskaitot binokulāru un monokulāru aklumu

Ja cēlonis ir dokumentēts, šo kodu nav ieteicams lietot pamatdiagnozei, ja vien šī aprūpes epizode nav bijusi galvenokārt akluma dēļ. Ja kodē pamatcēloni, H54.- var lietot par neobligātu papildkodu.

VIII nodaļa: Ausu un aizauss paugura slimības

H90-H91 Dzirdes zudums
H90.- Konduktīvs un sensorineirāls dzirdes zudums
H91.- Cita veida dzirdes zudums

Ja cēlonis ir dokumentēts, šos kodus nav ieteicams lietot pamatdiagnozei, ja vien šī aprūpes epizode nav bijusi galvenokārt vājdzirdības dēļ. Ja kodē pamatcēloni, H90.- vai H91.- var lietot par neobligātu papildkodu.

IX nodaļa: Asinsrites sistēmas slimības

I15.- Sekundāra hipertensija

Ja cēlonis ir dokumentēts, šo kodu nav ieteicams lietot pamatdiagnozei, ja vien šī aprūpes epizode nav bijusi galvenokārt hipertensijas dēļ. Ja kodē pamatcēloni, I15.- var lietot par neobligātu papildkodu.

I69.- Cerebrovaskulāru slimību sekas

Šo kodu nav ieteicams lietot pamatdiagnozei, ja ir dokumentēta reziduālā stāvokļa būtība. Ja kodē reziduālo stāvokli, I69.- var lietot par neobligātu papildkodu.

XV nodaļa: Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods

O08.- Komplikācijas pēc aborta, ektopiskas un molāras grūtniecības

Šo kodu nav ieteicams lietot pamatdiagnozei par izvēles kodu, neskaitot gadījumos, kad jauna aprūpes epizode nav bijusi tikai agrāk veikta aborta aktuālu komplikāciju ārstēšana. To var lietot par neobligātu papildkodu kopā ar O00-O02, lai precizētu pievienojušās komplikācijas, un ar O03-O07, lai precizētu visas komplikāciju detaļas.

Izvēloties O03-O07 četrzīmju apakškodus, jāņem vērā ar O08 apakškodiem saistīto, iekļaujamo terminu saraksts.

19. piemērs: Pamatdiagnoze: Olvada plīsums grūtniecības dēļ un šoks
Specialitāte: Ginekoloģija
Par pamatdiagnozi kodē olvada plīsumu grūtniecības dēļ (O00.1). O08.3 (Šoks pēc aborta, ektopiskas un molāras grūtniecības) var lietot par neobligātu papildkodu.
20. piemērs: Pamatdiagnoze: Nepilnīgs aborts ar dzemdes perforāciju
Specialitāte: Ginekoloģija
Par pamatdiagnozi kodē nepilnīgu abortu ar citām un neprecizētām komplikācijām (O06.3). Kodu O08.6 (Iegurņa orgānu un audu bojājumi pēc aborta, ektopiskas un molāras grūtniecības) var lietot par neobligātu papildkodu.
21. piemērs: Pamatdiagnoze: Diseminēta intravazāla koagulācija pēc aborta, kas veikts citur pirms divām dienām
Specialitāte: Ginekoloģija
Kodē ieilgušu vai pārmērīgu asiņošanu pēc aborta, ektopiskas un molāras grūtniecības (O08.1). Citu kodu nelieto, jo aborts veikts iepriekšējā aprūpes epizodē.

O80-O84 Dzemdības

Šo kodu var lietot pamatdiagnozes kodēšanai vienīgi nedaudzos gadījumos, ja vienīgā dokumentētā informācija ir norāde par dzemdībām vai dzemdību vadīšanas metodi. Kodus O80-O84 var lietot par neobligātiem papildkodiem dzemdību vadīšanas metodes vai veida precizēšanai, ja šim nolūkam nelieto atsevišķus kodus vai manipulāciju klasifikāciju.

22. piemērs: Pamatdiagnoze: Grūtniecība
Blakusdiagnoze: --
Manipulācija: Izejas stangu dzemdības
Par pamatdiagnozi kodē izejas stangu dzemdības (O81.0), jo citas informācijas nav.
23. piemērs: Pamatdiagnoze: Grūtniecība, kas beigusies ar dzemdībām
Blakusdiagnoze: Neveiksmīga dzemdību stimulācija
Manipulācija: Ķeizargrieziens
Par pamatdiagnozi kodē neizdevušos dzemdību mēģinājumu bez precizējuma (O66.4). Neprecizētas dzemdības ar ķeizargriezienu (O82.9) var lietot par neobligātu papildkodu.
24. piemērs: Pamatdiagnoze: Dvīņu grūtniecība, kas beigusies ar dzemdībām
Blakusdiagnoze: --
Manipulācija: Spontānas dzemdības
Par pamatdiagnozi kodē dvīņu grūtniecību (O30.0). O84.0 (Daudzaugļu dzemdības, ja visi dzimuši spontāni) var lietot par neobligātu papildkodu.
25. piemērs: Pamatdiagnoze: Iznēsāta nedzīva augļa piedzimšana, 2800 g
Blakusdiagnoze: --
Manipulācija: Spontānas dzemdības
Kodē grūtnieces aprūpi augļa intrauterīnas bojāejas dēļ (O36.4), jo precizēts augļa nāves cēlonis nav nosakāms.

O98-O99 Citur klasificētas slimības, kas sarežģī grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdību periodu

Šiem apakškodiem dod priekšroku pamatdiagnozes kodēšanā pretstatā kodiem ārpus XV nodaļas, ja ārstniecības persona norādījusi, ka šie patoloģiskie stāvokli sarežģījuši grūtniecības norisi, to norise pasliktinājusies grūtniecības dēļ vai tie bijuši par dzemdībpalīdzības iemeslu. Piemērotus kodus no citām nodaļām var lietot par neobligātiem papildkodiem, lai precizētu patoloģisko stāvokli.

26. piemērs: Pamatdiagnoze: Toksoplazmoze
Blakusdiagnoze: Progresējoša grūtniecība
Specialitāte: Augsta riska antenatālās aprūpes klīnika
Par pamatdiagnozi kodē vienšūņu (protozoa) ierosinātas slimības, kas sarežģī grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdību periodu (O98.6). B58.9 (Neprecizēta toksoplazmoze) var lietot par neobligātu papildkodu mikroorganisma precizēšanai.

XVIII nodaļa: Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade

Šos kodus nav ieteicams lietot pamatdiagnozei, ja vien šajā aprūpes epizodē simptoms, pazīme vai anomāla atrade nav skaidri bijis galvenais izmeklētais vai ārstētais patoloģiskais stāvoklis un ja tā nav saistāma ar citām patoloģijām, ko dokumentējusi ārstniecības persona. Precīzākai informācijai sk. arī MB3. noteikumu (110. lpp.) un 1. sējuma XVIII nodaļas ievadu.

XIX nodaļa: Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas

Ja dokumentēti multipli ievainojumi un nevienu no tiem nevar izvēlēties par pamatdiagnozi, izmanto vienu no multiplo ievainojumu kodiem:

  • vienāda veida ievainojumi tai pašā ķermeņa apvidū (parasti kodē ar S00-S99 un ceturto zīmi .7);
  • dažāda veida ievainojumi tai pašā ķermeņa apvidū (parasti izmanto katras apakšnodaļas pēdējo kodu, t.i., S09, S19, S29 u.c. ar ceturto zīmi .7);
  • vienāda veida ievainojumi dažādos ķermeņa apvidos (T00-T05).

Jāievēro šādi izņēmumi:

  • ja iekšējo orgānu ievainojumi dokumentēti kopā tikai ar virspusējiem ievainojumiem un/vai vaļējām brūcēm, tad par pamatdiagnozi kodē iekšējo orgānu ievainojumus;
  • ja galvaskausa un sejas kaulu lūzumi ir vienlaikus ar intrakraniālu ievainojumu, par pamatdiagnozi kodē intrakraniālo ievainojumu;
  • ja intrakraniāls asinsizplūdums dokumentēts kopā tikai ar citiem galvas ievainojumiem, par pamatdiagnozi kodē intrakraniālo asinsizplūdumu;
  • ja lūzumi dokumentēti kopā tikai ar tās pašas lokalizācijas vaļējām brūcēm, par pamatdiagnozi kodē lūzumu.

Ja iekļauti multiplu ievainojumu kodi, katra konkrētā minētā ievainojuma kodu var pievienot par neobligātu papildkodu. Minētajos izņēmuma gadījumos papildus pamatdiagnozes kodam var precizēt citu ievainojumu, izmantojot, vai nu neobligātu papildkodu, vai kādu no šim nolūkam paredzētajām papildzīmēm.

27. piemērs: Pamatdiagnoze: Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla ievainojums
Blakusdiagnoze: --
Par pamatdiagnozi kodē multiplus iegurņa orgānu ievainojumus (S37.7). S37.2 (Urīnpūšļa ievainojums) un S37.3 (Urīnizvadkanāla ievainojums) var lietot par neobligātiem papildkodiem.
28. piemērs: Pamatdiagnoze: Vaļēja intrakraniāla brūce ar asinsizplūdumu smadzenītēs
Blakusdiagnoze: --
Par pamatdiagnozi kodē traumatisku asinsizplūdumu smadzenītēs (S06.8). Vaļēju intrakraniālu brūci, ja vēlas, var precizēt ar papildkodu S01.9 (Vaļēja galvas brūce, neprecizējot lokalizāciju) vai pievienojot zīmi .1 (ar vaļēju intrakraniālu brūci) pie koda S06.8 (S06.8.1).

T90-T98 Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas

Šos kodus nav ieteicams lietot pamatdiagnozes kodēšanai, ja ir dokumentēta reziduālā stāvokļa būtība. Kodējot reziduālo stāvokli, T90-T98 var lietot par neobligātiem papildkodiem.

XX nodaļa: Ārēji slimību un nāves cēloņi

Šos kodus nelieto pamatdiagnozes kodēšanai. Tie paredzēti neobligātiem papildkodiem XIX nodaļā klasificējamu patoloģisko stāvokļu ārējo cēloņu precizēšanai, kā arī jebkurā citā nodaļā klasificējamu patoloģiju ārējo cēloņu papildkodēšani.

© Pasaulces Veselības organizācija, 1992 - 2013

© Tulkojums latviešu valodā. Slimību Profilakses un Kontroles centrs, 2013

 

Izstrāde: SIA Brīvs, 2013

Valid HTML 4.01 Transitional